Krūze - trīskārtējs Eiropas čempions pauerliftingā
Valmierietis Mārtiņš Krūze ir kļuvis par trīskārtēju Eiropas čempionu klasiskajā spēka trīscīņā svara kategorijā virs 120 kg.
Jau pirms došanās uz Eiropas čempionātu, kas notika Dānijā, Latvijas izlases treneris Jurijs Ivaņušins, kuram ir vairāk nekā 20 gadus ilga trenera un starptautisko sacensību pieredze, atzina, ka Mārtiņš dodas tikai un vienīgi cīnīties par 1. vietu. Un atlēts to svētdien, 19.martā, arī pierādīja, kaut gan viņam bija liels konkurents – igaunis Sīms Rasts.
Krūze savā spēcīgākajā vingrinājumā – pietupienos – pievarēja 390kg, tuvāko sekotāju apsteidzot par 55kg. Jāatgādina, ka Krūzem pieder pērn pasaules čempionātā uzstādītais Eiropas rekords pietupienos – 400kg. Uzvarai summā ar 955kg atlēts pievienoja 222,5kg spiešanā un 342,5kg vilkmē.
Krūze pērn tika atzīts par Eiropas gada sportistu spēka trīscīņā. Mārtiņš ir arī vairākkārtējs pasaules čempionātu medaļnieks.
Savukārt aizkrauklietis Aleksandrs Grigorjevs svara kategorijā līdz 120 kg izcīnīja 6. vietu, lai gan pirms čempionāta treneris Jurijs Ivaņušins atzina, ka atlēts ir spējīgs cīnīties par krietnu augstāku vietu. Grigorjevs kopsummā pievarēja 800 kg. Pietupienos – 305kg, spiešanā – 195kg, vilkmē – 300kg.
Informāciju sagatavoja:
Inita Savicka
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Pauerliftinga federācija
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Konkurence - tā ir pietiekoši liela, tajā pašā laikā ļoti daudzi pasaules vadošie un populārākie sportisti IPF sacensībās nepiedalās, jo nevēlas iziet dopinga kontroli.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nu un visās citās federācijās dop kontrole neeksistē,iztīrīti un bez ekipa vēl liels jautājums cik tie 500nieki taisītu iekš ipf.
Nu un ipf ir vienīgais ceļš uz Olimpiādi,valsts prēmijām ut
[+] [-]
Citās federācijās par dopinga jautājumu spriež dažādi. Ir federācijas, kur viss vienalga, ir federācijas, kur profesionālā, t.i., netestājamā sportistu plūsma, ir nodalīta no amatieriem, t.i., tiem, kas var tikt paaicināti uz dopkontroli.
Par visu pārējo - ir muļķīgi turēties pie kaut kādiem iedomātiem un pašu neievērotiem standartiem tikai dēļ olimpiādes un valsts naudas.
Profesionālais pauerliftings, ja vien turpinās attīstīties, būs daudz interesantāks, skatāmāks un augstiem sasniegumiem bagātāks nekā IPF propogandētais variants.