Latvija pret Serbiju. Vakara bilance

Kas patika

Nervi un raksturs. Ja čempionāta jaunākā un objektīvi – vismazāk pieredzējusī komanda, jau pirmajā ceturtdaļā dabūjusi iekšās 2:19, nesāk kasīties savā starpā un nepārstāj spēlēt, tas par šiem spēlētājiem kaut ko liecina. Komanda pēc pirmās ceturtdaļas nesabruka – sagaidīja savu iespēju, kad laukumā iznāca serbu otrā maiņa, un bija vajadzīgas tikai desmit minūtes, lai uz tablo jau būtu 29:29. Lai arī cik pārliecināti par uzvaru būtu serbi un cik droši kontrolētu spēli – šādas problēmas aiz laba prāta sev sagādāt noteikti negribēja. Azarts, ar kādu jaunie latvieši rāvās atspēlēties, un degsme ierādīt vietu objektīvi spēcīgākajam pretiniekam – tās ir patīkamas rakstura īpašības, kas, cerams, nepazudīs arī ar briedumu un pieredzi.

Ne tikai Blūms. Pēc vakardienas fantastiskās spēles šodien Jānim bija dubultgrūti – visi gaidīja varoņeposa turpinājumu, bet pretinieks tajā pašā laikā bija uzlicis aizsardzību, kas paredzēta augstākās bīstamības gadījumiem. Patīkami, ka arī bez Blūma pirmajā puslaikā atradās tādi, kas var pavilkt komandu aiz sevis gan sportiski, gan emocionāli – Dairis Bertāns, Freimanis. Tas šo komandu padara tikai bīstamāku, un kliedē bažas, ka šī ir pāris līderu komanda ar izteikti vājāku rezervistu soliņu.

Kuksika produktivitāte. Skaidrojot izmaiņas starta pieciniekā, treneris Bagatskis akcentēja Dāvja lomu un plānus viņa izmantošanai, taču nepieskārās psiholoģiskajai pusei, kāda neapšaubāmi ir, kad no starta piecinieka pirmoreiz tiek izņemts viens no tā ilgstošiem dalībniekiem. Izskatās, ka Rihards šo situāciju uzņēma profesionāli – viņš bija viens no tiem, kas palīdzēja lauzt spēli pēc neveiksmīgā sākuma, tas, kurš otrā puslaika sākumā guva punktus, kamēr pārējie buksēja, un tas, kurš izcīnīja četras uzbrukuma bumbas pie serbu groza, kurā iemeta četrus no izmestajiem septiņiem trīspunktniekiem. Bija forsētas epizodes, bija problēmas aizsardzībā, taču kopumā – solis uz priekšu. Kā jau vakar rakstīju – Riharda līdera devums ir ļoti vajadzīga sastāvdaļa, lai komanda varētu būt veiksmīga.

Kļūdu skaits. Pirms čempionāta, kad pēdējās pārbaudes spēlēs komanda pieļāva tikai četras un septiņas kļūdas, rakstīju – ja Eiropas čempionātā, ņemot vērā stresa un pretinieku spēka koeficienta pieaugumu, izdosies noturēties 10-12 kļūdu robežās, tas būs ļoti solīds līmenis. Pēc 11 kļūdām pirmajā mačā šodien Latvija pieļāva vēl mazāk – desmit. Un tas – par spīti drāmai pirmajā ceturtdaļā. Fakts, ka čempionāta visjaunākā komanda atrodas pirmajā vietā vismazāk pieļautā tehniskā brāķa statistikas rādītājā, pelna atzinību.

Komandas kondīcija. Kaut gan spēlē tādu basketbolu, kas prasa daudz spēka resursu, šobrīd nekas neliecina, ka spēlētājiem fiziskā ziņā rastos problēmas turēt turnīra prasīto režīmu. Arī Bagatskis pēc mača atzina – bija rēķinājies, ka otrā spēle varētu būt krīzes brīdis, taču komanda patīkami pārsteidz. Tas ļauj cerēt uz enerģisku cīņu rīt pret Itāliju, bet pēc tam – tad jau nāks atpūtas diena.

Kas nepatika

Aizsardzības kvalitāte. Tāpat kā pirmajā mačā – pārāk daudz situāciju, kurās pretiniekam bija jāpieliek minimālas pūles, lai gūtu vieglus punktus. Trešajā ceturtdaļā ielaidām 32 punktus – daudz par daudz, lai cerētu turpināt otrajā ceturtdaļā iesākto ofensīvu, kuras vērtība tādējādi tika diezgan lēti norakstīta. Laižot 90 punktus aizsardzībā, par uzvaru varam aizmirst uzreiz – to pirms čempionāta atgādināja vairāki speciālisti, un šodienas spēle tam bija laba ilustrācija.

Piezīmes garajiem. Vēl viena tēma, par ko bažīgos toņos runājām jau uzreiz pēc izlases sastāva paziņošanas – ar tikai diviem piektajiem numuriem, kas turklāt nediktēs noteikumus nevienā no dueļiem, kas sagaida Šauļos, draud piezīmju problēma un palikšana spēles gaitā bez piektajiem numuriem. Mārtiņš Meiers šodien piezīmju normu sapelnīja 11 minūtēs, Šeļakovs trešo piezīmi saņēma otrā puslaika sākumā un tika apsēdināts. Laukumā saimniekoja Krstičs un Perovičs. Zem sava groza šajā spēlē beigās paņēmām tikai katru otro bumbu (14 no 28).

Tiesnešu darba nianses. Serbija uzvarēja laukumā un pamatoti – par to nav runas. Tomēr otrā puslaika sākumā vismaz trijās epizodēs izpaudās, ka laukumā spēlē divas dažāda statusa komandas – serbi iespējas stāties uz soda līnijas pēkšņi sāka saņemt pie katras saskares. Laika posmā trešajā ceturtdaļā, kamēr atjaunoja 15 punktu pārsvaru, serbi sodus meta 15 reizes. Latvija – 17 reizes pa visu spēli. Arī atlikušajās trijās spēlēs Latvija būs dueļa autsaideris, un negribētos piedzīvot šādas tendences brīžos, kad kaut kas izšķirsies.

Rezultāts. Nepatika jau otro dienu pēc kārtas...