Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
Google39. nedēļa. Rudņevs beidzot sit (iekšā)!
Foto: Scanpix/AP
Ne vienmēr pāriešana no vienas klases otrā skolā padodas viegli. Ja Latvijas futbols ir pamatskola, tad Ungārijas – 5. klase, Polijas – tuvu izlaidumam 9. klasē. Vācijas futbolā savukārt pirmklasniekiem nav, ko darīt. Sākumā grūti gāja arī Latvijas futbolistam Artjomam Rudņevam, bet pēdējās divās spēlēs Artjoms diktātus jau rakstīja teicami.
Pāriešana no Polijas un Vācijas līgu ir kvalitatīvs lēciens meistarībā, kas ne katram var padoties. Tas var notikt, ne tikai, pārceļoties no vienas valsts uz otru. Adaptācijas problēmas sagaida arī tad, ja jāceļo no viena kluba uz otru kaut vai Latvijā, vienas spēles sistēmas vietā ir cita, un bieži tas sagādā grūtības pat visaugstākās klases sportistiem. Salīdzinot ar hokeju, tur Mārtiņam Karsumam pagāja pussezona, līdz mēs ieraudzījām to „Mežoni”, kādu alkām redzēt laukumā.
Apmēram divi momenti spēlē Artjomam Rudņevam bija jau līdz trešdienas mačam ar Menhengladbahas "Borussia". Tomēr vienmēr kaut kā pietrūka. Visbeidzot 26. septembris kļuva par dienu, kad bumbai iestājās lidošanai labvēlīgs laiks, lidošanai vārtos. Spēles 45. minūte kļuva par pirmo reizi, kad pretinieku komandas vārtsargs dabūja ķeksēt bumbu ārā no savu vārtu tīkla pēc Artjoma Rudņeva raidījuma ar galvu. Bumbu atšķirībā no hokeja, kur pirmo iemesto ripu kādā čempionātā partneri parasti savāc veiksminiekam, Artjoms nedabūja, taču pārliecību par to, ka arī šeit viss atkarīgs no paša prasmes un ka tās pietiek, ieguva gan.
Jau sestdien mačā, kas vienlaicīgi bija arī „Hamburger SV” kluba 125. gadu jubilejas diena, savu skatītāju priekšā Rudņevs vēlreiz bija precīzs. Ja iepriekšējā spēlē tika panākts neizšķirts, šoreiz pēc spēles beigām pretinieki no „Hannover 96” laukumu atstāja nokārtām galvām. Ja Latvijas uzbrucējs sit iekšā, komanda nezaudē!
Sapriecāties, ka Artjoms tagad bumbas vārtos sitīs katrā mačā, nevajadzētu. Līdz nākamajai atkal var nākties gaidīt. Turklāt līderim rezultatīvāko spēlētāju sarakstā minhenietim Mario Mandžukičam kontā ir jau seši vārti. Tas nozīmē, ka ir, uz ko tiekties un pie kā strādāt. Tomēr izkustēšanās no vietas ir notikusi, un centība ir pāraugusi rezultātā.
Pieaugošā rezultativitāte rosina optimismu arī saistībā ar Latvijas izlasi, kuras treniņi pirms kārtējām spēlēm Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā sāksies jau nākampirmdien. Te gan pagaidām jāliek daudzpunkts, jo izlasē Artjomam pagaidām nav sekmējies tā, kā viņam pašam gribētos. Ja trijās sezonās Daugavpils „Daugavas” rindās viņš 62 spēlēs tika pie 18 goliem, Ungārijā 30 mačos – pie 20, Polijā 56 spēlēs – pie 33 un Vācijā pagaidām pie diviem sešos mačos, pieaugušo izlasē pagaidām galīgi neiet – tikai vieni vārti 21 mačā, bet tā jau ir kāda ceturtā daļa izlases karjeras! Protams, daudz kas atkarīgs arī no piespēlētājiem, taču labs uzbrucējs māk izmantot savas izdevības. Vai Rudņevs ir labs futbolists, spriediet paši, taču nedēļas labākā sportista godu „SA+” versijā viņam neviens vairs neatņems (tāpat kā Poznaņas „Lech” sastāvā iesitot trīs bumbas vienā spēlē Turīnas „Juventus”). Daudz kas atkarīgs no 24 gadus vecā futbolista paša. Ja gribēs, nebūs brīnums, ka Vācijā tiks arī pie dubļa vai hettrika. Latvijas izlasē ar gribēšanu vien būs par maz, jo, ja nav teicamas individuālās tehnikas, uzbrucējam nepieciešamas piespēles...
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja komanda sēž aizsardzībā, Rudņevs no uzbrucēja kļūst par uzbrūkošo/centra pussargu, kuram no vārtiem iedod piespēli, un viņš paliek viens pret trīs vai pat četriem aizsargiem. Iesist ir problēmas. Un šī problēma visbiežāk ir Latvijas izlasē, kura parasti spēlē no aizsardzības.
-2 [+] [-]
Ari klubus nevar atrast, jo musu izlase- ar bumbu ir loti maz, lidz ar to neko nevar paradit.
+1 [+] [-]