Pokera etiķete

Uzvaras prieks un pretinieka izslēgšana
Ja vēlamies, lai pokeru beidzot uztvertu kā profesionālu sportu, savi pretinieki ir jāciena. Ja spēlējat turnīrā un esat kādu spēlētāju izslēdzis no tā, vai arī, ja spēlējat kešu un kādu esat pilnībā apspēlējis, nevajag lekt kājās un polkas vai galopa solī spriņģot pa telpu. Šādā situācijā būtu normāli paspiest oponentam roku un, iespējams, izteikt mierinājuma vārdus. Neviens nav pasargāts no neveiksmes, un jūs pats ik pa laikam nonāksiet līdzīgā situācijā, tādēļ pret oponentu jāizturas tieši tāpat, kā jūs vēlētos, lai izturas pret jums. Un šī nepavisam nav bībeliska norma, bet vispārpieņemta morāle, kas sevi pierādījusi gadsimtu gaitā. Protams, reizēm pretinieks nevēlēsies paspiest jūsu pastiepto roku, un tas varētu nozīmēt to, ka jūs esat viņu pārspējis ne tikai pie kāršu galda, bet arī dzīvē esat cilvēcīgāks. Atsakoties paspiest izstiepto roku, jūs uzvedaties neprofesionāli un pazemojat sevi citu spēlētāju un situācijas liecinieku acīs.

Ievērojams zaudējums
Ternā esat nolēmis spēlēt uz visu banku un pretinieks riverā noķēris vienu no divām derīgajām kārtīm jeb autiem? Tādēļ jau nevajag apmētāt viņu vai dīleri ar spēles čipiem, nevajag klaigāt un apvainot pokera dievus un citas netveramas un nepierādāmas parādības par to, ka esat zaudējis. Šādas situācijas notiek regulāri, un arī jūs pats "pārbraucat" pretiniekus. Pie vainas ir negatīvā domāšana, kas labāk saglabā atmiņā sakāves, tādējādi radot cilvēkam iespaidu, ka viņš regulāri zaudē, jo pretinieku vājākās kombinācijas galu galā kļūst spēcīgākas. Šajos gadījumos nav vainīgs ne dīleris, ne pretinieks. Bet varbūt jūs pats kaut ko darāt nepareizi? Ir vērts padomāt.

Sarunas pie galda
Dzīves norma - neiejaukties citu sarunā, sagaidīt runas vai teikuma beigas, lai pieslēgtos apspriedei. Diemžēl bieži vien pie kāršu galda šī pieklājības norma tiek aizmirsta, ir cilvēki, kuri iejaucas citu spēlētāju sarunās. Kā likums, bieži jautājumi pie kāršu galda tiek uzdoti, lai redzētu spēlētāja reakciju, tādā veidā mēģinot novērtēt spēles situāciju un iegūt norādes (tells) par to, kā spēlēt tālāk. Jautājuma uzdevējam nudien nav nepieciešams tas, lai spēlētājs, kurš nepiedalās konkrētajā izspēlē, iejauktos dialogā starp viņu un oponentu, kurš domā, vai atbildēt likmei riverā. Netraucējiet spēli citiem un viņi netraucēs jums izmantot savas viltības. Vienvārdsakot, ja jūs nepiedalāties izspēlē, tad ievērojiet klusumu.

Vai jārāda zaudējošā kombinācija?
Lai arī jums ir tādas tiesības, neprasiet oponentam rādīt viņa zaudējušās kārtis. Protams, oponenta kāršu zināšana ir priekšrocība, jo šo informāciju var izmantot turpmākajā spēlē, taču šobrīd jūs esat uzvarētājs un nebūtu korekti "izspiest" no pretinieka vairāk kā jau iegūto banku. Atsevišķos pokera klubos ir ieviests likums "zaudētājs rāda savas kārtis par noteiktu samaksu", taču šāds papildu peļņas avots pārkāpj pokera spēlētāju etiķeti, kāda ir pieņemta visā pasaulē. Gadās reizes, kad uzstājīgā prasība parādīt zaudējušās kārtis noved līdz nopietniem strīdiem un pie galda rada saspringtu gaisotni, kas nebūt neveicina patīkamu spēli (kā zināms, ilgtermiņā labi spēlētāji visvairāk naudas iegūst no tiem pokera spēlētājiem, kuri to dara prieka, ne naudas dēļ), turklāt, ja runa ir par spēli mājās ar draugiem, tad - kuram ir nepieciešami konflikti?

