Facebook
GoogleBolts Buenosairesā sacentīsies ar... autobusu
@JanisParums
Foto: masdeporte.as.com
14.decembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā seškārtējais olimpiskais čempions Useins Bolts piedalīsies paraugskrējienā, kur sacentīsies ne tikai ar saviem konkurentiem, bet arī ar... autobusu.
Bolts skries pa kādu Buenosairesas autobusa maršrutu. Tuvāko dienu laikā tiks nosaukti vēl trīs skrējēji, kas sastādīs Boltam konkurenci un jau tagad ir zināms, ka tie visi būs Bolta tautieši. Taču jamaikietis nesacentīsies tikai ar viņiem – organizatori paziņojuši, ka skrējējiem nāksies sacensties arī ar autobusu, kas kursē pa šo maršrutu.
Šī ir Bolta pirmā vizīte Argentīnā, tāpēc viņam ir īpaša programma šim Buenosairesas apmeklējumam – 13.decembrī viņam paredzēta preses konference, viesošanās bērnu slimnīcā, kā arī uzstāšanās "Opera Theatre", kur Bolts stāstīs par savu dominanci sprintā, kā arī motivāciju.
Bolts nereti ir piedalījies dažādos paraugskrējienos. Šogad martā jamaikietis skrēja 150 metrus garu distanci Kapakabanas pludmalē Brazīlijā, veicot to 14.42 sekundēs. Viņam tikai nedaudz pietrūka, lai labotu sev piederošo neoficiālo pasaules rekordu šajā distancē, kas tika sasniegts 2009.gadā Mančestras ielās (14.35).
Izmantotie resursi:
masdeporte.as.com
[+] [-]
Kad cilvēks ar autobusu skriesies, tad dopings gaismā nāks.
+1 [+] [-]
Neviens vinu ne grib ne var uzkert
maybe nemaz nelieto, kas zin.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
A tad man ir tāds viens vispārīgas dabas jautājums - ja mēs pieņemam, ka cilvēka fiziskajāms spējām ir robežas (kas tā arī ir), tad uz kā rēķina vispār var notikt Pasaules rekordu labošana, piemēram? Pie tam, nevis tā, ka labošana, bet ik pa pāris gadiem rezultāts tiek uzlabots, konstanti (tie paši 100 metri - ik pa vidēji - ik pa 3-4 gadiem, citos sportos līdzīgi, t.i., tā rupji rēķinot, +/- ik pa vienu Olimpisko ciklu).
Un no otras puses - pieļauju, ka tu zini kādu, kas skrien tos pašus 100 m, vai ar kādu citu v-atlētikas disciplīnu ņemas (kaut gan tas tikpat labi var būt arī cits sports, kur rezultāts tiek mērīts sekudēs, metros, kilogramos utml). Nu vot... tad, pastāsti, tu daudz zini tādu, kas tā vienkārši, bet kārtīgi un regulāri trenējas un var vismaz pietuvoties Pasaules līmenim savā sportā? Jebšu, ja ticēt sporta tīrībai, tad sportiskajiem rezultātiem būtu jābūt tādiem, ka pat amatieri, kas nopietni ņems konkrētajā veidā varētu +/- pietuvoties šiem rezultātiem.
Arguments, ka visi PRO sportisti ir supermagatalantīgi... protams, ka kaut kāds dotumu komplekts viņiem ir, BET... tad jau būtu jābūt arī, teiksim, kādam MEGAGUDRAM fiziķim, kurš pārējos var mācīt kā bērnus, superāsrstiem, kas visu var sadakterēt utml. Jebšu - tas viss izejot no tā, ka cilvēkiem var iedzimt kāds noteiktu īpašību kopums, kas viņam ļauj kļūt par SUPERCILVĒKU.
Diemžēl, bet tā globāli, lai arī ir gan ļoti gudri zinātnieki, gan labi ārsti, viņiem nav tā, ka kāds būtu superpārāks. Sportā gan tā ir.
Ja sportists nav iekritis dopinga testos, tas nenozīmē, ka viņš nelieto, tas nozīmē, ka viņa prove ir bijusi tīra - atziņa ko nu jau kuro reizi rakstu.
Ja kāds uzskata, ka PRO sportā konkurētspējīgu ir iespējams sasniegt bez dopinga, tad, lūdzu, 24.12./25.12. gaidiet, kad pie jums atnāks Salavecis.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Stāsti par zinātnes attīstību, ekipējuma uzlabošanu, sporta uztura bagātinātāju parādīšanos - tas viss ir priekš publikas, kas tam visam tic.
Ja tā pavisam pa nopietno - kas ir tie zinātniskie atklājumi?
Sportistu sabiedrība pati jau labu laiku iepriekš ir skaidri pateikusi, ka 20. gadsimta lielākais zinātniskais atklājums viņu nozarē ir anaboliskie steroīdi.
