Krīgers: "Devītā vieta Eiropā izklausās labi, bet ir sāpīgi netikt finālā"

BMX elites braucienos dominēja Nīderlandes sportisti, kungu un dāmu konkurencē iegūstot piecas medaļas, atstājot kuplo Francijas sportistu saimi bez godalgām. Spēcīgu konkurenci kontinenta vadošajiem riteņbraucējiem izrādīja arī Latvijas vadošie sportisti. 22 gadus vecais Kristens Krīgers pusfinālā līdz trases pēdējiem metriem cīnījās par finālu, šoreiz paliekot uzreiz aiz robežšķirtnes. Pēc izcīnītās devītās vietas Krīgers dalījās savā komentārā ar Sportacentrs.com.

Kristens Krīgers:

Teiktu, ka ir ļoti dalītas emocijas. Rezultāts izklausās labs - devītā vieta Eiropā, bet, būdams tik tuvu savam mērķim - finālam, ir sāpīgi. Liekas, ka tepat degungalā jau bija, bet tomēr nē. Esmu priecīgs un reizē bēdīgs. Sava mājas trase un sajūtas bija lieliskas. Savā ziņā jūtos pievīlis fanus, kuri ticēja, cerēja un atbalstīja. Tāds atbalsts kā šeit nav nekur citur pasaulē. Tas dod papildus spēku un motivāciju braukt ātrāk. Vēl īsti nezinu kā justies par rezultātu, bet tāds ir mūsu sports un ar to rēķināmies.

Pusfinālā pēdējā taisnē jau teju izrāvi kāroto vietu četriniekā. Kas pašās beigās pietrūka?
Visu braucienu gāju uz to. Dažos momentos trasē jutu, ka esmu ātrāks. Pieļāvu minimālu kļūdiņu un tas arī pietrūka. Mēs cīnamies par simtdaļām un tūkstošdaļām. Šoreiz tā kļūdiņa smagi maksāja.

Iepriekš ceturtdaļfinālā ar Helviju Babri bijāt vienā braucienā un pārliecinoši noturējāt otro un trešo vietu. Kaut kāda taktiskā sadarbība starp jums bija vai arī sanāca kā sanāca?
Ārpus trases esam draugi, bet trasē draugu nav. Tas ir individuāls sporta veids un katrs cīnamies pats par sevi. Tādā brīdī, kad abi esam kvalificējušies, nevienā brīdī neskrietu viņam sānos un necenstos izbojāt braucienu. Domāju viņš darītu tieši tā pat. Nobraucam savu braucienu, tiekam tālāk un ejam uz nākamo startu.

Kopumā kādas emocijas par priekšbraucieniem, kur tie rezultāti lēkāja augšā un lejā?
Nezin pat kā to noraksturot. Likās, ka nevaru salikt lietas kopā, ka tas neesmu es pats. Pēc priekšbraucieniem es biju ļoti sabēdājies un nezināju kas nu būs. Pienāca treneris un pateica: "Vecīt, sacensības sākas no jauna. Tu brauc labi, esi gatavojies un trenējies, vienkārši dari savu darbu." Tālāk sacensības aizgāja labi pašas no sevis.

Par trasi ārzemju braucējiem viņa likās dīvaina. Mums nedaudz vairāk laika viņu piebraukt, lai gan ne arī ļoti. Kā pašam izdevās to sajust, atkodi trasi?
Es teiktu, ka biju trasei gatavs. Tas rezultāts jau rāda pats par sevi, kā mēs ar Helviju braucām trasē. Tas, ka mēs dabūjām vairāk pabraukt, viennozīmīgi nāca mums par labu. Tā ir augstākā līmeņa BMX trase, kura ir ļoti sarežģīta. Ir grūti tik īsā laikā viņu piešaut. Mums bija mēnesis laiks, kas viennozīmīgi nāca par labu. Treniņos braucot jau jutu, ka braucēji cīnās nevis brauc. Tāpēc zināju, ka mājas priekšrocības mums nāks par labu.

Pēc divām nedēļām jau pasaules čempionāts. Šobrīd vēl ir emocijas pat tikko aizvadītajiem mačiem, bet ko gaidi no nākamajām sacīkstēm?
Es necenšos nospraust kaut kādus vietu mērķus. Vienkārši vēlos parādīt savu labāko iespējamo sniegumu katrās sacensībās. Tad arī rezultāts nāks. Tāds ir mans un trenera redzējums, jābrauc savi braucieni, jāatdod visu un tad redzēs kā būs.