Maļuhina realitātes terapija jeb Ko Lieliskais četrinieks spētu šodien?
Christoph Sumann |
2.40
|
Oļegam vienalga jābrauc uz olimpiādi! Vismaz savu stafetes pirmo posmu točna noskries labāk par tiem tūristiem! Viņš taču var būt labs, viņš to savulaik jau pierādījis... Brīdī, kad cerības kvalificēties Vankūveras komandai zaudēja Oļegs Maļuhins, šādu un līdzīgu spriedumu komentāros bija ļoti daudz. Vai tiešām tikai pārpratums? Negadījums? Vai varbūt tomēr biatlons pasaulē soļo uz priekšu tik straujiem soļiem, ka mūsu Lieliskais četrinieks, iesēdināts laika mašīnā un nonācis mūsdienu konkurencē, būtu tieši tādi paši "tūristi" kā viņu daudz zākātie pēcteči?
Vakar Priekuļos noslēdzās Latvijas biatlona atlases mači startiem olimpiskajā Vankūverā. Izlases piecinieks noskaidrots, un daudziem par sarūgtinājumu - bez Oļega Maļuhina tajā. Šoziem daudzi turēja īkšķus, lai azartiskajam daugavpilietim izdotos, taču sacensības aci pret aci salika visu pa plauktiņiem. Tiesa - vienalga tikai daļēji pieklusinot pēdējos gados regulāri dzirdamo meldiņu par to, savulaik mums biatlonā bija baigie veči, bet tagad tikai sieriņi. Ehh, ja varētu uz Kanādu aizvest Brici, Maļuhinu, Nākumu un Upenieku - kā mēs visiem viņiem atkal parādītu! Jā, starp citu - ko tad mēs parādītu?
Protams, atbilde šobrīd ir tīri teorētiska, tomēr šādus tādus argumentus varam mēģināt uz svaru kausiem pakārtot. Vienkāršākais būtu paņemt sportistu laikus vienās un tajās pašās trasēs un nolikt tos blakus, bet tas nebūtu korekti - kaut gan distances palikušas tās pašas, zināmas pārbūves gadu gaitā piedzīvojušas trases (vieglāka neviena noteikti nav kļuvusi), nav iespējams salīdzināt laika apstākļu nianses (kas biatlonā, kā zināms, izšķir ļoti daudz) utt.
Tas, par ko varam runāt - konkurence. Un nav runa par dalībnieku skaitu, bet rezultātu blīvumu - par tiem večiem, kas reāli pretendē uz uzvaru, vietu desmitniekā vai punktiem. Deviņdesmito beigās, zaudējot uzvarētājam piecas minūtes, 20 km klasikā varēja tikt trīsdesmitniekā. Tagad paveiksies, ja būsi sešdesmitniekā. Sprintā katrs šāviens garām nereti maksā 20-30 vietas...
Var runāt arī par šaušanu, un Maļuhina piemērs to pat liek darīt - pēc šautuvē pavadītā laika Pokļukā viņam bija 122. laiks 123 biatlonistu konkurencē. Citiem vārdiem, latvietis savā ierastajā tempā bija gandrīz divas minūtes lēnāks, nekā mūsdienu biatlona naskākie snaiperi, un, ko tas nozīmē kopējā rezultātu listē - šķiet, nav jākomentē. Pirms svētkiem kā reizi sanāca pārmīt dažus vārdus ar vienu no Nagano laika varoņiem Jēkabu Nākumu, kas atzinās: nesen paskatījies youtube atrodamos biatlona video iz pagājušā gadsimta beigām un... sasmējies - pat vīri, kas iet par pirmajām vietām, šautuvē uzvedas mierīgi kā pie kamīna - izelpojas, atpūšas. Starp šāvieniem 5-6 sekundes! Mūsdienās tas būtu kaut kas neiedomājams - ne tur vairs par desmitnieku, ne divdesmitnieku pēc tam pacīnīties.
Nedrīkst aizmirst arī par medicīnu. Vadošajās biatlona lielvalstīs sporta medicīna pēdējos gados gājusi uz priekšu septiņjūdžu zābakiem, un savas zinātniskās brigādes un perfekti aprīkotas laboratorijas tagad ir parasta lieta. Protams, norvēģiem, krieviem, vāciešiem un ķīniešiem, ne jau latviešiem. Soli priekšā mūsējo lielajam četriniekam pasaules līderi bija arī tolaik, taču to nevar salīdzināt ar handikapu, kāds tas izaudzis šodien - plaisa ir daudz, daudz reižu lielāka.
Ko mums no tā visa secināt? Vienu noteikti - biatlons pēdējo 10-15 gadu laikā soļojis uz priekšu nesalīdzināmi straujākā tempā, nekā to var atļauties darīt Latvija, un 2010. gadā tas ir pavisam cits sporta veids, nekā bija 1995. vai 2000. Ja šī sporta veida līmenis pasaulē būtu tāds, kā šobrīd, baidos, ka vairāk par tām pašām labākajā gadījumā (par sliktākajiem paklusēsim) trīsdesmitajām vietām mūsējiem tolaik īsti nesanāktu.
