34. nedēļa. Hokejā iemācījām, bīčā nekādi nevaram...

Dainis Āzens 2012-09-04 09:18

Kas var būt labāks par uzvaru sportā pār kaimiņiem? Zinām par somu un zviedru sacensību, paši Londonā skaitījām olimpiskās medaļas igauņu un lietuviešu kaklos, bet kas var būt labāks par uzvaru pār Krieviju?

Izcīnīja Mārtiņš Pļaviņš ar Jāni Šmēdiņu olimpisko bronzu, aizbrauca pacept gaļu uz Polijas „Grand Slam” posmu un atbrauca ar uzvarētāju kausu no Pasaules kausa sacensībām, nosvinēja abus Latvijas pludmales volejbolā nebijušos panākumus „Brazīlijā” un... Jānis Šmēdiņš Kuldīgas virzienā devās godam nopelnītā atpūtā, bet Mārtiņam vēl nebija gana – viņš bija neapdomīgi solījis dalību Krievijas kausā, kurā pirms tam jau divus gadus pēc kārtas bija vinnējis. Nācās solījumu turēt un pārī ar Anapas „Vitjaz” kluba pārstāvi Krievijas pludmales volejbolistu Juriju Bogatovu izcīnīt panākumu arī šogad. Pat finālā nepieklājīgs rezultāts – 21:18, 21:7... Un pretī bija ne kādi tur pirmziemnieki, bet Londonas olimpisko spēļu dalībnieki, Krievijas spēcīgākais pāris Konstantīns Semjonovs un Sergejs Prokopjevs!

Šoreiz Mārtiņš nespēlēja kopā ar Sašu Samoilovu, ar kuru kopā dzēra šampanieti no uzvarētāju kausa divus iepriekšējos gadus, tomēr tas iznākumu nemainīja – atkal Pļaviņš bija tas, kuram pienācās galvenā balva. Atcerēsimies, ka vēl pāris gadus atpakaļ bija tāds spēcīgs pāris kā Dmitrijs Barsuks un Igors Kolodinskis, kuri bija viens no spēcīgākajiem duetiem pasaulē, taču šobrīd krieviem atkal ir problēmas, piemēram, tikt uz olimpiādi kaut ar vienu pāri.

Atceroties bīča pirmsākumus pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, krievi pludmales volejbolu apguva punu veidā no Genādija Samoilova, pēc 20 gadiem tas pats atkārtojas Samoilova juniora un Mārtiņa personā – mēs joprojām krieviem mācām spēlēt pludmales volejbolu. Nav tā, ka viņi negribētu uzvarēt kaimiņus un viesus no Latvijas. VIŅI NEVAR! Un ar visiem saviem bagātīgajiem resursiem (finanšu, naftas un cilvēku) viņi mūs no visas sirds apskauž, jo tieši Latvija bija to piecu lielvalstu vidū, kas Londonā vīriešu sacensībās spēlēja ar diviem pāriem. Hokejā mūs pēc Otrā pasaules kara atkoda pāris gados, pludmales volejbolā to nevar izdarīt jau gadus divdesmit! Tāpat kā nevar noķert brāļus Dukurus skeletonā. Tāpat kā sapņo kaut par pēc spēka ceturtā vai piektā Latvijas BMX braucēja panākumiem, nemaz nerunājot par Māra Štromberga panākumiem. Varam būt lepni par to, ka tieši mums ir tādi vīri kā Mārtiņš Pļaviņš un nevis igauņiem, lietuviešiem vai krieviem! Varat iedomāties krievu izjūtas, kad šīs nedēļas otrajā pusē tiks Anapā tiks dalītas Krievijas čempionāta medaļas un viens no pāriem būs PļaviņšBogatovs? Krievu vietā negribētos būt. Bogatova vietā gan.