Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleDzavetjēri: blefs vai skaudrā realitāte?
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Romans Grigorčuks un Vits Rimkus - treneris un uzbrucējs, kas vēl pirms dažiem mēnešiem noteica "Ventspils" futbola komandas rezultātus, ceturtdienas vēlā vakarā no "Skonto" tribīnēm bezspēcīgi nolūkojās savu neseno partneru zaudējumā Vācijas "Hertha". Pašreizējais ventspilnieku galvenais treneris Nuncio Dzavetjēri laukuma malā brīžiem lēkāja kā tīģeris krātiņā, taču arī viņš izrādījās... bezspēcīgs, jo "Ventspils" komandai turpinājās neuzvarēto spēļu sērija Eirokausos, izgaisinot izredzes uz iekļūšanu UEFA Eiropas līgas nākamajā kārtā.
Ventspilnieki ceturtdien nenospēlēja slikti, it īpaši tas sakāms par otro puslaiku, un pēc mača Dzavetjēri ar savu šķelmīgo smaidiņu uz lūpām atkal varēja pavēstīt savu ierasto frāzi, ka viņa komanda bija pelnījusi labāku rezultātu - šajā gadījumā vismaz neizšķirtu. Katrā no itāļu speciālista vadībā izspēlētajiem Eirokausu mačiem "Ventspils" futbolistiem allaž pietrūka kāds mazumiņš līdz pilnai laimei (citreiz uzvarai, citreiz neizšķirtam), un vienīgais galīgi nepatīkamais izņēmums septiņu neuzvarēto spēļu sērijā bija pirmā spēle ar "Zurich", kurā tika piedzīvotais smagais 0:3. Protams, Eiropas laukumos ventspilniekiem pretī nāca spēcīgas komandas (pat par spīti visu trīs pretinieku pašreizējām problēmām, to potenciāls ir augsts), taču Dzavetjēri nespēja uzvarēt arī svarīgākos mačus Latvijas čempionātā. Arī kaut kas mazliet pietrūka... Tā ir laba atruna pēc vienas, divām spēlēm, taču nedrīkst kļūt par sistēmu.
Kas tad ir tas mazumiņš, kas "Ventspilij" pietrūka šoruden? Ja komanda zaudē, tad pirmais acu skatiens tiek uzmests trenerim. Šajā gadījumā tas varētu būt visai trāpīgs, jo izskatās, ka Dzavetjēri tā arī netika skaidrībā ne ar pretinieku spēku, ne ar savu plašo komandas sastāvu. Vienubrīd viņam stiprākā komanda grupā ir "Sporting", citubrīd - "Hertha"... Treniņnometnē Itālijā tika iespēlēts viens futbolistu virknējums un arī viņi paši attiecīgajās pozīcijās, bet pēc atgriešanās Rīgā viss strauji un radikāli mainījās. Un ne jau Gaurača savainojums bija noteicošais. Sākumsastāvos visu laiku bija pārsteigumi un brīnumi, kas neatnesa kārotos rezultātus.
Dzavetjēri pamazām sāk atskaitīt no "Ventspils" futbolistus, kuri patika Grigorčukam: Astafjevu, Špakovu, Lazdiņu, Misikovu... Toties paša Dzavetjēri piedāvātais modelis bija īslaicīgs. Proti, šoruden "Ventspils" vārds tika cienīgi iznests Eiropā (katra sevi cienoša Eiropas avīze vismaz vienā rindiņā uzraksta Eiropas līgas rezultātus) ar steigā sasauktiem papildspēkiem gan no Latvijas (Koliņko, Laizāns), gan no ārzemēm (Dzamperīni, Hodels). Ar daudziem līgumi tika noslēgti līdz decembra beigām, un jau tagad var prognozēt, ka reti kurš no viņiem nākamo sezonu iesāks Ventspilī. Nav jēgas maksāt lielo algu tāda līmeņa futbolistiem, lai apspēlētu "Blāzmu" vai "Jelgavu". Par sastāva pastiprināšanu varēs runāt nākamvasar pirms Eirokausiem, bet ziemā vajadzētu uzsākt kluba vadības deklarēto ceturto attīstības posmu - ar jauno futbolistu audzināšanu. Zinot Dzavetjēri līdzšinējo darba pieredzi, viņam tas varētu labi izdoties!
+1 [+] [-]