Tas nekādā ziņā nav Lieliskā četrinieka sasniegumu noniecinājums - pavisam noteikti nē! Mūsējie sacentās ar sava laika labākajiem, un viņu vidū spēja izcīnīt vietas, kas šobrīd ir un noteikti vēl ilgi būs Latvijas biatlona spožākais zelta fonds!Tas vienkārši ir aicinājums noglabāt priekšnamā uz plauktiņa rozā brilles tiem, kam agrāko gadu rezultātus joprojām patīk locīt šodienas kontekstā, pārnesot Oļega, Ilmāra vai Jēkaba rezultātus mūsdienu rezultātu tabulās. Šobrīd noliekot vienā trasē Brici`99, kas cīnījās par desmitnieku katros mačos, ar Brici`09, kas šīs sezonas pirmajos posmos smagi strādāja, lai aizķertos kaut vai punktos - domāju, uzvarētu pēdējais. Nemaz nerunājot par Maļuhinu, kuram šajā laikā bijis pamatīgs dīkstāves periods.
Tas, ko Oļegs piedāvāja līdzjutējiem, bija sapnis. Sapnis ar labu mārketingu, un tomēr - joprojām tikai sapnis. Kaut gan dažam varbūt grūti sagremot, ka ilgus gadus kā bezcerīgi zākātie Piksons vai Lībietis visos savstarpējos mačos pārspēja viņiem par etalonu stādīto Maļuhinu - Vankūveras kvalifikācija izvērtās pilnīgi loģiska. Tālaika formā, bez milzīga darba pastāvīgas ieguldīšanas un progresa KATRU gadu - ikviens no Lieliskā četrinieka šodien būtu tūrists (vērtējot "erudītāko" komentētāju tradicionālajos mērogos). Prieks, ka federācijas vadībai šoreiz pietrūka veselā saprāta nelikt Oļegam šķēršļus un ļaut viņam pašam (un visiem pārējiem) pārliecināties par to, kam varbūt neļāva noticēt pašlepnums un joprojām gruzdošās jaunības dienu ambīcijas. Ļāva aiziet nevis ar kārtējām intrigām, skandāliem un Minhauzena stāstiem, bet ar godu un līdzjutēju mīlestību un cieņu, ko viņš bez šaubām nopelnījis.
Ko pēc šīs nelielās realitātes terapijas tagad iesākt līdzjutējiem? Laikam jau neko īpašu - noglabāt vēsturi patīkamām atmiņām un varbūt mēģināt nenoniecināt tos labākos, kādi mums šodien ir.
Noprotu ka shobriid vairaak tas nenotiek, rezultaati pashi pa sevi redzami...
Un shobriid aizdomiigi liekas jaunaa talanata A.R nestrateeshan PK posmos...bet aatrums kaads
Un aatrumu, tikai ar labaakaam sleepeem un smeereem nepanaaksi, ka esi fiziski vaajsh, tad ar zaudeesi, kaa esi zaudeejis, nez ko ziekjeejot.... Taakaa domaaju farmaceetika visu nosaka....ne tikai sleepojot bet shaujot arii...
1)Maļuhins,pensionārs,kurš vairākus nebija turējis plinti rokās,joprojām spēj konkurēt ar divreiz jaunākiem čaļiem
2)Šie jaunie čaļi spēj un spēs konkurēt PK posmos tikai un vienīgi ar eksotisko valstu sportistiem.LV atlase un LABA pieredze PK posmos - tās tomēr un izrādas ka ir ļoti atšķirīgas lietas.
secinājums - nenoliegsim dāmas un kungi acīmredzamo - Maļuhins,būdams tālu no 90to gadu Maļuhina,vienalga nostartētu KRIETNI labāk olimpiādē par PK posmu eksotisko valstu sparingpartneriem,kuri nezina, kas tā tāda olimpiāde ir. Lai jums visiem jauks vakars!
NAV KOREKTI salīdzīnāt to, kas bija pirms 10-15 gadiem. Tas pat muļķim skaidrs, ka ir progress! Bet no Jūsu viedokļa par, piemēram, Maļuhina šaušanu izriet, ka "savā ierastajā tempā" viņš šāva arī pirms 10-12 gadiem? Pag, kā cilvēks savā "ierastajā ritmā" šaušanai patērējot vairāk kā 2 minūtes var izcīnīt uzvaru kādā no pasaules kausa posmiem? Jūs aizdomāsieties - jā, agrāk viņš noteikti taču nešāva 2,5 minūtes!
Tālāk - nemaz nevajag mūsu četrinieku nostādīt tagadnes konkurencē - mēs tobrīd bijām tādi, kādi bijām un izcīnījām to, ko izcīnījām. Protams, daudziem jāsaprot, ka agrāko laiku Maļuhins, Upenieks, Nākums nav un nevar būt tie, kuri mums biatlonā ir tagad. Pilnīgi likumsakarīgi, ka Maļuhins ir zaudējis jaunajiem šajā sezonā. Bet ja dotu viņam vairāk laika, tad Dievs zin, kas notiktu... Mūsu "jaunie" jau netrenējas divus gadus, kā to pēc dīkstāves darīja Maļuhins. Viņi uz šo brīdi nav vienādās pozīcijās...
