Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterNakoņečnijs latviešu valodā: "Vēl ir kur strādāt, daudz darba..."
@IngmarsJurisons
2016-08-21 01:30
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Ruslans Nakoņečnijs kļuva par Latvijas komandas noslēdzošo dalībnieku Rio olimpiskajās spēlēs, taču sliktais sākums paukošanā liedza pietuvoties līderiem arī izšķirošajos brīžos, kā rezultātā – vieta trešā desmita beigās. Ruslans atzīst, ka iespēja startēt olimpiādē nākusi negaidīti, sezona bijusi ļoti gara, tāpēc forma patlaban ir tālu no optimālās.
“Šīs man pirmās olimpiskās spēles. Vēl ir kur strādāt, daudz darba,” latviešu valodā iesāk Ruslans, bet tad gan lūdz atļauju turpināt krieviski – pagaidām vēl valodas zināšanas nav tik labas, lai spētu precīzi izstāstīt notikušā detaļas. “Ir, par ko aizdomāties. Taču pozitīvas emocijas un liela pieredze, to sajutu, tāpēc – turpināšu trenēties un attīstīties. 28. vieta nav tā, uz ko cerējām, taču sanāca maz laika, lai sagatavotos, ietekmēja arī olimpiskā gaisotne, nozīmīguma sajūta,” stāsta Nakoņečnijs. Pirms spēlēm mērķus par konkrētām vietām abi ar treneri nav izvirzījuši. “Ja to sāk darīt, vispār nekas nesanāk. Taču gribējās būt desmitniekā, teikšu atklāti.”
Lūgts sīkāk pakomentēt sekmes visos pieccīņas veidos, Ruslans atzīst, ka izgāzis jau pašu sākumu. “Jau pēc rezultāta redzams – pievīla paukošana. Kaut gan domāju, ka tur pie vainas arī emocijas. Tā ir tīri tehniska disciplīna, strādāsim. Tehnisko elementu ziņā man pašam patika jāšana – kā sēdēju, kā vadīju. Izlozē gan nepaveicās, trāpījās sarežģīts zirgs, ar kuru gvatemalietim gāja vēl sliktāk. Peldēšana – viduvēja, šaušanā pieļāvu četras vai piecas kļūdas. Nav slikti, bet varu labāk. Pārsvarā viss – viduvēji, ne labākajā līmenī,” paškritisks sportists.
Par to, ka tomēr brauks uz olimpiskajām spēlēm, Nakoņečnijs uzzinājis tikai divas nedēļas pirms to sākuma: “Biju rezervists, taču trīs nedēļas pirms olimpiādes bija Eiropas čempionāts, kurā vajadzēja parādīt labu rezultātu, lai saglabātu vietu izlasē. Tāpēc akcents bija tieši uz šīm sacensībām. Šajā sezonā vispār piedalījos visos iespējamajos mačos – kurus varēja, tos visus apmeklēju. Līdz ar to nepalika laika sagatavošanās posmam – divas nedēļas un starts, divas nedēļas un atkal nākamais. Nebija laika kā citiem, piemēram, aizbraukt uz augstkalni, normāli sagatavoties, ielikt bāzi peldēšanā un paukošanā. Ja laicīgāk būtu zinājuši, ka tikšu uz olimpiskajām spēlēm, noteikti būtu likuši akcentu uz šīm sacensībām, nevis koncentrētos uz cīņu par palikšanu izlasē.” Pēc četriem gadiem Tokijā Doņeckā dzimušais un par īpašiem nopelniem pilsonību saņēmušais sportists vēlas pretendēt uz ko daudz augstāku. “Gatavošos nākamajam olimpiskajam ciklam. Noskaņojums ir, motivācija ir, arī viss nepieciešamais, lai strādātu.”
Smaids pēc mačiem nebija arī Nakoņečnija trenera Mihaila Jefremenko sejā. “Ar šādu rezultātu neesmu apmierināts. Neizdevās paukošana, sākums bija slikts, līdz ar to viņš īsti nevarēja saņemties un pieļāva diezgan daudz tehnisku kļūdu – paukošanā, arī jāšanā. Arī fiziskais stāvoklis – kā jau ziniet, uz olimpiskajām spēlēm tikām pēdējā brīdī. Viņš jau bija devies atpūtā, bet te pa divām nedēļām bija atkal jāsagatavojas. Sezona bija ļoti sarežģīta, pēdējo trīs mēnešu laikā mums bija četras sacensības. Šodien nebija iespējams parādīt savu labāko rezultātu. Peldēšanā, skriešanā – domāju, šobrīd viņš ātrāk nevar,” atzīst Jefremenko. Viņš atzīst – nebija ticības, ka tiks uz Rio, jo līdz pat 7. jūlijam Nakoņečnijs sarakstā bija tikai otrais rezervists ar nelielām izredzēm. “Ja pēc pasaules čempionāta būtu zinājuši, ka viņš brauks uz olimpiādi, braukt uz Eiropu nebūtu jēgas.”
+13 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]