Štrombergs: "Mana pārliecība ir augusi"

Pats BMX meistars lielākoties tagad uzturas Kalifornijā, taču vaļoties viņam neesot laika. „Kalifornijā jau nevaru atļauties visu darīt, nav jau tā laika tik daudz . Pirms maču nedēļā nekad neeju uz pludmali sauļoties , nedzīvojos pa ūdeni, man tas tā iegājies. Temperatūra gan augsta, maču laikā dažkārt bijis pie plus 40. Ja ir tik karsts laiks, nemaz nevajag īpaši daudz iesildīties, to var skatīt arī no gaišas puses, tā ir pat ērtāk”

Kā Māri Štrombergu tagad dēvē visbiežāk Amerikā? „Patiesībā man tagad ir iesauka „The Machine”, tas man tā kā pašam iepatikās. Pirmais , kas to pateica, bija mans komandas biedrs Keils Benets, viņš to intervijā teica. Tā tas lēnām aizgāja, sāka komentētāji saukt, komandas menedžeris, tagad jau arī daudzi draugi.”

Kā pašam bija sezonas sākumā iejusties Amerikā ?

„Sākums bija grūts, bija grūti iedzīvoties un arī psiholoģiski bija grūti, braucu kā olimpiskais čempions , jauni sponsori, gribas atkal sevi pierādīt. Sākums bija smags.Bet es negaidīju, ka tik labi aizies un sezona tik labi izvērtīsies, tāpat labas attiecības ar daudziem braucējiem izveidojušās , esmu daudz jauna iepazinis”

Vai Amerika ir BMX Meka?

„Tā tas ir, ja gribat braukt un pacelties uz nākamo līmeni, tad jābrauc uz Ameriku, tā noteikti ir.”

Kā pašam izdevies iedzīvoties Amerikā ? „Pie valodas , protams, var pielikt, to var uzlabot un noteikti arī uzlabosies – gan klausoties, gan pašam runājot. Principā jau lēnām jūtos kā savējais, man jau patīk.”

Saņēmi NORA balvu un nebiji pārlieku satraucies tajā pasākumā pirms runas teikšanas ? „Man ieteica runāt īsi , pirms tam biju satraucies, bet man ieteica runāt īsi, konkrēti un skaidri. Tā arī izdarīju un komandas šefs teica, ka bija labi.”

Kā atšķiras treniņi Eiropā un Amerikā? „Principā Eiropā sezona ir kādus trīs mēnešus, Amerikā 11. To maču ir tik daudz , ka nav laika tik daudz trenēties, tu dzīvo no mačiem uz mačiem un tas arī tas labākais. Nobrauc, nākamajā dienā atpūties, tad patrenējies un atkal jāstartē. Esmu vairāk iepazinis konkurentus un mana pārliecība ir augusi”

M.Štrombergs atzina, ka agrāk ar vienu velosipēdu nobrauca veselu sezonu, sākumā pat divas trīs. Tagad jau ir tā, ka šogad jau faktiski braucis ar kādiem pieciem BMX riteņiem, reizēm jāpamaina kādas detaļas, dizains utt. Paša sportista svars tagad esot ap 90-92 kilogramiem.

Vidējais ātrums BMX trasē? „Atšķiras jau no trasēm, vai tā ir superkrosa vai parastā. Mērījis neesmu, bet startā iet līdz 70 kilometriem stundā. Ir braucēji, ka lieto spidometru, es nē”

Māris atzina, ka sportā jau ir tā, ka uzmanību pievērš tikai labākajiem. Ja neesi neko sasniedzis, nekādas publicitātes nav. Pašiem jau arī bija tā vieta jāizcīna, tagad par to vairāk runā. Kāda ir treniņu sistēma Amerikā ?

„Amerikāņi visām lietām tagad pieiet zinātniski un būs interesanti redzēt, kā tas viss attīstīsies. Viņi pēta tagad visu sīkāk, kas jātrenē, lai tie minieni būtu labāki un tādā garā. Pats es sāku braukt 5,5 gadu vecumā, Amerikā ir pat sīkie braucēji, kas trijos gados brauc apkārt pa trasi, es sevi nevarētu tādā vecumā braucot iedomāties. Pats sākumā raudāju, tas nebija priekš manis”

Cik populārs BMX ir Amerikā salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem?

„Ar katru gadu jau tagad paliek arvien labāk, lielos mačus rāda televīzijā, viss notiek uz labo pusi, Amerika gan ir ļoti liela, Latvijā mani laikam tomēr labāk pazīst.”