Vispār jau rodas iespaids, ka Jūsu raksts ir tapis uz Maļuhina neveiksmīgā piemēra augsnes. Piedodiet man, bet Maļuhina piemērs nav tas veiksmīgākais, tādā ziņā, ka Maļuhina minētie "mīnusi" vienā no SC rakstiem ir bijuši stiprāki, nekā viņa stiprās puses. Manuprāt arī pats Oļegs to labi saprot.
Kopumā raksts patika, bet viedoklis gan nē. Mainiet savu logo no "bez kompleksiem" uz "bez konstuktīvas loģikas". Piedošanu, ja aizvainoju!
NAV KOREKTI salīdzīnāt to, kas bija pirms 10-15 gadiem
Tieši tāpēc arī rakstīju šo komentāru - lai cilvēki beidzot pārtrauktu to darīt, vērtējot mūsdienu puišus pēc pagātnes sasniegumu mērauklas. Jo doma "ja reiz Maļihins bija labākais toreiz, tad paņemtu priekšā visus arī šodien" ir dzīva pat pēc tam, kad likumsakarīgi pierādījies pretējais. Ļoti cienu Oļegu kā sportistu, novērtēju viņa sasniegumus, taču nav godīgi uzturēt ilūziju, spekulējot ar neizdarāmām lietām, kam vairums maz no biatlona saprotošu lasītāju svēti tic.
jā, agrāk viņš noteikti taču nešāva 2,5 minūtes!
Šāva gan. Jo visi tā šāva - arī visi Rostovcevi, Hanevoldi, Katarinusi, Hietalahti, Luki, Zendeli, Rotmani utt. Ja rūpīgi lasīji, uz to norādīja arī Nākums. Nevajag pārprast - divas minūtes domātas kopā uz četrām šautuvēm un tas ir laiks, ko rēķina no brīža, kad ieslēpo šautuves zonā līdz brīdim, kad to atkal pamet. Ieslēpošana, nostāšanās, pirmais šāviens, laiks starp šāvieniem. Savulaik visi darbojās lēnām, nesteidzīgi un, rūpīgi notēmējot katru šāvienu. Tagad tādu luksusa tempu nevar atļauties. Šautuvē zaudētas divas minūtes nozīmē krustu izredzēm konkurēt. Tie, kas visu laiku bijuši aktīvajā apritē (tostarp Bricis), pakāpeniski ir gājuši uz priekšu un pielāgojušies arvien augošajām prasībām. Tostarp Oļegs atgriezās tajā punktā, kurā aizgāja. Un ar to bija par maz. Ja viņam nebūtu bijis šīs pauzes, pieļauju, ka viņš šobrīd patiešām būtu apmēram Ilmāra līmenī. Kā jau precīzi pats atzīmēji - Bricis ir tomēr soļojis solis solī ar mūsdienu biatlonu.
Vispār jau rodas iespaids, ka Jūsu raksts ir tapis uz Maļuhina neveiksmīgā piemēra augsnes.
Protams, ka tā ir, taču nebūtu to rakstījis, ja vien pietiekami daudz ļaužu joprojām neuzskatītu Oļega nekvalificēšanos par pārpratumu. Jo tas nav godīgi pret tiem, kas viņu godīgā cīņā apsteidza un tagad brauks uz olimpiādi. Par to, ko, diemžēl, droši prognozēju attiecībā uz Oļega izredzēm atgriezties konkurētspējīgā biatlona apritē, droši vari pajautāt maniem kolēģiem. Nav tā, ka tagad esmu apmetis kažoku. Patiesībā, Pokļukā Oļegs sasniedza pat vairāk, nekā biju gaidījis.
Lai vai kā, vēlreiz uzsvēršu - tas nekādā gadījumā nebija domāts kā noniecinājums tam, ko Ilmārs, Oļegs, Jēkabs un Gundars savulaik sasniedza. Tas vienkārši bija aicinājums saprast, ka toreiz nav tagad.
1)nekādā gadījumā nedrīkst salīdzināt tagadni ar pagātni,bet ja kādam nav ko darīt tad ieteiktu sākt ar medicīnas salīdzināšanu,kurai mūsdienās ir izširošā nozīme ne tikai biatlonā.
par šaušanu..agrāk bija tāds Rotmans,Andresens,Poirē,utt kuri būtu jau divreiz izšāvuši kamēr mūsdienu Dumbris nebūtu notēmējis. ar to gribēju pateikt ka ložmetēji ir bijuši ne tikai tagad bet arī agrāk,tas ir loģiski.
2)nesalīdzināsim mūsu lielā četrinieka biatlonistu ziedu laikus ar mūdienu tūristiem - tās arī ir divas nesalīdzināmas lietas