Smukulis: "Galvenais nav pelnīt naudu"

Latvijā par tevi dzirdēts maz. Kad, kur un kā sāki nodarboties ar riteņbraukšanu?
Ar riteņbraukšanu sāku nodarboties 10 gadu vecumā. Man jau bērnībā ļoti patika ritenis un ar draugiem mēdzām sacensties. Es nācu pasaulē, lai brauktu ar riteni, bet ja nopietni, tad tētis man jautāja vai es nevēlos iestāties Smiltenes sporta skolas riteņbraukšanas nodaļā. Man divreiz nebija jāprasa. Tas notika 1997.gada 1.septembrī.

Kurš bija tavs pirmais treneris?
Mans pirmais treneris bija Jānis Akmentiņš, kurš mani izaudzināja lidz Murjāņu sporta ģimnāzijai. Par šiem gadiem es viņam esmu ļoti pateicigs, jo viņš man ļoti palīdzēja grūtos brīžos. Viņš bija vairāk kā treneris. Paldies jāsaka arī Jānim Veidem, kas ar mani kopā bija Murjāņu laikā un joprojām neatsaka savu padomu.

Šobrīd tu pārstāvi franču komandu “VC La Pomme Marseille”. Cik nopietns darbs komandā notiek?
Mums neskaitās kontinentālā komanda, bet gan DN1, kas ir nedaudz zemāk. Taču mēs tiekam pielaisti pie UCI sacensībām. Francijā, lai atvērtu kontinentālo komandu budžetam ir jābūt miljons eiro. Komandā esam 17 velosportisti, kuru skaitā arī četri ārzemnieki – es, lietuvietis, austrālis un viens amerikānis. Visi skaitās amatieri, bet neviens neko citu nedara. Vecākajiem, tādu ir trīs, ir 24 gadi, bet pārējie ir U23 vecuma grupas sportisti.

Kā tu nonāci Marseļas komandā?
2004./2005.gada sezonu pavadīju Latvijā, “Rietumu bankas” komandā. 2005.gada ziemā saņēmu piedāvājumu no franču komandas “Lotus MBK” un nolēmu to garām nelaist. Sezonas vidū sākās nesaskaņas un problēmas, bet pa to laiku biju sasniedzis labus rezultātus un kāds menedžeris man palīdzēja pārcelties uz Marseļu.

Latvijā šobrīd ir divas kontinentālās komandas, bet tu brauc aptuveni līdzīga līmeņa Francijas komanda. Kādēļ?
Es nezinu vai tas ir labi, vai slikti, bet man patīk pašam cīnīties. Dzīvošana visu laiku kopā ar komandu vienā mājā, tas nav tas, ko es vēlos. Galvenais, ka šeit mani apmierina apstākļi – treniņi, sacensības un dzīvošana. Šeit ir viss, ko riteņbraucējs var vēlēties - reti līst lietus, pat ziemā temperatūra nenoslīd zem nulles un kalnaina apkārtne. Mitinos īrētā dzīvoklī, jo tas liek justies kā mājās, kā normālā dzīves ritmā nevis visu laiku uz koferiem.

Vai Francijā var nopelnīt vairāk kā Latvijā?
“Rietumu banka-Rīga” un vadošie “Dynatek Latvia” braucēji saņem nedaudz vairāk kā es. Man šobrīd galvenais nav pelnīt naudu, bet darīt visu, lai izdotos parakstīt līgumu ar kādu ProTour komandu un pelnīt vēlāk.

Kāds ir tavs statuss komandā? Esi līderis uz kuru citi strādā?
Runājot par līderi un strādāšanu ... jā, esmu līderis, bet, protams, ir sacensības, viss pēkšņi mainās un strādājam uz citu džeku. Komanda mums ir spēcīga. Daudzi braucēji var cīnīties par uzvaru etapos vai kopvertējumā vai vienkārši klasikās. Viss ir atkarīgs no situācijas.

