Pētersone: "Valmierā izgāju uz starta, lai pārvarētu bailes pēc traumas"

Sestdien Eiropas kausa 5. posmā no Vecpiebalgas nākošā Vineta Pētersone elites dāmu sacīkstēs ierindojās sestajā vietā, savukārt svētdien BMX kluba "Silvas ziķeri" pārstāve ieguva piekto vietu. Sezonas sākums gan Pētersonei nebija laimīgs, piedzīvojot kritienu sacensībās Floridā, kas rezultējās atslēgas kaula lūzumā.

Jāsāk ar jautājumu par veselību. Kā šobrīd jūties pēc sezonas ievadā piedzīvotā atslēgas kaula lūzuma?
Pamazām sāku justies labāk, bet vēl nav tik labi kā pašai gribētos. Esmu gatava braukt sacensībās, tomēr vēl kaut kas sāp un traucē. Gibētos gan teikt, ka tie ir sīkumi. Cerams, ka pēc pāris mēnešiem nekas vairs netraucēs un varēs ar pilnu jaudu iet gonkā.

Atslēgas kaula trauma ir BMX sportistu ierindas trauma. Tikai retajam, laikam, tāda nav.
Tā skaitās kā darba trauma BMXā. Man gan tā ir pirmā tāda trauma, ka jātaisa operācija un jāskrūvē kaut kas kopā. Jāmeklē koks pie kā piesist... Tā ir bieža trauma, bet man līdz šim tā nebija gadījies un tagad jāiziet kaut kam jaunam cauri.

Tagad, nostājoties uz starta kalna, izdodas to izslēgt no prāta vai tomēr ir tā piesardzība iekšā?
It īpaši šajā nedēļas nogalē bija ļoti liela piesardzība. Vissvarīgāk bija pārvarēt tās bailes galvā. Fiziski ar katru nedēļu esam uzlabojuši rezultātus, bet tā ir pavisam cita lieta piestāties plecu plecā ar citām meitenēm pie barjeras. Tas ir tas iemesls kādēļ šonedēļ izgāju uz starta, lai pierastu pie tās sajūtas būt plecu plecā ar pārējām meitenēm. Vai tas izdevās? Grūti pateikt, jo bija savas labas lietas, citas ne tik. Tuvākajās nedēļās būs vēl ar bailēm jāstrādā.

Kā šo nedēļas nogali priekš sevis vari noraksturot?
Sajūtas bija divās dažādās galējībās. Jā - forši nostartēju. Bija daži labi apļi par kuriem biju priecīga, ka varēju labi nobraukt visu apli. Tajā pašā laikā ļoti sāp tie apļi, kuros neuzlecu, jo bija tīri galvā jāsaņemās. Par to ļoti sāp, jo mums ir kontakta sports un tas ir tas, ko mēs darām. Pie tā vēl būs jāstrādā. Bija labas lietas ar labu trases ātrumu, bet tajā pašā laikā vēl ir tās bailes un pietrūkst pārliecinātība.

Kā bija atgriezties šeit Māra Štromberga trasē, kuru iepriekšējos gados esi piešāvusi, bet uz doto brīdi par savu mājas trasi, laikam, vairs nesauc.
Pēdējos deviņus mēnešus dzīvoju Kolumbijā un trenējos tur. Tā kā mājas trase šobrīd ir Bogotā. Protams, iepriekšējās vasarās šeit ir daudz braukts un bija prieks nostartēt mājās.

Kādi ir apstākļi Kolumbijā no sportiskās puses? Cik bieži tiec strādāt trasē?
Kolumbieši mani ir pieņēmuši ļoti labi. Vairākas reizes nedēļā tieku trasē un ir nodrošināts viss nepieciešamais treniņiem. Tagad arī sadarbojos ar kolumbiešu treneri un ir grupiņa ar ko strādāju. Tā kā trasē ir arī treniņu kompanjoni. Vispār ir ļoti labi. Arī ar traumu man ļoti pretīmejoši. Palīdzēja ar rehabilitāciju un fizioterapiju tur pat Bogotā izlases centrā. Protams, arī laikapstākļi ir vienmēr ir atbilstoši.