Atgādināšu padsmit gadus vecus notikumus, kad virkne Latvijas sportistu (dažādu un savā starpā nesaistītu sporta veidu pārstāvji), kas, nu tā, pavisam nejauši, bija Olimpiskās komitejas apgādībā, iekrita uz VIENU UN TO PAŠU preparātu - nandrolonu. Čerkavskis, Ščerbatihs, Prūsis, Naudužs Olijars (viņš gan, atsaucoties uz procedūras nepilnībām, tika cauri sveikā) utt. Protams, ka tā bija nejaušība un ļauno konkurentu pirksts, kad kreatīnā (pēc tā laika Ščerbatiha versijas), piebēra nandrolonu (tas nekas, ka nandrolons šprices)... . Tāpat citās valstīs, kad vienā brīdī sākas MASVEIDA pozitīvās doptestu proves... protams, ka tā ir sakritība (un tikpat protams, ka katrs sportists pats sadomā, ka viņam jālieto un ko viņam lietot)... .
Es neņemos spriest vai dopings ir labi vai slikti (argumenti par un pret ir daudz), bet tas, ka PRO sportā tā ir neatņemama sastāvdaļa, tas ir NENOLIEDZAMI.
[+] [-]
Ir daudz faktoru, kas liek rezultātiem augt, ejot laikam, piemēram:
- tehnoloģiju progress - šeit es runāju gan par ekipējumu, gan piemēram dažādu tehnoloģiju izmantošanu treniņu procesā
- daudz plašākam cilvēku lokam ir pieeja sportam - jo vairāk cilvēku var trenēties, jo lielāka iespēja ka kāds būs ļoti talantīgs
- vairāk treniņu - sportisti sāk trennēties arvien jaunāki un var nodarboties ar sportu profesionāli, viņiem netraucē darbs un citas blakus lietas
- uzlabojumi fizioterapijā, medicīnā - sportisti var ātrāk atkopties no traumām, strādāt pie lielākām slodzēm treniņos, ātrāk atjaunoties
- psiholoģiskais aspekts - nevar nenovērtēt faktu ka tas ka sportists tiecas uzlabot pasaules rekordu arī ir svarīgs iemesls, kas palīdz viņam sasniegt rezultātus, kas ir virs viņa spēju līmeņa
Kā arī paskaties kādi ir izcilākie sportisti - viņi ir īpaši piemēroti tai sporta disciplīnai, ko viņi pārstāv. Bolta solis ir garāks nekā citiem. Felpsa plaukstas un pēdas ir milzīgas, utt.
Domāju ka galveinais faktors ir treniņu metodikas un sporta uztura attīstība. Otrais protams ir uz šauras robežas ar dopingu, bet teikt to ka kāds ir labāks tikai tāpēc ka viņš lieto kaut ko neatļautu ir diezgan tumsonīgi.
-1 [+] [-]
Tāpat man liekas, ka kāds ne līdz galam vispār saprot kas ir dopings un ko tas dod sportistam.
Tehnoloģiju progress - piekrītu, tikai cik daudz tas dod rezultātam? (0.001 sekundi vai centimetru?)
Sports pieejams plašākam cilvēku lokam - nevajag tā overall jaukt sportu kā tādu un sporta veidus. Pēdējos 100 gados ir radušies jauni sporta veidi, kuros šie cilvēki arī iesaistās. Tādās disciplīnās kā V-atlētika vai peldēšana kvalitatīvi-kvantitatīvais (jebšu tādu, kas ir SPORTISTI, nevis sporta dalībnieki) pieeugums nez vai ir tāds, lai par to runātu kā "izrāviena" momentu.
Vairāk treniņu - vispār ir "par neko", jo jau senajos laikos bija cilvēki, kas, pēc mūsdienu kritērijiem, varētu tikt klasificēti kā PRO sportisti, pirms gadiem 50 - jo vēl vairāk. Bez tam, vairāk nav labāk. Labāk ir labāk.
Uzlabojumi medicīnā - ok, tā nu tas ir.
Psiholoģiskais aspekts - tas vispār par ko tagad? Jebšu agrāk atlētiem bija pie vienas vietas par startu un rezultātu?
Par treniņu metodiku runājot - daudzos sporta veidos vēl aizvien pieturas pie 50-100 gadus atpakaļ atklātām patiesībām. Un, kas interesanti, tas viss strādā un ļauj sasniegt TOP rezultātus!
Un Sporta uzturs... uz robežas ar dopingu... jā, ļaunie protajīni no kuriem krāniņš nokalst...
P.S. Un ar Sportacentra autoru kopumu es sevi jau labu laiku kā nesaistu, jo vienkārši tāds nemaz arī neesmu.