Nejauši atklātas kārtis
Pie spēļu galda notiek tāpat kā dzīvē - ir neskaitāmas situācijas, kuras nav iespējams paredzēt. Jums ir jāsaprot, ka pokers ir sports, un jums ir jāuzvedas kā profesionālam sportistam. Ja jūs nejauši esat redzējis pretinieka kārtis, būtu korekti paziņot par to, lai dīleris varētu no jauna izdalīt kārtis. Ja spēlētājs kārti ir atklājis apzināti, lai tādā veidā jūs psiholoģiski ietekmētu, no morāles viedokļa jūs varat spēlēt pilnīgi brīvi, turklāt vispareizāk šajā situācijā būtu tas, ka jūs uzvarētu, tādējādi sodot oponentu par viņa psiholoģiskajām spēlītēm.

Kopējā psiholoģija
Daudzi spēlētāji pie pokera galda izmanto dažādus psiholoģiskos trikus. Šādas darbības nav aizliegtas, turklāt tiek uzskatīts, ka augsta līmeņa pokera spēlētājam savā taktikā jāiekļauj psiholoģiskās spēles. Taču pirms mācīties psiholoģiskā terora līdzekļus, kuri paredzēti, lai izvestu no pacietības oponentu, mēģiniet iedomāties sevi pretinieka vietā un novērtēt to, kā šīs spēlītes ietekmēs jūsu imidžu. Lielākoties materiālais ieguvums no šiem trikiem neatsvērs citu spēlētāju negatīvo viedokli par jums.

Apdomāšanās laiks
Spēlē bieži atrodas situācijas, kurās vienam no spēlētājiem ir jāpieņem sarežģīts lēmums un, lai apdomātu turpmākās darbības, viņam ir nepieciešams ilgāks laiks. Dažādos turnīros pieļautais apdomāšanās laiks ir no 1 līdz 5 minūtēm, un nevajag steidzināt spēlētāju pirms šī termiņa. Ja spēlētājs laiku vilcina apzināti, jūs drīkstat aizrādīt. Ja laika vilcinātājs esat jūs pats, padomājiet par to, ka jūs lieki tērējat gan savu, gan svešu laiku. Protams, laika vilcināšana var radīt iespaidu, ka jūs mēģināt pieņemt "sarežģītu lēmumu", tomēr kopumā šādas darbības tikei ievērojami paildzina spēles vakaru.

Turnīra vai kluba noteikumu pārkāpums
Ja jūs nepiekrītat turnīra vai kluba noteikumiem, vērsieties pie organizatoriem un izsakiet savu viedokli, taču piedalīties spēlē, pārkāpjot šos noteikumus, nav korekti ne pret organizatoriem, ne pret citiem spēlētājiem, kuri noteikumus ievēro.

Citas kaitinošas darbības
Pokera vēsturē ir ļoti daudzi piemēri dažādām kaitinošām spēlētāju darbībām, piemēram, Hevada "RainKhan" Hana klaigāšana par veiksmīgām izspēlēm WSOP galvenā turnīra laikā. Savas uzvedības dēļ Hans ir iemantojis ne to labāko slavu, jo augstā līmeņa spēles vietā skatītāji un spēlētāji pamanīja tikai viņa kaitinošos paradumus. Ja jūs esat pokera profesionālis vai vēlaties par tādu kļūt - rādiet visiem to, kā jūs protat spēlēt, un lai visi jūs ciena par spēles prasmi, nevis atceras tikai to, kā jūs pie galda klaigājat un konfliktējat!

P.S. Cilvēciskā morāle ir ļoti strīdīgs jēdziens, jo morāles normas lielākoties nav fiksētas dokumentāli, bet tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Attiecībā pret pokeru, kur ikviens spēlētājs tiecas uz uzvaru, šīs normas un jēdzieni ir vēl strīdīgāki, tomēr etiķetes ievērošana spēlē ir tikpat svarīga kā dzīvē. Ikvienam spēlētājam ir vienādas tiesības un pienākumi - ievērot spēles noteikumus un cienīt sevi un citus spēlētājus, pretējā gadījumā lielākā sabiedrības daļa tā arī turpinās pokeru uzskatīt par degradējošu azartspēli.

Raksta pirmavots: Pokeroff.lv