Štrombergs: "Skatīties kritiena video vēl neesmu gatavs..."

Aizvadītā sezona Mārim Štrombergam bijusi vairāk nekā veiksmīga. Uzvarēts gandrīz viss iespējamais, ja vien nebūtu sāpīgais kritiens, notekti būtu vēl viens tituls... Kritiens vienmēr atsaucīgo un dzīvespriecīgo sportistu nedaudz piezemējis, taču kā pats atzīst līdz liktenīgajam braucienam viss gājis pārāk labi. Jūtams, ka Māris dzīvesprieku nav zaudējis un ir gatavs jaunām virsotnēm.

Vispirms - kā jūtas tava roka?
Paliek labāk, bet pāris mēneši būs nepieciešami, lai es atkal tiktu atpakaļ uz strīpas. Dienā, kad piedzīvoju kritienu, man tika veikta operācija un rokā saliktas skrūves. Šobrīd roka ir ģipsī un tā tam būs būt divus mēnešus. Pēc tam būs jāsāk tā vingrināt, stiprināt muskuļi, bet atpakaļ ierindā es varētu būt ne ātrāk kā marta sākumā. Tas varētu būt laiks, kad es varētu atgriezties maču apritē. Ārsts bija baigi labais, otrā dienā viņš operāciju salīdzināja ar kādu no manām ideālajām gonkām. Arī tagad turpinām sazināties un viņš visu laiku interesējas, kā man ir.

Šis laikam ir pirmais nopietnas savainojums tavā karjerā.
Jā, tā ir. Pirms pieciem vai sešiem gadiem es salauzu vienu un otru atslēgas kaulu. Mikrotraumas gadās visu laiku, bez tā neiztikt.

Droši vien kritienu esi redzējis gan video ierakstā…
Nē, neesmu redzējis un arī nevēlos, pagaidām nejūtos tam gatavs. Sāku skatīties, bet pēc pirmā līkuma izslēdzu ārā. Pagaidām izskatās, ka neskatīšos… Esmu runājis ar cilvēkiem, kuri redzēja un visi saka, ka bija diezgan drausmīgi, arī Ivo (Lakučs – Māra treneris) redzēja. Pieļāvu bērnišķīgu kļūdu. Uzlecu ar nepareizo kāju priekšā un sekoja kritiens. Māku lēkt ar abām kājām priekšā, bet pēdējā brīdī centos samainīt kājas, lai pareizā kāja būtu priekšā. To darīt nevajadzēja un brīdī, kad to centos izdarīt sekoja kritiens.

Nākamās tūkstoš reizes līdzīgus tramplīnus noteikti pārvarētu bez problēmām, ne tā?
Kaut vai rīt! Tādiem tramplīniem parasti pat neviens neiesildās. Daži saka, ka es biju par ātru tai trasei. Protams, škrobe, bet neko darīt. Līdzšinējā sezonā viss bija izdevies un laikam gribējās par daudz.

Pilnvērtīga atpūta laikam tagad arī nesanāk.
Protams, gribējās pēc sezonas tepat Amerikā uzspēlēt basīti, Latvijā biju ieplānojis paslēpot, taču nu nekā. Kā ir tā ir!

Kad runājām pēdējo reiz teici, ka esi mierīgāks braucējs, nekā pārējie. Vai šosezon kaut kas ir mainījies? Šobrīd brauc visiem pa priekšu un visu laiku jūti elpu pakausī, vai negribas šur un tur uzriskēt?
Nē, lieki netrakoju joprojām. Jā, visi mani grib apsteigt, es to jūtu, bet braucu ar prātu, līdz finālam noteikti. Te ir jaunieši, kas nesās par 110 procentiem katrā braucienā. Es cenšos braukt gudrāk un salikt visu kopā, lai tieši finālā būtu ātrākais.

Kas ir tas faktors ar ko tu šobrīd esi labāks par pārējiem BMX pasaulē?
Grūti teikt, laikam starts un pirmie minieni. Ja starts izdodas, tad es jūtos diezgan pārliecinoši. Nav arī tā, ka trasē es būtu vājš (iesmejas). Man bieži uzdod šo jautājumu, taču tā īsti atbildēt nemāku.

BMX šī starta eksplozivitāte laikam ir ļoti svarīga. Kāpēc melnādainie sportisti nebrauc BMX, viņiem taču varētu būt zināmas priekšrocības startā, zinot cik ātri viņi ir dažādās sprinta distancēs skriešanā.
Ir viens – pasaules vicečempions Sifiso Nhlapo. BMX laikam ir balto sporta veids tāpat kā hokejs. 110 metru barjerās, piemēram, arī ir diezgan daudz eiropiešu. Ar riteni jāmāk arī braukt, nevar uzmīt startu un pa trasi mierīgi ripināties.

Kopumā ar sezonu taču esi apmierināts?
Protams! Uzvarēju pasaules čempionātā, ieguvu Pasaules kausu, uzvarēju arī NBL un superkorosā, ieguvu NORA Cup balvu, tāpat kļuvu par ABA gada labāko PRO titula ieguvēju. Vienīgais, ko neuzvarēju ir ABA līga, bet laikam visu nevar gribēt. Jau pirms sezonas ar Ivo runājām, ka braukšu daudz un mēģināšu vinnēt visu iespējamo, paši šo saucām par "all in" sezonu. Beigās ABA tituls palika neizcīnīts, bet kā jau teicu – visu nevar gribēt. Acīmredzot tā tam bija jānotiek, lai būtu uz ko tiekties nākotnē. Galvu neesmu nokāris un turpināšu cīnīties. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad rezultāti gājuši uz augšu un nākamsezon šī līkne jāturpina. Nākamgad gan netaisos skriet pēc visiem tituliem, braukšu visur, bet uzsvaru likšu maksimums uz divām sacensībām. Šī sezona bija ļoti smaga, fiziski jutos labi, bet prātiņš laikam bija noguris. Iespējams, tieši tāpēc gadījās tā kļūda un kritiens. Būšu Latvijā, tad kopā ar Ivo izplānosim treniņprocesu pirms nākamās sezonas.

Iepriekš paudi nožēlu, ka Rīgā joprojām nav BMX trases. Šobrīd laikam situācija uzlabojusies, atklāta trase Jelgavā, drīz sāks strādāt trase Mežaparkā.
Jā, par trasi Jelgavā zinu. Ceru, ka arī Rīgā viss būs un kas svarīgi, lai pie šīs trases izveidotos labs klubs, kur varētu augt jaunie talanti.

Nu ko, tad tiekamies Latvijā! Lai roka dzīst un jaunajā sezonā vari sasniegt jaunas virsotnes!
Paldies! Vēl jau esmu zaļš gurķis, man viss vēl priekšā.