Vai šobrīd kāds no Latvijas treneriem arī pieskata tavu darbu vai esi tā teikt vienatnē kopā ar kolumbiešiem?
Trenējos pēc kolumbiešu programmas. Protams, atgriežoties Latvijā, sadarbojos ar Ģirtu Kātiņu, kurš ir mans treneris jau kopš bērna kājas. Tā saikne mums nekur nav pazudusi. Loģiski, ka dzīvojot tur, ir pienācis laiks, kad pāreju trenēties ar vietējo treneri. Ģirts ir arī Veronikas [Stūriškas] treneris. Ar Veroniku kopā trenējamies tad, kad esmu šeit pa vasaru.

Skatītāji tribīnēs gan arī redz, ka tavam formas tērpam ir tādi kolumbisko krāsu elementi. Ko BMXā nozīmē šī profesionālās komandas maiņa?
Esmu ļoti priecīga, ka uz nākamajiem trīs gadiem parakstīju līgumu ar Amerikas komandu "Supercross BMX". Šī ir komanda ar ko pati gribēju startēt - rūpnīcas komanda. Tas man dod iespēju startēt Amerikā. Tā kā jau tajā galā esmu, tad man ir ērti arī lidot uz sacensībām ASV, tur arī sanāca iedzīvoties traumā. Iepriekš pārstāvēju Eiropas komandu "Thrill BMX", bet atbalsta ziņā noteikti ir labāk, jo ir šīs iespējas Amerikā. Man arī ļoti patīk jaunās formas. Ekipējums ir ļoti kvalitatīvs un tas, manuprāt, ir solis uz priekšu.

Pastāsti mums cilvēkiem parastajiem, kas Kolumbiju redzējuši tikai seriālos par Pablo Eskabaru, kādi ir tavi iespaidi par šo valsti, ko interesantu par to esi iemācījusies?
Tā ir interesanta valsts, bet ļoti smuka. Pašai, Kolumbijā dzīvojot, nācās nopirkt ziemas jaku. Pati galvaspilsēta Bogota atrodas augstkalnē. Pa dienu ir ļoti silts - 20 vai 22 grādi. Bet vakarā ir tāds aukstums, ka jāvelk jaka. Tajā pašā laikā pabrauc stundu pusotru pa kalnu lejā un tur ir 30 grādi. Laikapstākļi tur nekad nemainās. Sadzīve ir raitāka un kultūra ir citāda. Nebija tā ka būtu bijis grūti pierast, jo daudz kas jau ir redzēts, taču dzīve tur un šeit ir citādāka.

Cik liels mērķis ir Parīze 2024? Kā redzi iespēju aizcīnīties līdz dalībai olimpiskajās spēlēs otro ciklu pēc kārtas?
Noteikti, ka par olimpiādi ir jācīnās. Pēc iepriekšējās olimpiādes Tokijā sajūtas bija dažādas. Jā, forši, ka nobraucu olimpiādē, taču pēc tiem trīs nobrauktajiem apļiem ir tukšuma sajūta, ka nav nekāda atpakaļguvuma. Tas bija grūti. Noteikti mēģināšu uz nākošo un mēģināšu labāk sagatavoties. Tagad arī labāk zināšu uz ko eju un, varbūt, nebūs tāds spiediens galvā. Divus gadus brauc, lai nonāktu vienās sacensībās, bet neko pa īstam tur neizdarītu. Gribās nonākt tur vēlreiz un nostarēt labāk.

Kāda ir tā situācija šobrīd Latvijas dāmu BMXā? Monika labi startē junioros. Pati atgriezies apritē pēc traumas sadziedēšanas. Cik lielas ir iespējas aizķerties rangā, lai tiktu pie olimpiskās kvotas?
Es negribu galīgi atmest cerības par nāciju rangu, bet manā personīgajā skatījumā ar pusotru braucēju elitē mēs šobrīd nespēsim iespraukties tajā nāciju ranga desmitniekā. Domāju, ka tai no mums, kas brauks elitē, ir ļoti labi jānostartē pasaules čempionātā. Tas ir otrs kritērijs ar ko atlasās uz olimpiādi. Labākā ārpus nāciju kvotas nostartējusī valsts tiek pie vienas vietas šī gada pasaules čempionātā un nākamā gada pasaules čempionātā. Domāju, ka tā ir objektīva iespēja kvalificēties Parīzei. Protams, mēģināsim krāt punktus un skatīsimies cik tālu no desmitnieka esam arī nāciju rangā.