Freimanis leģendārās rokās
Atteikties no piedāvātās iespējas ACB klubā un atgriezties otrajā līgā - Rolands Freimanis atzīst, ka sākumā pats nespēja noticēt, ka jāpieņem šāds lēmums. Kāpēc?! "Taču viņi man visu pastāstīja - visu, kā ir patiesībā," tagad jau pārliecināts par izvēli basketbolists. Viens no "viņiem" - leģendārais horvāts Žans Tabaks, kurš savai Žironas komandai latvieti medīja ļoti mērķtiecīgi.
Tikai pirms sešām dienām Rolands kopā ar komandas biedriem Latvijas izlasē piedzīvoja savu piekto un visdramatiskāko zaudējumu Eiropas čempionātā Šauļos, un laika atgūties kopš tā laika nav bijis - ceturtdien izlases noslēguma vakariņas, jau piektdien - lidmašīnā uz Spāniju, bet sestdienas vakarā - laukumā jaunās komandas sastāvā pirmajā pārbaudes mačā pret Kurtinaiša himkiem. Iemeta desmit punktus un savāca četras atlēkušās bumbas, kaut gan galva joprojām dulla - izlases emocijas un mieles, pirmie iespaidi jaunā klubā, pirmoreiz sastapti komandas biedri un nezināmas sadarbības, kas jāmēģina uzķert tikai viena treniņa laikā - viss vienā putrā... "Vēl neesmu atgājis no čempionāta," godīgi atzīst Rolands "Jūtu nogurumu. Pat ne tik daudz fizisko kā morālo. Skatos pa televizoru Eiropas čempionāta spēles, un gribas tur būt un spēlēt..."
Par laimi, Žironas komandas galvenā trenera krēslā šogad ir cilvēks, kurš labi saprot, ko tas nozīmē - uz karstām pēdām mesties no nacionālās izlases klubā. Žans Tabaks - šis vārds basketbola skatītājiem ar stāžu noteikti nav svešs. Jau 15 gadu vecumā debitējis slavenās "Jugoplastika" rindās, 213 cm garais horvāts profesionālajā basketbolā sabija 20 sezonas - tajā skaitā kļuva par NBA čempionu (un pirmo ārzemju spēlētāju, kas spēlējis asociācijas finālā ar divām dažādām komandām) un ilgus gadus palīdzēja kaldināt savas Horvātijas izlases panākumus, tajā skaitā Barselonas olimpiskajās spēlēs kopā ar Kukoču, Petroviču, Radžu un pārējiem aizcīnoties līdz pat finālmačam - pret vienīgo oriģinālo ASV "Dream Team" izlasi. Pēc aktīvo gaitu beigām 2006. gadā Tabaks paspēja pastrādāt kā kā Ņujorkas "Knicks" skauts, bet tad uzsāka trenera gaitas Spānijā, kur Seviļas klubā viņa un Rolanda ceļi krustojās pirmoreiz. Horvāts latvieti iegaumēja...
"Šeit esmu tikai viņa dēļ," atklāts Freimanis, kad pajautāju - vai viņa nokļūšanai Žironā ir kāds sakars ar Tabaku, kurš pie "Sant Josep" komandas stūres stājās tikai šovasar. "Tieši viņš mani pielauza - pat nezinu, kā citādāk pateikt... Nevarēju viņam atteikt!" Pēc četrām daudzsološajām spēlēm, kuras spēlētājs pavasarī aizvadīja ACB līgas kluba "Lagun Aro" rindās, gan bija citas cerības - arī pašam Rolandam. Šķita, durvis uz sapņu līgu nu ir vaļā! Tāpēc ziņas par to, ka 23 gadus vecais uzbrucējs atgriežas LEB - kaut arī vienā no līgas potenciāli vadošajām komandām - netika uztvertas ar sajūsmu. Vai tiešām "Lagun Aro" latvietim dotajā pārbaudes laikā viņā nepamanīja to, ko pamanīja visi pārējie?! "Viņi bija gatavi mani paturēt. Ar līguma parakstīšanu būtu bijis mazliet jāpagaida, taču kā ceturto garo - viņi bija gatavi ņemt," Freimanis atzīst, ka lēmumu pieņēmis pats. "Aģents pateica - rēķinies, ka šādā gadījumā tev droši vien nebūs nekāda spēles laika. Sastāvā uz manu pozīciju vēl priekšā amerikānis Panko, kam būs liels spēles laiks. Līdz ar to bija šaubas, vai ar mani tur šogad kāds vispār nopietni rēķinātos. Nolēmām, ka šobrīd vēl neesmu gatavs izsisties no šādām starta pozīcijām."
Vilšanās? "Protams. Sākumā negribēju saprast un pieņemt - kāpēc?! Kāpēc man jādara tā un jādodas spēlēt zemāk, ja pastāv iespēja, ka varu tikt augstāk? Taču izrunāju visu gan ar Tabaku, gan aģentu, visu ar vēsu prātu pārdomāju, un šobrīd man ir pārliecība, ka pieņēmu pareizo lēmumu. Objektīvi tā arī ir. Labāk soli pa solim, nevis mēģināt pirms laika pagrābt to, ko varbūt vēl neesmu gatavs nest. Šobrīd labāk mēģinu būt līderis otrās līgas ceturtajā klubā, nevis spēlēju divas minūtes augstākās līgas 14. vai 16. komandā - apmēram tā. Nav kur lēkt," prātīgs šajā sev sarežģītajā situācijā cenšas būt spēlētājs. Viņš noskaņots apņēmīgi, un saka - uz Žironas klubu nav nācis tikai uzspēlēt. "Uzskatu, ka jābūt vienam no vadošajiem spēlētājiem. Pat vadošajam, nevis vienam no. Citu variantu nav. Man jau ir 23 gadi - pēdējais laiks!" Dāvanas no galvenā trenera, kurš viņu tā gribēja pie sevis, Rolands negaida. "Iespējas man būs, taču pašam tās būs jāizmanto. Tabaks ir ļoti stingrs un prasīgs treneris un neies auklēties ne ar vienu - ja nevarēšu paspēlēt, sēdēšu uz soliņa..."
LEB sezona Rolandam sākas jau nākampiektdien.
-3 [+] [-]
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]