Štrombergs: "Testa mači Rio olimpiskajā trasē bija pilnīgs fiasko"

"Trase vienkārši nebija braucama," sarunā ar Sportacentrs.com atzīst Māris Štrombergs. "Sākotnēji izveidotā trase bija pat bīstama sportistu veselībai. Olimpiādei jau nevajag izgudrot neko jaunu. Pietiek ar labu trasi. Jo vienkāršāk, jo interesantāk - viss izšķiras braucēju savstarpējā cīņā. Bet sarežģītās trasēs ir maz apdzīšanas iespēju un daudz kritienu."

Riodežaneiro olimpisko BMX trasi projektējis Toms Rics - tas pats, kurš veidoja arī Pekinas un Londonas olimpisko spēļu trases. Ja Pekinā viņam darbs izdevās godam, tad Londonā pēc testa sacensībām trases būvniecību pārņēma "Clark and Kent Contractors". Varbūt tā būs arī šoreiz. "Parunāju ar Tomu, taču viņš savas kļūdas neatzīst. Viņaprāt, viņš ir radījis meistardarbu. Manas domas par šo trašu būvētāju tagad ir mainījušās. Arī citi viņa pēdējā laika projekti izskatās bēdīgi."

"Rio ir daudz trakāk nekā Londonā, lai gan arī tur trase bija grumbuļaina, tomēr beigu beigās dažiem pirmais variants pat likās labāks par pārbūvēto. Šeit pirms treniņiem pirmoreiz visi sportisti pateica, ka nebrauks. Šoreiz mūs ņēma vērā, lai gan iepriekš Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (ICU) parasti apskatījās un pateica, ka būs vien jābrauc. Trases būvētājam tika dota viena diena, taču tas ir par maz, lai veiktu būtiskas izmaiņas. Jā, kādu pumpu padarīja lēzenāku, taču sportisti tik un tā mačos nebrauca uz pilnu jaudu. Dzirdēju, ka jaunais brazīlietis pēc kritiena pat esot izslēdzies un ilgi gulējis trases malā. Par laimi, tas bija vienīgais šāds negadījums," atklāj Māris.

"Sanāca viens liels fiasko," rezumē olimpiskais čempions. "Pievīla arī laika apstākļi. Uz mačiem bija uzaicināta pilsētas vadība, tādēļ rīkotāji centās mačus aizvadīt līdz galam, tomēr tas nebija iespējams. Kopumā bēdīgi. Gribētos zināt, kāds bija trases budžets? Bija taču tik daudz laika. Man nav saprotams, kā cilvēks, kurš uzbūvējis ko tādu, var pēc padarītā darba sev uzsist uz pleca."

Štrombergs uz Brazīliju aizbrauca un jau nākamajā dienā apslima. Labi, ka ceturtdien paredzētie treniņi tika atcelti. Treniņbraucienus Māris veica svētdien, taču sacensībās nepiedalījās. Visticamāk, nebūtu braucis arī tādā gadījumā, ja trase būtu kārtībā. "Sajūtas pēc atgriešanās ir neitrālas. Ja nebūtu apslimis, tad būtu citādāk. Divas dienas nācās pavadīt viesnīcā un tas vairoja negatīvismu. Vienu varu teikt droši - ja nebūtu aizbraucis, neko nebūtu zaudējis. Daži top braucēji nemaz nebija ieradušies. Gan jau vairākus mēnešus pirms olimpiādes šajā trasē atkal tiks sarīkoti kādi mači."

"Sliktākais, ka pagaidām neko nezinām par to, kas tiks mainīts trases izskatā. Jebkurā gadījumā svarīgākais būtu pašiem pie sevis uzbūvēt pirmo taisni un pirmās divas vai trīs pumpas. Viss pārējais - trase kā jau trase. Tuvākajā laikā skaidrībai par trasi vajadzētu būt. Kad? Grūti pateikt, bet jo ātrāk, jo labāk. Domāju, ka līdz Jaunajam gadam tas būtu pēdējais termiņš, jo cik tad vairs atlicis līdz olimpiskajām spēlēm."

