Pirms 10 gadiem. Serģis pirms sezonas palicis bez Rasmaņa...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr.223 (2000. gada 28. februāris – 5. marts)

Kristeram Serģim nav, ko likt „kulbā”

Nepietiek, ka divkārtējie pasaules čempioni motokrosā blakusvāģu ekipāžām Kristers Serģis un Artis Rasmanis iepriekšējā sezonā palika „tikai” otrie.
Stāsta Kristers Serģis: „Artim pirmais pasaules čempionāta posms būs jāizlaiž ... Šopirmdien braucu uz Holandi, kur mani gaida viens rezerves līdzbraucējs. Trešdien aizvadām pirmo treniņu, un ceturtdien es jau varēšu daudzmaz skaidri atbildēt uz jautājumu, kas ar mums notiks tālāk. .. treniņnometnē Itālijā vienā no lēcieniem neveiksmīgi piezemējāmies, un Artim pagriezās kreisās kājas ceļgals. Kad atbraucām mājās, .. domāju, tas ir vienkāršs sasitums. Taču, kad Artis uzkāpa uz moča, nekāds līdzbraucējs viņš nebija, un pēc pāris dienām dakteris Andersons noteica diagnozi - tikai operācija... Savas četras nedēļas Rasmanis neko fizisku nevar darīt, un .. arī 19. marta rītā .. pasaules meistarsacīkšu pirmajā posmā viņš vēl nebūs gatavs. Ja Artim kāja dzīs normāli, tad ceru, ka otrajā posmā viņš jau varēs palīdzēt.
Sliktākais ir tas, ka sezona jau faktiski ir sākusies un tādi brīvi līdzbraucēji nekur vairs apkārt nestaigā. Visi jau savas komandas ir atraduši, un man atlika tikai pasmelties no tiem, kas palikuši pāri. Sīss Hurkmans ir holandietis, un viņa pieredze motokrosā ir vairāk nekā pietiekama. Es vēl skraidīju zem galda, kad Hurkmans jau piedalījās sacensībās. Sīss pats saka, ka blakusvāģu klasē viņa pieredze esot divdesmit trīs gadi. Iespaidīgi.”

Sportacentrs.com atkāpe: Kamēr Artim kāja sadzija, Serģis pa trasi divus pasaules čempionāta posmus „vadāja” pavisam citu holandieti – Ramonu van Millu, 4 braucienos izcīnot arī pa 2. un 3. vietai. Kad atlaba Rasmanis, viss aizgāja vecajās sliedēs – sezonas beigās trijkārtējo pasaules čempionu tituls, bet par čempionu kļuva arī īstajā brīdī īstajā vietā bijušais van Mills.

Ivars Čākurs – uzvara Labas gribas spēlēs ar invalīdiem

Uz karstām pēdām pēc sezonas finiša ar Sanda Prūša pilotētā divnieka uzvaru Labas gribas spēlēs jaunajā trasē Leikplesidā „SA” sarunāja interviju ar Latvijas bobsleja izlases galveno treneri Ivaru Čākuru, kurš (bet šodien to reti kurš vairs atceras) savulaik 38 braucienus „bobī” veicis arī ar pilota apliecību kabatā.

„Labas gribas spēlēs mums par labu nospēlēja kāds svarīgs apstāklis: .. neviens tajā vēl nebija braucis. Šaimers kopā ar savu komandu Leikplesidā ieradās pāris dienu agrāk, jo gribēja veikt pēc iespējas vairāk braucienu, taču jau pirmajā mēģinājumā nolikās uz acīm un no nodoma turpināt braukt atteicās. .. Leikplesidā visi piloti bija vienādā situācijā, jo neviens šajā trasē nebija braucis un arī videomateriāla vēl nebija. Mēs šo problēmu atrisinājām diezgan sekmīgi, jo kooperējāmies ar Jāni Ķipuru. .. Leikplesidā vienus un tos pašus videoierakstus izmantoja gan Šveices komanda, gan Sandis.

.. pirmajā treniņdienā .. varēja aizvadīt tikai vienu braucienu, jo kādā virāžā nobruka ledus. Nākamajā dienā treniņā apgāzās Hūbers... Sacensībās negāja vieglāk, jo jau 1. braucienā nokrita Kristiansens, bet 3. braucienā viņam piebiedrojās Lidērs un Heiss. Pēc šādiem notikumiem Minžons atteicās piedalīties 4. braucienā. Reihs pēc pirmās dienas laikam nolēma, ka nav vērts riskēt, jo tūkstotis dolāru ir par 4. vietu un tūkstotis - par pēdējo, bet viņš bija pietiekami daudz atpalicis, lai aizmirstu par pirmo trijnieku. ..