Raidījumā tika aplūkoti vairāki svarīgi Māra Štromberga braucieni šajā sezonā, ieskaitot lielākos mačus ASV un pasaules čempionātu Austrālijā. „Pasaules čempionāts jau ir tikai vieni mači un šoreiz es nebraucu ar domu obligāti uzvarēt, kaut arī sarūgtinājums bija . Astotdaļfinālā izdevās no pašām beigām tikt četriniekā, tālāk labs ceturtdaļfināls un pusfināls ar labākajiem laikiem, pirmā celiņa izvēlē finālam. Varbūt biju pārāk mierīgs, tā man dažkārt gadās finālā, domāju, lai nepaņemu pa ātru startu. Kļūda bija startā- mazliet pa vēlu, mazliet zaudēju līdzsvaru un sekas bija redzamas. Vēlāk gan arī taisnē varēju vēl tikt konkurentiem garām, bet tā kā nenoriskēju.” No otras puses – Austrālijā cēlusies paša sportista pašapziņa, jo viņš pierādījis, ka arī no pašām beigām un kādas neveiksmes sākumā var aizcīnīties līdz pirmajam četriniekam, tā noticis divos braucienos.

Vēl tika diskutēts, par visai arhaiskajiem Latvijas krekliem pasaules čempionātā. „Par mani jau daži konkurenti smējās, ka čempions atbraucis caurā kreklā. Ir jau tā, ka Latvijas riteņbraukšanas federācija nav piedāvājusi ko jaunu, uztaisīt kādu citu dizainu, šie ir no 90.gadu vidus. Negribu neko sliktu teikt, bet tā ir.”

Kā vērtā uzvaru Amerikā nozīmīgākajās sacensībās Čulavistas trasē?
„Vispār jau tas bija viens no maniem mērķiem – uzvarēt amerikāņus viņu trasē, tur mūs agrāk vispār iekšā nelaida, tā ir tīrākā Pekinas olimpiskās trases kopija. Vispār jau kvalifikācijā daži amerikāņi man bija priekšā, viņi tur tomēr bija trenējušies vairāk , bet vēlāk viņiem tik viegli negāja, galvenokārt psiholoģiski, ielika barjerā pēc starta un tamlīdzīgi.”

Par lielo uzvaru uzdāvināju stilizētu vējdēli, bet pats Māris Štrombergs laikam gan to noliks goda vietā uz statīva pie mājas, sērfošana ir ļoti grūta un tagad neesot laika mācīties.

Vai patīk ekstrēmais superkross?

„Braucējiem treniņos ir forši, brauc pa vienam un izbauda tos lēcienus. Sākumā varbūt ir nedaudz bail, bet vispār jau forši. Kad mačos astoņi iziet uz starta, visiem aiziet širmis ciet un pa to bīstamību nemaz nedomā. Treniņos gan tad startē tikai kādi četri kopā, domā par drošību. Sākumā jau man ne visai patika, bet nav tik traki, pielāgojas. Parastās trasēs tādu lidojumu nav kā superkrosā.”

Visvairāk šogad nācies startēt Kalifiornijā un Floridā, turklāt uz daudziem mačiem varēja aizbraukt ar auto, nebija pat jālido. „Pagaidām es dzīvoju pie komandas menedžera , uz Jauno gadu es tā kās skatos, ka vajadzētu pašam savu māju iekārtot Amerikā, noenkuroties tur sezonas laikā.”

Vai jau tagad domā par olimpisko atlasi uz Londonas spēlēm ?

„Tas ir šaušalīgi, ka atlase jau ir sākusies, bet es par to vēl pašlaik nedomāju. Psiholoģiski tas ir par ātri. Redzēs, redzēs, bet es pagaidām braucu tikai kā uz parastiem mačiem, kad nāks tuvāk, mēģināšu vairāk saspringt un domāt par punktiem. Nācijām jau tas pats – pirmās piecas valstis varēs sūtīt trīs braucējus, tālāk pa diviem sportistiem un vēl pa vienam. Būs jau smagi, vajadzēs citiem arī nākt palīgā.”

Cik ilgi var brukt ar vienām riepām ?„Nu faktiski kādu mēnesi, var arī nedaudz vairāk un var arī mainīt biežāk, bet aptuveni mēnesi. ”

Vai BMX Latvijā attīstās strauji un jaunie nāk trenēties?

„Kamēr Rīgā nebūs trases, tikmēr jau nekāda īpaša pieauguma nebūs!”

Vai extreme BMX neesi domājis izmēģināt ?

„Tas nav mans lauciņš, galīgi nav. Esmu gan nedaudz domājis par treku.”

Kāda rādās nākamā sezona? „

Trakākais ir tas, ka pēc jaunā NBL kalendāra iznāk, ka faktiski būs jāstartē visus 12 mēnešus gadā. Es pats skatīšos, ja nebūšu noguris, tad vēl braukšu, ja nē , tad atpūtīšos. Sezona ilgst vai visu gadu, bet Mašīna ir jaudīga.”

Informāciju sagatavoja
LTV SPORTS