"Baltic XL/Livonia" parādījusi pilnīgi atšķirīgu sniegumu pusfinālā un finālā, izceļama pašatdeve un koncentrēšanās

Iepriekš informējām, ka sestdien Baldonē Latvijas čempionāta otrajā posmā regbijā-7 saspringtā un līdzīgā fināla spēlē divu vadošo komandu starpā “Baltic XL/Livonia” pieveica Baldoni, svinot uzvaru arī otrajā posmā un līdz ar to čempionātā kopumā, kas ļāva “Baltic XL/ Livonia” nosargāt pērn izcīnīto titulu un kļūt par čempioniem otro gadu pēc kārtas.

“Baltic XL/Livonia” treneris Mārcis Rullis norāda, ka sastāvs esot bijis gandrīz bez izmaiņām, vieglo apakšgrupu, kā arī livoniešu atšķirīgo sniegumu pusfinālā un finālā un ka asumi izšķirošā spēlē. “Sastāvs praktiski bija bez izmaiņām. Vienīgi jaunais Marks Gardovičs mikrotraumas dēļ bija “ārā”, bet pēc traumas sastāvā atgriezās Gļebs Vorobjovs. Apakšgrupa bija viegla, tāpēc varēju dot izspēlēties visiem.”

“Runājot par pusfinālu, domāju, ka pretinieki mūs nepārsteidza, bet mēs paši pa šiem abiem turnīriem nospēlējām viennozīmīgi sliktāko spēli. Līdz ar to sanāca pamocīties. Miesiekiem bija iespēja uzvarēt šo spēli, bet viņi to neizmantoja. Taču, kā jau minēju, ļoti līdzvērtīgs rezultāts sanāca tāpēc, ka mēs nospēlējām savu sliktāko spēli, nevis pretinieks spēlētu ļoti labi,” uzsver RK “Baltic XL/Livonia” treneris.

“Finālam puiši noskaņojās, aizvadīja ļoti labu pirmo puslaiku. Labi kontrolēja bumbu, spēlēja pēc plāna, un viss sanāca. Otrajā puslaikā viss tas pats. Maiņas nostrādāja. Finālā sanāca asumi, jo daži Baldones spēlētāji provocēja vairākas reizes, izdarot mazliet rupjākas lietas, bet tas ir regbijs, tas ir fināls, tie ir asumi un tā tam ir jābūt. Prieks, ka esam otro gadu pēc kārtas čempioni, un jāturpina strādāt tālāk,” nosaka Rullis.

“Baltic XL/Livonia” kapteinis Miķelis Jurevičs stāsta, ka komanda ir daudz un sūri strādājusi, tāpēc ir jo īpašs gandarījums par sasniegto. “Kopumā ir ļoti liels gandarījums, ka esam tā nostartējuši, sasnieguši ļoti augstu rezultātu un kļuvuši par čempioniem. Lepojos ar savu komandu. Vienmēr esmu bijis uzticīgs savam klubam, saviem komandas biedriem, kurus varu saukt par brāļiem.”

“Esam gatavojušies jau labu laiku un ieguldījuši lielu darbu, lai sasniegtu šo panākumu. Šajā procesā esam atbalstījuši viens otru, bijuši kā viens vesels, kas ļoti priecē. Tas atspoguļojās arī spēlēs – ko darām uz laukuma, kā ejam uz visiem simts procentiem, un, pat ja ir kļūdas, mēs mākam no šīm kļūdām atkopties, varam nospēlēt līdz galam, ejam kopā uz priekšu kā viens vesels,” raksturo komandas kapteinis.

“Noteikti cīņasspars, pašatdeve, nostrādāšana līdz pēdējai minūtei,” galvenās īpašības uzskaita Jurevičs un arī atzīst, ka ir bijušas kļūdas: “Jā, mums bija pāris kļūdas, drīzāk momenti, kuros nevarējām īsti savākties. Taču tas ir sports, un ir jāmāk aizmirst tādas lietas un iet uz priekšu. Esam pateicīgi gan treneru kolektīvam, gan menedžmentam par uzticēšanos un čaļiem par pašatdevi.

“Baltic XL/Livonia” spēlētājs Džeks Tatu uzsver otrā posma rezultāta svarīgumu, norāda uz grūtībām pusfinālā un komandas spēju fokusēties. “Otrais posms bija svarīgs, jo pēc uzvaras pirmajā posmā vajadzēja to nostiprināt arī šajā reizē. Mums klājās grūti pusfinālā, jo “Miesnieki” spēlēja fizisku spēli un sarūpēja sīvu pretestību. Viņi kontrolēja ļoti daudz bumbu otrajā puslaikā, sagādājot grūtības.”

“Zinājām, ka fināls kā allaž būs ļoti grūts, jo pretinieki ļoti vēlēsies mūs pārspēt. Taču iesākām labi, iekrājām labu pārsvaru un to noturējām. Spriedze dažu brīdi bija liela, bet tā regbijā dažreiz notiek. Centāmies fokusēties uz spēli cik vien iespējams, un tas atmaksājās,” secina Tatu.

“Svarīgākais izšķirošajās spēlēs bija pēc iespējas vairāk kontrolēt bumbu, kas mums nesanāca pusfinālā, līdz ar to radot sarežģījumus. Taču kopumā esmu priecīgs un lepns par komandu, menedžmentu un organizāciju,” uzslavē “Livonia” pirmās komandas spēlētājs.