Kā vērtē izredzes izsisties tieši no Latvijas komandām?
Izredzes ir vienmēr, bet ir jābūt jaunam un pēc iespējas vairāk jādzīvo Rietumeiropā. Uzskatu, ka līdz U23 vecuma beigām ir lielas iespējas tikt ProTour sastāvā. Cik esmu runājis ar treneriem, tad ja braucējam ir jau 24 gadi, izredzes iekļūt kādā nopietnā komandā jau sarūk.

Kādas ir tavas attiecības ar puišiem no Latvijas komandām, kuras arī piedalās sacensībās Eiropā un jūsu ceļi mēdz krustoties?
Es domāju ka labas, jo visi esam draugi. Tas jau neko nemaina, ka katrs brauc citā komandā. Man ir prieks par visiem un ceru, ka Latvijā riteņbraukšana atīstīsies un būs pēc iespējas vairāk tieši ProTour braucēju.

Vai ProTour komandas ir izrādījušas interesi par taviem pakalpojumiem?
Līgums ar pašreizējo komandu man beigsies oktobrī. Ir interese no vairākām ProTour komandām, bet atklāt to pagaidām es nevēlos. Kad man līgums būs uz rokas, tad arī jūs to uzzināsiet.

Cik bieži sanācis braukt vienos mačos ar pasaules spēcīgākajiem velobraucējiem?
Patiesībā ar pasaules spēcīgākajiem neesmu kopā vēl braucis. Esmu startējis kopā ar tādiem džekiem, kas ir mačojušies ar ProTour dalībniekiem un ir uzvarējuši. Es teikšu, ka nekas nav neiespējams ir tikai ļoti jāgrib.Visi esam tikai cilvēki, bet pirmā robeža, kas jāpārvar tā ir galva.

Cik augsta līmeņa sacensības ir U23 pasaules kausa posmi. Šosezon jau vienu posmu Paris – Roubaix uzvarēji!
Liela daļa U23 braucēju ikdienā pārstāv savas kontinentālās komandas, piedalās un uzvar sacensībās ar ProTour pārstāvjiem. Ātrums un distance no UCI kategorijas 1.2 sacensībām neatšķiras. Arī no Baltijas vastīs notiekošajām Grand Prix sacensībām. U23 kausos konkurence gan ir lielāka. Piemēram Baltijā mēs viens otru zinām kā savu kabatu un tāpēc ir daudz grūtāk uzvarēt. Mana skatījumā U23 kausi ar neko no pārējām UCI sacensībām neatšķiras, bet ar ProTour arī nevar salīdzināt.

Šogad uzvaras esi izcīnījis aizbraucot atrāvienos nelielās grupās. Vai briesti par viendienas sacensību speciālistu vai tomēr sprinteri, kalnos braucēju?
Patiesībā man sprints nav vispār. Arī pārējais vēl ir jānostiprina. Pagaidām esmu vēl jauns un nav izkristaliziējies vai braukšu daudzienas vai viendienas sacensības.

Vai šogad tev ir paredzēts arī kāds starts Latvijā?
Pagaidām plānots, ka piedalīšos Keggi velo, Latvijas olimpiādē un Latvijas čempionātā, kurā obligāti startēšu braucienā ar atsevišķu startu, bet grupas braucienu varbūt nāksies izmantot kā treniņu, jo trīs dienas vēlāk ir Eiropas čempionāta individuālais brauciens, uz kuru šogad esmu licis lielas cerības. Tas notiks Itālijā, netālu no Šveices robežas. Man ir pa spēkam cīnīties par labu vietu, jo trase ir tieši individuālajam braucienam uz laiku - ne kalni, ne gluži līdzens. Pērn izcīnīju 9.vietu, vajadzētu krietni to uzlabot.

Kādi vēl ir tavi tuvākie mērķi? Vai tajos ietilpst arī starts Olimpiskajās spēlēs?
Viens no pirmajiem mērķiem ir tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Nākamais – parakstīt līgumu ar kādu ProTour komandu jau šosezon. Olimpiskās spēles būtu ļoti labs pārbaudījums un pieredze tālākiem startiem. Tāpat arī gods pārstāvēt savu valsti.