Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Kad VEF uzvarēs Lakers... Olimpiskā uvertīra

Kad VEF uzvarēs Lakers... Olimpiskā uvertīra
Pirms olimpiskajām spēlēm visi vēl ir smaidīgi, pēc - viss atkarīgs no katra sportista intelekta un prāta spējām. Reakcijas un rīcības mēdz būt graujošas...
Foto: Raitis Plauks/f64

Kaut kā gadu gaitā sanācis, ka uz olimpiskajām spēlēm brauc arī tādi atlēti, kas pilnīgi droši apzinās savu vietu uz pasaules sporta globusa. Viņi nebrauc cīnīties par godalgām un nebūs pat tuvumā pjedestālam.

Viņi drīzāk mēģinās palikt vismaz priekšpēdējie, lai nav galīgi neērti. Tas gan nenozīmē, ka šie sportisti nav pelnījuši olimpiskos godus – viņi centīgi izpildījuši starptautiskās federācijas noteiktos kvalifikācijas normatīvus. Latiņas nav zemas, tas patiešām nav viegli, pat ja viņi starptautiskajā arēnā kuļas par vietām, kuras televīzijas parasti nerāda - tāpēc gluži nevietā ir šos ļaudis dēvēt par tūristiem vai vēl trakāk – valsts naudas šķērdētājiem. Tādi viņi nav.

Piedalīšanās olimpiskajās spēlēs ir ne tikai iespēja, bet arī pārbaudījums. Tiem, kas gar prožektoriem ir raduši grozīties ik sezonu, olimpiādes plaukts ir pierasts augstums. Savukārt tiem citiem – tā sauktajiem bārenīšiem vai autsaideriem – piecapļu karogs rada pamatīgu adrenalīna un stresa devu. Padomājiet paši: sportists, par kuru pirms tam labākajā gadījumā zināja viņa vecāki, treneris un divi trīs draugi (protams, pārspīlēju, bet uz to pusi šis stāsts publiskajā telpā velk), tagad pēkšņi nonāk vidē, kur viss ir savādāk. Viņš tiek aicināts uz prezentācijām, žurnālisti sāk uzdot jautājumus, kameras, mikrofoni, diktofoni, parādās pirmie zvaigžņu gripas simptomi. Nekas savādāks nebūs arī olimpiādē, jo izrādīsies, ka pēc sacensībām, kurās jau tagad vienam otram varam stabili iezīmēt vietu protokola pašā apakšā, šim tautas bāliņam vai zeltenei pēkšņi būs jāatbild uz jautājumiem, kas citkārt nevienu nav interesējuši. Kāda pašsajūta, vai varēji labāk, vai rezultāts apmierina, vai nebija uztraukums utt. Tagad mēģiniet iedomāties, kā jūtas šis atlēts, kam pēkšņi jāatbild uz jautājumiem, kas nekad nevienu līdz šim nav interesējuši - ja nu vienīgi kādu individuālo sponsoru vai paša sportista ģimeni? Par stresu to nosaukt nevar, jo galvā ir desmitiem citu domu, ieskaitot nelielu, bet dabisku kauna sajūtu – jo turpat blakus taču savu pirmo interviju sniedz arī olimpiskais čempions un citi, kas par tevi izrādījušies labāki. Viņi visi ir cilvēki, nav nekā pārdabiska – divas rokas, divas kājas, arī mute un zobi... Neviļus mūsu mazais brālis saprot, ka nav labi, jo viņam ir ne tikai grūtsirdīgi jānopūšas ar domu – gan jau būs labi (-āk) – bet jāsāk stāstīt, skaidrot...

Viss iepriekš rakstītais ir pārbaudīts dabā, jo šādās situācijās nonākot, rodas atšķirība starp sportistiem un, tagad vairs nebaidos šī vārda – tūristiem. Pirmie uzvedas dabiski, nepiespiesti, atklāti, loģiski – spriež saprāta un sirds robežās, izvērtē savu rezultātu, par olekti ņemot personisko rekordu un tā robežas. Ko dara otrie? Atceros, Nagano olimpiādē viens no mūsu slēpotājiem, kuram garām neaizskrēja tikai Āfrikas sūtnis, pie ieslēgtām kamerām sāka stāstīt, cik nekvalitatīvs ēdiens bijis olimpiskajā ciematā. Tas, protams, ietekmējis galarezultātu. Citam traucējušas ciemata istabiņu plānās sienas, vēl kāds atcerējās, ka komandas funkcionāri nav pratuši piegādāt pareizas krāsas apakšveļu utml. Trakākais, ka šie cilvēki pazaudē jebkuru paškritikas robežu, kad jāizvērtē rezultāts. Neviens jau negaida no viņa pelnus uz galvas, taču varonis iedomājas tieši pretējo – nevis skaidrot, bet uzbrukt. Dažs pat vispār bēg no preses, jo starts ir bijis ļoti nogurdinošs, vēl kādam vienkārši nav laika (!).

