LRF prezidents Vents: "Iekļūšana Eiropas Regbija federācijas valdē nenotiek vienā dienā"

Šis gadskārtējais kongress bija īpašs ar to, ka notika jauna prezidenta un valdes vēlēšanas. Trīs iepriekšējos termiņus (pirmo reizi ievēlēts 2013.gadā) Eiropas Regbiju federāciju vadīja Rumānijas Regbija federācijas pārstāvis Octavian Morariu.

Eiropas Regbija federācijas prezidenta amatam bija pieteikušies divi kandidāti - Janheins Pīterse (Nīderlande) un Kristians Dullins (Francija). Pēc balsošanas rezultātu apkopšanas par jauno Eiropas regbija federācijas prezidentu tika ievēlēts holandieties, kurš ieguva 70,8% balsu, ar ko pārliecinoši pietika, lai tiktu ievēlēts jau pirmajā balsošanas kārtā.

Eiropas Regbija federācijas valdei bija pieteikušies 19 kandidāti, bet divu kandidātu pieteikumu tika atzīti par neatbistošiem, tātad balsojumam tika nodoti 17. Balsojumā nav nepieciešams balsu vairākums, bet tiek iebalsoti 10 valdes locekļi, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Jāpiebilst, ka kopējais balsu skaits bija 65, nevis 45 (biedru skaits), jo atbilstoši statūtiem 6. Nāciju Regbija valstīm ir trīs balsis (Francija, Anglija, Velsa, Īrija, Skotija, Itālija), REC valstīm 2 balsis (Gruzija, Rumānija, Nīderlande, Šveice, Portugāle un Spānija), visiem pārējiem 1 balss. Kārlis Vents ar 38 balsīm tika ievēlēts valdē.

“Ir gandarījums par šādu balsojumu un tikt iebalsotam Eiropas Regbija federācijas valdē. Tas jau tā nenotiek vienā dienā. Es jau divus gadus esmu pildījis tehnsikās direktora pienākumus Eiropas Regbija federācijas regbijs-7 sacensībās. Esmu ticies un personīgi pazīstu federāciju vadītājus, trenerus, menedžerus. Ar cilvēkiem runājam, dalāmies ar pieredzi, uzklausām ar kādiem izaicinājumiem katrs sastopas ikdienā. Ar vairākiem kolēģiem ir ļoti līdzīgas domas par to kā Eiropas Regbija federācija ir strādājusi līdz šim un kas tai būtu kardināli jāmaina," norāda Kārlis Vents.

"Domāju, ka svarīgāk par valdi šobrīd ir tieši jauna federācijas prezidenta ievēlēšana un jauns ģenerālsekretārs. Viņi būs tie, kuri nosaka virzienu un mērķus ar aktivitāšu plānu, konkrētiem uzdevumiem un darbu. Mēs kā valde šobrīd esam lieliskā sastāvā, katrs ar savām spēcīgajām pusēm un motivēti aktīvi piedalīties. Iepriekšējos gadus valdei bija visai formāls statuss. Sanāca kopā 3-4 reizes gadā, noklausījās ziņojumus, izteica komentārus, bet nekas nemainījās. Domāju, ka šāda veida vadības stils arī noveda pie tā, ka cilvēki balsoja par pārmaiņām nevis tukšiem solījumiem," optimismu pauž Latvijas Regbija federācijas prezidents.

"Kopā ar kolēģi no Dānijas, Merlenu Lindbjergu Jakobsenu, kura valdē bija jau arī iepriekšējā sasaukumā, pārstāvam Skandināvijas un Baltijas reģiona intereses, manā gadījumā ir balsis arī no Polijas un Ukrainas. Mūsu reģions iet vienā solī ar pasaules regbija tendecēm – sieviešu regbijs-15. Cilvēki vēlas iesaistīties un palīdzēt, lai mūsu sports attīstās. Lielākā daļa mazo federāciju situācijas nav vienkāršas, protams, arī Latvijas Regbijs nav izņēmums. Mums finansējums būtiski samazinājies sakarā ar Latvijas sporta finansēšanas modeļa maiņu. Paies laiks, lai pārrestrukturizētos. Svarīgi saprast, kas ir prioritāte, lai izdzīvotu," skaidro jaunais Eiropas Regbija federācijas valdes loceklis.

"Svarīgs ir nepārtraukts dialogs ar Pasaules Regbija federāciju un Eiropas 6 Nāciju valstīm. Protams, viņiem ir savi izaicinājumi šobrīd, bet notiekti ir kopīgi risināmas lietas. Nākamās nedēļas laikā prezidents un ģenerālsekretārs tiekas ar federācijas izpilddirektoru, lai apzinātu reālo situāciju. Pēc tam ieplānotas valdes tikšanās, kur nodefinēsim, kurš par ko atbildīgs. Turpmāk valdes sapucles plānotas vienu reizi mēnesī. Tad tiks apstiprināti komisiju sastāvi un valdes lockeļu darbs komisjās ar aktīvu un praktisku iesaisti, lai izpildītu dotos uzdevumus,” akcentē Vents.

Izmantotie resursi:
rugby-latvia.lv