Starp visu valstu treneriem ir ļoti labas attiecības, un tā īstenībā ir viena liela ģimene, bet, zinot, kādi ir vācieši, neviens viņiem padomu pat neprasa... ..”

Arī toreiz iekļūt pirmajā ekipāžā bija prestiži un izdevīgi, un „oktobra beigās pirmās komandas sastāvā iekļūs tie, kas būs stiprākie. .. Pārsvarā pie savām traumām ir vainīgi paši sportisti. Trenera un mediķa vaina ir tad, ja tā kļūst par masveida traumu, piemēram, vienos testos puskomanda gūst vienu un to pašu savainojumu. .. Visi grib tikt izlasē, un uz to brīdi nevienam nekas nesāp, bet, tikko tajā iekļūst, atklājas, ka vienam sāp mugura, citam kāja. Īsts invalīdu nams! ..

Tieši pašos grūtākajos momentos ir jādara vislielākais darbs un jācenšas to paveikt kopā. Mājās vienatnē nevar noskriet pusstundu, bet kopā tas ir elementāri. Iekšējās rezerves parādās tad, kad ir sacensība, kad ir ko pārspēt.”
Sportacentrs.com atkāpe: Pašreiz pēc Čākura fiziskās sagatavotības treniņu plāniem gatavojas jau puse Latvijas dažādu sporta veidu pārstāvju. Olimpiskajā ciklā pirms Vankūveras treniņu metodika, Čākura paša vārdiem runājot, bija labāka (vai arī puiši jaunāki), jo ne Miņins ar Maskalānu, ne pārējie pie lielām traumām nav tikuši. Ja vēl naudas pietiktu nevis vienai, bet trijām ekipāžām un organismā nemētātos tādas nevajadzīgas detaļas kā Gudrības zobi un aklās zarnas...

Intervija ar I. Gaili - D. Bremze bremzē Ilutu

„Kamaniņu sporta federācijas prezidents Dainis Bremze .. viņvasar klaigāja par to, ka es nemaz negatavojos sezonai, netrenējos, ka man nav treniņu plāna, sūta vēstules uz Latvijas Olimpisko vienību un pieprasa, lai man atņemtu stipendiju. .. Patiesību sakot, es pat nezinu, kas ir šā konflikta cēlonis. Viens no variantiem: atšķirībā no citiem es cenšos sevi aizstāvēt un nebaidos publiski izteikt savas domas. Nu, kā lai klusē, ja redzi, ka kamaniņu sportā bardaks ir no laika gala un nav nekādu pazīmju, ka drīzākajā laikā kaut kas mainīsies uz labo pusi. Es neklusēju, par situāciju kamaniņu sportā esmu izteikusies arī preses slejās, un vislielākā vaininiece, pēc Bremzes versijas, esmu es. .. Mums (man, trenerim Edvīnam Guršponam, vēl Guntim Rēķim, Ērikam Guršponam) lielākoties ir sava nauda, mums ir sava iniciatīva, un tas acīmredzot prezidentam nepatīk. ..

Ja mēs aizvadītajā vasarā būtu gaidījuši, kad federācija beidzot kaut ko izdarīs, šaubos, vai es šosezon būtu izcīnījusi tik augstas vietas. Es vasarā jaunajai sezonai gatavojos pēc individuālā plāna, kuru bija apstiprinājusi Latvijas Olimpiskā vienība. LOV ar mani uz mēnesi noslēdza līgumu, un te pēkšņi tas tiek pārtraukts. Pēc pusmēneša atkal atjaunots...

.. Prezidents turpināja savu iesākto līniju: Gaile blefo, un viņa vasarā nav trenējusies, tāpēc LOV stipendija viņai ir jānoņem. .. Tiklīdz kāda viedoklis nesakrīt ar Bremzes domām, pret viņu tiek izvērstas represijas. Kā piemērus varētu minēt Suharevu un Leksi. Ar viņu un LOV līgumiem bija līdzīgi kā ar manējo. Ar Rubeni ir tas pats... .. Neko labu šie kašķi nedod.

