Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterOptimismu vai objektivitāti?
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Pirms lielām sacensībām allaž esmu kā vēža spīlēs. Man kā žurnālistam vajadzētu būt objektīvam - rakstīt tā, kā domāju un, ja kolēģi no radio vai televīzijas jautā, atbildēt godīgi. Taču šim godīgumam ir arī otra puse - pirms sacensībām visiem vajagot domāt pozitīvi un tad šis pozitīvisma liellādiņš dodot pozitīvu efektu mūsu sportistiem.
Tā vismaz esmu dzirdējis no vairākiem. Taču šai pozitīvai domāšanai ir jābūt kaut kādā saskarsmē ar reālo dzīvi. Ja teikšu, ka Latvijas hokeja izlase šogad kļūs par pasaules čempioniem, tad pretī saņemšu lielu porciju izsmiekla. Vakar, braucot uz Helsinkiem, lasīju "Dienas" hokeja pielikumu. Kur Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis Helmuts Balderis izsakās, ka Latvija šogad varot arī izkrist no A grupas. Pie sevis nodomāju: vai nu hokeja priekšniekam tā vajadzētu prognozēt. Bet, ja nu Helmuts tā tiešām domā? Kāpēc gan tad lai viņš lietu saldu optimisma ķīseli?
Mēs taču visi redzam, ka šajā izlases modelī trūkst gandrīz duča, kuri varētu pastiprināt Teda Nolana komandu. "Pietrūkst vismaz vēl viena piecinieka ar tiem spēlētājiem, kuri šogad nav un tad jau varētu veidot mūsdienu modeli ar divām uzbrūkošām maiņām," uzskata izlases bijušais uzbrucējs Ģirts Ankipāns.
"Dinamo" jaunais galvenais treneris Artis Ābols arī pasaka to, ko domā: "Lai gan uz papīra Latvijas izlases sastāvs nav tas spēcīgākais, vietu A grupa saglabāt vajadzētu. Bet nedomāju, ka iekļūs ceturtdaļfinālā." Artis arī pieļauj iespēju, ka par vietas saglabāšanu A grupā nāksies cīnīties ar Austrijas izlasi... Un saņem tautas nievas par šādu viedokli. Sak, tu, trenerīt jau nu varēji labāk paklusēt! Cits Arča kopā ar Tedi Helsinkos cenšas pacelt komandas garu, bet tu to sit nost...
Un ko darīt man? Ja domāju tāpat kā Ābols. Ka izšķirošā spēle mums būs 7. maijā... Nevienam par to neteikt? Iebāzt galvu smiltīs kā strausam un dziedāt optimisma maršus?
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kapēc lai tas nenotiktu šogad Somijā?!
+2 [+] [-]
Tā sakot - paskatīsimies, puiši, uz ko esat spējīgi, bet neaizmirsīsim par līdzjušanu un atbalstu! Pozitīvās domas bieži palīdz, bet negatīvās gan nepalīdz nekad. Ja kāds nezina, ko teikt, labāk lai paklusē.
+1 [+] [-]
Skumji, bet tā ir! Valstīs, kur žurnālistiem ir lielāka brīvība, katrs brīvi raksta un domā ko grib, nevienam ne silts, ne auksts no tā.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Jā, tiek rakstīts, kā vienmēr, ar pozitīvisma devu, taču tiek arī norādīts, sak, mēs te varam kā gribi, bet cipari ir tādi kādi tie ir un tās jau ir objektīvas vai ne tik, taču tendences.
Tāpat šādos gadījumos tiek piesaukti "neatkarīgie eksperti".
Beigu beigās Latvijā žurnālistikas porblēma ir cita - visi visus pazīst un visiem no visiem kko vajag. Tāpēc arī sanāk tāda laipošana un citējot Antonu Pavloviču Čehovu - Как бы чего не вышло
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Būtu interesanti kādam papētīt cik tad mēs bieži uzvaram (vai vismaz izvelkam papildlaiku) kādu no spēcīgajām lielvalstīm officiālās spēlēs. Man tādas aizdomas, ka tas samērā cieši korelētu ar varbūtības teoriju un nominālajiem spēka samēriem. Un ja tā, tad rodas jautājums vai pa šiem gadiem uzvara pār krieviem, neticamā atgūšanās pret baltkrieviem vai arī uzvara pār zviedriem (vai citām labām spēlēm) ir izcils komandas pacēlums, vai tomēr vienkārši veiksmīga apsktākļu sakritība, kas notiek reizi x gados.
Nolans šo problēmu risina vienkārši, pasakot, ka nespēlēs visi labākie, bet gan tie, kas grib spēlēt un kas sevi pierādīs treniņos un pārbaudes spēlēs kā darba darītājus.
Var paralēles vilkt ar KHL un Znaroku - bija tāds emocionālais pacēlums, vai tomēr trenneris bija nokomplektējis ideālo sastāvu, kur visi spēlē kamēr vairs nespēj piecelties no soliņa?
[+] [-]
Vai pēc šīs dienas spēles kāds ir gatavs bļaut, ka Artis vai Helmuts ir ļaunie? Nesaku, ka mūsējie slikti spēlē vai negrib, vienkārši sastāvs ir kāds ir.