Viņdien uz Vankūveru aizbrauca mūsu kalnu slēpotāji. Jauki cilvēki. Televīzija un radi pavadīja, bija dažas pārdomas kadrā – neveikli smaidi, mulsums, bet tas piedodami. Uz formālo jautājumu, kādas cerības, vai – ko gaidīt no viņiem olimpiskajos startos - visnotaļ apsviedīgais treneris Dinārs Doršs, sāka ar nopietnu tekstu: „Medaļas negaidiet!”. Gribēju iesaukties – paklau, vecīt, varbūt nepacelies debesīs – kurš te Latvijā no kalnu slēpotājiem gaida medaļas? Bet treneris jau uzņēmis meldiņu, kā meklēdams kabatā granātu, lai atsistos: „Kad VEF uzvarēs Lakers, tad arī būs...” Kas tas bija? Nervi vai stāsts par tūristiem? Vai zemteksts – nebūs nekad... Lai gan tīri labi spēju iztēloties, ka VEF vismaz vienā gadījumā no 100 spētu arī leikerus vinnēt. Nu, vinnētu, vinnētu, savāktu kaut kādus nēģerus, leišus un gan jau arī Kobem pieriebtos šiem izskraidīt līdzi. Kāpēc tā nevarētu būt? Saprotu, ka Dinārs kā maksimālists apzinās savu audzēkņu iespējas, bet tad tā arī runā – nevis stāsti, kas nebūs. Te arī meklējamas saknes pirmajiem, kas sevi paši gatavi pazemot un pēc tam izliekas par labākiem, nekā patiesībā viņi spēj būt. Kalnu slēpotāju gadījumā neatstāja sajūta, ka viņi jau sāk taisnoties... Vai kāds viņiem kaut ko pārmet, vai kaunina? Izlasīs par sevi interneta komentārus, vispār negribēs atgriezties Latvijā. Dārgie olimpieši! Neprasa jau medaļas, bet gan sagaida labāko, uz ko esat spējīgi. To, ko nevarat, mēs tāpat zinām. Mums nav pamats domāt, ka Vankūverā būsiet sliktāki, nekā patiesībā esat. Tas nozīmē, ka - būs labi!

  +3 [+] [-]

, 2010-02-05 17:03, pirms 15 gadiem
Foršu tēmiņu patirzāji, paldies..

  +1 [+] [-]

, 2010-02-05 17:25, pirms 15 gadiem
galvenais lai viņi parāda labāko sniegumu līdz šim ,tad jau neko nepārmetīs , un protams tās atrunas ir smieklīgas reizēm

  +1 [+] [-]

, 2010-02-05 17:32, pirms 15 gadiem
ne jau visus, kas ieņem beidzamās vietas, sauc par šiem ''tūristiem'', bet tas jau nenozīmē ka tādu nav. Lielisks piemērs ir slēpotāji pagājušajā olimpiādē, nu necentās viņi nepavisam, pat līzd galam nejaudāja nobraukt. Saprastu, ja no starta būtu iesākuši ātrā tempā un pārforsējuši neizturētu, bet vizināsānās jau sākās startā. Vienīgais, kas iepriecināja bija Oļegs Maļuhins, visi (arī viņš pats) lieliski apzinājaš kādas ir izrezdes, bet tomēr cīņasspars un atdeve bija maksimālā tieši tāda kādai tai ir jābūt.
Tā ka nejau brīnumvietas tiek gaidītas no sportistiem, bet gan centība un cīņasspars, jo svarīgākais starts tomēr ir olimpiskajās speļēs nevis atlases sacensībās. Jābūt gatavam rādīt labu sniegumu pat ja starptautiski tas nekur nekotējās.

  +3 [+] [-]

, 2010-02-05 17:40, pirms 15 gadiem
Galvenais lai pats sportists pēc sacensībām var paskatīties spogulī un pats sev pateikt:"Es izdarīju visu uz ko biju spējīgs un, varbūt, pat nedaudz vairāk."
Tad nebūs jāsarkst kameru priekšā.

  +3 [+] [-]

, 2010-02-05 17:41, pirms 15 gadiem
VEF Leikerus uzvarēs jau nākamgad!
Ja neticat, pajautājat twiterī biedram WWW. Vinjsh visu zin par un ap bbolu.

