Smukulis: "Cīnījos ar sevi, ne konkurentiem"
No 11. līdz 15.februārim Francijā notiekušājā velobraucienā "Le Tour Mediterraneen" Gatis Smukulis kopvērtējumā izcīnījis 49.vietu un vairākos etapos lieliski palīdzējis savas komandas "Ag2r La Mondiale" līderiem cīnīties par augstu vietu tūres izskaņā. Tūres gaitu un nākotnes mērķus atklāj pats sportists.
Kā juties šajās sacensībās un kā norisinājās notikumi tūrē?
Šīs bija pēdējās sagatavošanās sacensībās pirms galvenajiem mačiem, bet, protams, arī par rezultātu domājām. Mēs visi, kas no Kataras atlidojām slikti jutāmies - kājas mazliet piepampušas no pārlidojuma, no gaisa maiņas, jo Katarā temperatūra bija +30 grādi, bet tagad Francijā septiņi, astoņi grādi, diezgan auksts. Starp sacensībām bija tikai trīs dienas un uzreiz jābrauc, tāpēc Kataras tūres sekas vēl ļoti labi varēja just. Pirmās dienas vēl puslīdz labi jutos, bet sākot no 3.posma jau ļoti smagi braucās. Vairāk cīnījos pats ar sevi nekā konkurentiem, tā lai nobrauktu līdz finišam.
Pirmajā dienā, komandas braucienā trase bija diezgan smaga un mēs četri sportisti - es, Vladimirs un Aleksandrs Efimkini un Nikolas Rošē aizbraucām, bet pārējie atpalika. Tad nu mēs četratā cīnījāmies par rezultātu, jo tieši 4 sportisti deva ieskaiti un bija jābrauc cik varējām. Etapa beigās, pēdējie 10 km bija līdzens gabals un diemžēl pietrūka cilvēku, kas varētu maiņas dot, lai varētu atpūsties un noturēt ātrumu. Šajā dienā arī izšķīrās, kuri sportisti cīnīsies par kopvērtējumu.
Pirmspēdējā dienā, kad bija grupas finišs Marseļā, jutos joprojām diezgan slikti un šajā posmā pat 2 reizes atpaliku no grupas, tad atkal noķēru grupu un beigās vēl palīdzēju Stefanam Poulhies noturēties priekšā un aizvedām viņu līdz finišam, bet Nikolasu Rošē diemžēl iespieda un viņs palika grupas vidū.
15.februārī, pēdējais etaps bija gandrīz 165 km. Šajā dienā darīju cik varēju tikai komandas dēļ jo pats zināju, ka neesmu vēl gatavs priekš tādas cīņas. Kopvērtējumā viss bija skaidrs, tāpēc mēs strādājām uz Vladimiru Efimkinu, kurš kopvērtējumā bija 12.vietā. Sākuma atrāvienā aizbrauca grupa ar 9 cilvēkiem, kurus noķēra pirms pēdējā kalna, kur cīņa bija lielāka nekā finišā. Tad nu mēs mēģinājām noturēt Vladimiram izdevīgāku pozīciju, lai nav jāsāk finišs no grupas beigām. Savu darbu mēs izdarījām un Vladimirs cīnījās par savu vietu kopvērtējumā. Es pēdējo kalnu uzbraucu mierīgi, protams, ar kājām negāju, bet uzbraucu augšā nedomājot par rezultātu jo par desmitnieku es cīnīties nevarēju, bet pēc tam nav lielas nozīmes vai tu esi 30.vietā vai 50.vietā.
Kādi tev tagad ir tuvākie plāni?
Tagad līdz 28.februārim sacensību nav, tikai treniņi un atpūta. Šajā nedēļā atpūtīšos, dažas dienas kādas 2 stundas drusku pavizināšos. Tad ar 28.februāri sākās Beļģijā vairākas vienas dienas sacensības. Domāju, ka pirmajā gadā būs diezgan grūti jo trases nezinu, neesmu braucis, tas noteikti iespaidos rezultātu, bet ja labi jutīšos, tad viss būs kārtībā. Cerēsim uz to labāko, tagad būšu labi satrenējies, sagatavojies, tikai jāatpūšas un jādabū svaigums.
Kuri būs tavi galvenie starti šogad?
Šogad par uzvarām lielās sacensībās vēl nedomāju, bet par labām vietām gan, sevišķi sezonas galvenajā startā „Tour de Flandria”. Mazākās sacensībās, kādā no vienas dienas sacensībām vai arī kādu sacensību atsevišķā etapā gan vajadzētu kādu uzvaru izcīnīt.
Informāciju sagatavoja:
Gatis Berķis, vipsport.lv
+3 [+] [-]
[+] [-]
Nu bet par Raivi ar varētu kāds ko uzrakstīt, un starp citu par Oļegu, Lasi un Motju arī. Vai tad tiešām nav neviens žurnālists, kas varētu šos sazvanīt?
[+] [-]
[+] [-]