BOMBA beidzot uz galda

Latvijā vēl no miega pirmdienas rītā berzēja acis, bet Rīgas Dinamo akcionārs Juris Savickis no zilajiem ekrāniem ar sev raksturīgo entuziasmu stāstīja par izmaiņām, kas gaidāmas komandā. Tika pieminēts trenera jautājums un tagad mēs zinām, ka nav vairs pieci vai seši kandidāti, kas varētu aizstāt aizgājušo Šupleru, bet to ir vesels bars – kādi desmit vai divpadsmit. Nevar saprast, vai šis cipars tiek saukts tāpēc, lai parādītu, ka par Dinamo ir interese, vai tāpēc, ka ļoti cītīgi strādā menedžments. Tiesa, pretendentu apjoms gan nemaina lietas būtību – komandai ir vajadzīgs tikai viens galvenais treneris. Tāds, kas nāk ar savu spēles plānu, redzējumu un izpratni. Ja var ticēt Savickim (kāpēc, lai to nedarītu), Šuplers gribot savākt pāris Rīgas hokejistus sev līdz uz Maskavu. Ja grib, tad savāks, bet – tikai tos, kurus negrib Dinamo. Ja, piemēram, Rīgas Dinamo negrib Suroviju, tad skaidrs, ka viņu paņems Šuplers, kas par Tomašu aizlika vārdu pērnvasar. Bet svarīgi pasvītrot vārdus – ja Dinamo negrib... Ja hokejistam līgums beidzas, tad viņš ir brīvs. Ja hokejistam līgums vēl ir spēkā, viņš pieder komandai. Laurim Dārziņam ir līgums ar Dinamo uz vēl vienu sezonu, bet komanda viņu šobrīd... negrib. Vai vēl precīzāk – viņi grib naudu vairāk, nekā Dārziņu. Dabiska vēlme, jo Lauris jau nav Jura Savicka dēls.

Esat pārsteigti? Savickis saka tā – būs ļoti grūti noturēt Dārziņu, jo viņam ir piedāvājumi. Tas nozīmē, ka nevis ir grūti noturēt Dārziņu, bet ir grūti pretoties kārdinājumam, paņemt par Lauri naudu, ko šobrīd piedāvā brīvais hokejistu tirgus. Dinamo rezultatīvākais hokejists ir cieņā, par viņa galvu un kājām jau bijusi interese no citiem KHL klubiem sezonas vidū. Tobrīd viss noplaka, tagad – kaislības uzjundī no jauna. Skaidrs, ka Dinamo projekts nav nekāda labdarība, skaidrs, ka akcionāri grib ne tikai integrēt sabiedrību, bet arī nopelnīt. Tāpēc viņi saprot – jāņem, ja dod. Laurim šajā ziņā maza teikšana, jo juridiski visas tiesības uz spēlētāju pieder Rīgas Dinamo. Viņš var tikai noskatīties, kas šajās dienās notiks tālāk, protams, paturot prātā, ka viņa sportisko izaugsmi un materiālās ambīcijas nodrošinās tas jaunais veidojums, kurā viņš nokļūs. Ja Savickis negribētu pārdot Dārziņa līgumu, viņš nerunātu, ka „grūti noturēt”. Viņš vienkārši noturētu, jo interesenti jau runā vispirms ar komandu, kurai ar spēlētāju ir juridiskās attiecības.

Dārziņa pārdošana kardināli izmainīs Rīgas Dinamo uzbrukuma vaibstus. Tas šobrīd ir liels izaicinājums ne tikai kluba īpašniekiem, bet arī jaunajam trenerim. Jo ņem kā gribi – Lauris bija šajā komandā liela pievienotā vērtība. Iespējams, ka iegūtā nauda, kas tiek plānota par Dārziņa pārdošanu, tiks izmantota daudz efektīvāk. To arī novēlam! Taču paturam prātā – tiek radīts precedents, kas KHL mērogā nav piekopta prakse. Komanda plāno atdot vienu no saviem labākajiem spēlētājiem, pretī iegūstot naudu. Vai tas bija piespiedu darījums? Šaubos. Jo Dinamo akcionāriem naudas komandas uzturēšanai pietiek – to viņiem garantēja Iteras sponsorējums ar uzviju, kas vēl esot spēkā un būšot kādus pāris gadus (Savicka apgalvojums). Otra versija – Savickis, protams, zina vairāk par komandas saimniecību, nekā mēs visi kopā un tas liek aizdomāties par citu scenāriju. Kāpēc Dinamo nav ieinteresēta Dārziņa sportisko pakalpojumu izmantošanā vēl vismaz vienu sezonu? Vai sportiskās ambīcijas paliek otrajā plānā? Vai bija bažas, ka Dārziņš pēc gada jau būs mazāk vērts? Vai ir jau atrasts Laura aizvietotājs, vai vismaz saprasts – cik tāds dublieris ar tādām kvalitātēm izmaksās? Un – vai kvalitātes būs līdzvērtīgas? Vai tomēr – klubam šobrīd vienkārši ir skaidras naudas nepieciešamība? Lūk, jums bomba...