  +1 [+] [-]

, 2010-02-05 18:29, pirms 15 gadiem
klausoties šo Doršiņa atbildi,es viņu ierindoju šī gada TOP 1 vietā,jo labāk ,vienreizējāk uz STULBIEM žurnālistu jautājumiem nav iespējams atbildēt,cepuri nost čaļa priekšā,un Armand ja Tu nesaprati tik vienkāršu bijušo sportistu attieksmi pret MŪSU LATVIJAS rakstošo sporta žurnālistikas seklo analīzes,attieksmes,nicinošo ,nievājošo aprakstiņu skricelētāju novērtējumu,tad arī man tiešām skumji.Rakstnieciņi paskatieties labāk uz saviem gara darbiem,apdomājat,jo lielākā negatīvās attieksmes daļa meklējama nevis sportistos bet gan jūsos.LAI MUMS IZDODAS VANKUVRĀ.

     [+] [-]

, 2010-02-05 20:16, pirms 15 gadiem
AtceltZiņot Īsti nav skaidra šī raksta nepieciešamība!!!
Un kā vajadzēja atbildēt Doršam uz tādu jautājumu? Mēs cīnīsimies par medaļām , bet to tāpat nebūs? Kāds jautājums tāda atbilde.
Lūdzu!! Konkrētus uzvārdus, kuri nebūtu pelnījuši braukt uz Vankūveru, no tiem , kuri brauc.
Jā un izslēdziet to Gillett reklāmu, kura parādās pie katras kursora kustības.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2010-02-05 22:55, pirms 15 gadiem
Kāpēc man ir jāmaksā un jāskatās tā f.uckin reklāma?

  +1 [+] [-]

, 2010-02-06 00:04, pirms 15 gadiem
Treneris varētu labāk atbildēt kad kāds pārstāvis varēs startēt Pasaules kausa posmā, kas ir objektīvā mēraukla. Bet kur sezonā startē mūsējie ?

     [+] [-]

, 2010-02-06 00:15, pirms 15 gadiem
Raimonds Naruševics rakstīja: Treneris varētu labāk atbildēt kad kāds pārstāvis varēs startēt Pasaules kausa posmā, kas ir objektīvā mēraukla. Bet kur sezonā startē mūsējie ?
Kur?

     [+] [-]

, 2010-02-06 00:21, pirms 15 gadiem
lkrnpk rakstīja: Tā, ka centīsimies uzlabot personiskos labākos sasniegumus, nospraust kādu mērķi, vai tas būtu tikt 60niekā vai kas...
''Medaļas negaidiet'' ir plašs jēdziens un, kā jau pats autors teica, neviens tās arī no jums negaida.
Es īsti nesaprotu kam vispār tāds raksts bija nepieciešams? Par to, kā sportisti un treneri nemāk atbildēt uz jautājumiem vai par to , ka uz Olimpiādi brauc "tūrisi". Kam vispār tāda aplikšana, apd..... vajadzīga?
To ko tu tur mini par mērķiem un personīgajiem rekordiem, tāpat visiem ir skaidrs, ka viņi brauc čīnīties, ja ne par medaļām tad ar sevi un saviem sasniegumiem.

  +1 [+] [-]

, 2010-02-06 14:53, pirms 15 gadiem
Ļoti pareiza nostāja, tomēr neuzskatu, ka Dorša atbilde bija taisnošanās, jo cita atbild uz tik stulbu jautājumu nav iespējama. Un tā kā es pazīstu kalnu slēpotājus, varu teikt, ka paškritikas un mērķtiecības viņiem ir pietiekami. Un arī ja kāds brauciens neizdodas, jāatceras, ka tas ir ļoti tehnisks sporta veids un kļūdas mēdz gadīties visiem

  +1 [+] [-]

, 2010-02-06 17:23, pirms 15 gadiem
Galvenais ir piedaliities un censties uzvareet. Izspiest no sevis labaako. Un galu galaa Olimpiskaas speeles ir sveetki sportistiem, kur vinjiem jaaguust emocijas un varbuut radiisies lielaaka motivaacija turpmaak straadaat ciitiigaak. Lai veicas!

  +1 [+] [-]

, 2010-02-08 15:12, pirms 15 gadiem
es teiktu, ka puče ar saviem viedokļiem brīziem var aiziet ... . kā tad nu ne jau zurnālisti vainīgi bet sportisti, kāda h... pēc jānod*rš sportisti, pats jau viņš nav viņu vietā pabijis, ja viņam nāktos atbildēt par izdomātajām versijām katru reizi kad aizšauj garām, viņš diezgan bieži dabūtu pa acīm, neesmu nevienu publisku atvainošanos dzirdējis par tiem mēsliem ar kuriem viņš aplej sportistus trennerus utt. (it sevišķi pēdējā laikā) , šitādu rakstu uzcept pirms olimpiādes, laikam kalnu slēpotāji pasūtīja viņu dir*t un pareizi izdarīja