Runājot par olimpisko spēļu mājvietas infrastruktūru, Štrombergs pasmejas, ka gadu pirms olimpiādes jau allaž šķiet, ka organizatori visu nepaspēs izdarīt laikus, tomēr beigās pēdējā brīdī viss tiek paveikts. "Droši vien būs līdzīgi kā Ķīnā, kur olimpiskie objekti bija diezgan izmētāti. Tādā ziņā Londonā bija ideāli - trase turpat blakus ciematam. Riodežaneiro ir kontrastu pilsēta - viss tik skaisti, bet pabrauc nedaudz tālāk un ieraugi graustus. Gan jau līdz olimpiādei viss būs sakopts, graustiem priekšā uzslies augstas sienas, kas maskēs apkārt valdošo nabadzību."

Septembra beigās olimpiskais čempions triumfēja Pasaules kausa pēdējā posmā Rokhilā, tādējādi atgādinot par sevi pašam ne tik veiksmīgās sezonas izskaņā. "Tā jau mediji to pasniedza, bet... Es pat īsti nezinu, ko atbildēt. Trenējos, gatavojos. Taču arī iepriekšējos posmos nebiju nemaz tik švaks. Pat Zviedrijā, kur nobraucu vienkārši drausmīgi. Problēma ir tajā, ka bieži vien jau pirms mačiem sevi negatīvi noskaņoju. Negribas ne braukt, ne cīnīties. Sezonas beigās teicu sev - jāiet un jābrauc vienkārši sava prieka pēc."

Lai gan BMX elitē ir vecāki sportisti par 28 gadus veco Māri, viņš ir gados vecākais braucējs, kuram vismaz pēdējo astoņu gadu laikā izdevies uzvarēt Pasaules kausa posmā. Kā tas liek justies? "Par to cenšos nedomāt. Ir dienas, kad jūtos vecs, bet ir dienas, kad tā nav. Protams, ikdienā jau vecs nejūtos, arī fiziski viss ir kārtībā. Pēdējos gados vairāk analizēju un aizdomājos, tādējādi uzliekot sev barjeras. 20 gadu vecumā tādu. Tad vienkārši gribi uzvarēt. Jaunie sportisti grib mani vinnēt pat treniņos, bet man tam nav motivācijas. Galvenā problēma ir bijusi tieši koncentrēšanās. Jāieiet savā zonā, jāizslēdz viss apkārtējais. Tādēļ nākamgad galvenajos mačos būs jācenšas sevi apvārdot."

Tas gan nenozīmē, ka Štrombergs būtu gatavs kādam atdot savu vietu. "Būsim godīgi, jaunie nemaz nav gatavi olimpisko spēļu līmenim. Es nevaru atdot savu vietu, ja vēl varu aizbraukt un vinnēt. Es arī negrasos savu vietu kādam atdot. Pēdējos pāris gados esmu piedalījies sešos Pasaules kausa posmos un trijos no tiem uzvarējis. 50% - tas ir labāks procents nekā jebkuram citam braucējam. Arī uz Rio braukšu ar apziņu, ka iespēja uzvarēt ir 50 pret 50."

Tomēr pirms olimpiskās sezonas čempions ir nolēmis kārtīgi atvilkt elpu un restartēt sevi. "Ja nākamnedēļ aizbraukšu uz Floridu, tad tie man būs pēdējie mači šajā sezonā. Nekādu plānu ceļošanai atvaļinājuma laikā man nav. Godīgi sakot, pat negribas neko plānot, jo tāpat gada laikā esi izceļojies. Pagaidām nemaz nezinu, kad sākšu gatavoties jaunajai sezonai. Gan jau [treneris] Ivo [Lakučs] iedos man brīvu laiku. Kad būs zināmi nākamā gada sacensību grafiki, tad arī varēsim likt kopā treniņu plānus."