Brīžiem mēs esam pilnīgi beztiesīgi federācijas priekšā. .. Ja nemainīsies federācijas sastāvs vai pašreizējās vadības attieksme pret sportistiem un viņu treneriem, tad situācija kamaniņu sportā paliks iepriekšējā un pat pasliktināsies. Nevar taču visu federācijas darbību balstīt uz imitāciju, nevar visu laiku blefot...

.. Pasaules čempionāta laikā visi Latvijas kamaniņnieki dzīvoja trijās vietās. Viena daļa dzīvo vienā pilsētas pusē, cita - pretējā pilsētas pusē, es - kopā ar Anglijas izlasi. Man vienkārši nav citu iespēju, jo Guršpons strādā ar Anglijas izlasi un es neko netaisos mainīt. Pēdējo triju gadu laikā esmu pierādījusi, ka Latvijā esmu spēcīgākā, un man nekas vairs nav jāpierāda. Es neatceros, kad Latvijas izlase bijusi kā vienota komanda.
Braucot uz ārzemēm, Bremze piedāvā savas firmas autobusu, kura īres maksa vienā diennaktī ir 36 lati, taču - kas tas ir par autobusu. Mēs ar tādu braukt atteicāmies. Izīrējām kārtīgu autobusu no citas firmas, un tur par pakalpojumiem prasīja 26 latus par diennakti. .. Ja būtu pareizs piegājiens šiem prasītajiem 150 tūkstošiem uz divām sezonām, daudz ko varētu izdarīt. Mums nebūtu jāklausās neprofesionālajās LOV direktora Andra Konrāda runās par trenažieru iegādēm. Ir jau izstrādāts projekts starta estakādei, kura maksimālās izmaksas ir līdz diviem tūkstošiem latu. Prasījām Konrādam, vai nav iespējams dabūt līdzekļus. Ko atbild Konrāds? Priekš kam jums tāda ir vajadzīga, ja Murjāņos jau viena ir. Viņš pat neiedziļinās, ka šai estakādei jau ir pārdesmit gadu un ka tā neatbilst nekādām mūsdienu prasībām.”

Sportacentrs.com atkāpe: Lai cik labi Ilutai būtu veicies citās sacensībās, „Anna Forever” Soltleiksitijā Gailei atkal liedza veiksmīgākās Latvijas kamaniņu braucējas titulu – Orlova devītā, Gaile – desmitā. Šosezon pastāvošā iekārta kamaniņu sportā nepatika jau Orlovai, kaut arī lielo kašķu laiks komandas iekšienē šķiet pierimis līdz ar Pētera Cīmaņa virsvadības sākšanos. Bet tā jau vienmēr – kur nauda, tur dalītāji...

Pārējās tēmas

2000. gada sākumā „SA” un „svaigi izceptā” Eiropas čempiona vieglatlētikā telpās 60 m barjerās Staņislava Olijara attiecībām pa vidu vēl nebija izskrējis melnais kaķis, un Olijars neskopojās ar komentāru par sīvo cīņu finālā un lielāko problēmu sezonā – pirmo barjeru. 4. vieta 3000 metru skrējienā Jeļenai Prokopčukai (sezonā personiskais sasniegums labots par gandrīz 16 sekundēm). „AS” pirmais raksts veltīts Latvijas bobsleja 20 gadu jubilejai - tas nozīmē, ka šogad sporta veids iekāpj savā ceturtajā gadu desmitā. Numurā tiek pavilkta strīpa pasaules čempionātam biatlonā - slikti šaujam, kurā labākie panākumi Oļegam Maļuhinam un ko intervijā palīdz atspoguļot Jēkabs Nākums. Pēc uzvaras viesos pār Slovākiju un zaudējuma Horvātijai Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā grupā Latvijai tikai 5. vieta no sešām – priekšā arī Ungārija, Šveice un Anglija... Vētījot LOV budžetu 1999./2000. gada sezonai, LOV direktors Andris Konrāds „SA” uzsver, ka „dalībnieku samazināšana bija piespiedu solis. .. Ja mēs gribam pasaulē izcīnīt augstas vietas, mums vairāk jāpievēršas medicīnai.” Futbolā sākusies brita Gerija Džonsona izraisītā sportistu migrācija uz Albionu - Paharam, Bleidelim un Astafjevam sekot gatavi Rubins un Stepanovs, bet interese ir arī par Štolceru. Pavisam necila ziņa futbola slejā - 2000. gada 11. februārī juridiski tiek nodibināts FK "Rīga"...