Facebook
GoogleBlogs: Birzulis par Polijas volejbola veiksmes stāstu
@JanisCelmins
Foto: PlavinsSmedins.lv
Decembra otrajā pusē Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa treneris Aigars Birzulis kopā ar saviem jaunajiem Haraldu Regžu un Armandu Āboliņu (Eiropas U-20 vicečempioniem) aizvadīja desmit dienu treniņnometni Polijas pilsētā Lodzā. Šīs valsts apmeklējums bijis noderīgs gan “Sudraba puikām”, gan pašam trenerim kurš atgriezies no izbrauciena, uz papīra lika mazu daļiņu no visa. Zināmu priekšstatu par lietu tas noteikti radīs! Baudiet…
Sen man bija vēlme aizbraukt līdz Lodzai, kur savu nākotnes pludmales volejbolu būvēt sāk Polijas jauniešu komandas. Ar Robertu Slavomiru (Polijas pludmales volejbola skolas direktors) esam pazīstami jau ļoti ilgi un arī Polijas rezultāti Eiropas un pasaules čempionātos runā paši par sevi, tas, savukārt, prasa nedaudz vairāk iedziļināties lietās, kas ir šo panākumu pamatā. Bija laiks, kad jaunatnes volejbolā dominēja vācieši, tad arī mums vairāku gadu garumā bija labi rezultāti, bet pamazām un izskatās, ka uz ilgāku laiku šo nišu ir aizņēmuši poļi. Kas tam visam pamatā, lūkošu Jums skaidrot zemāk.
Mums Lodzā bija arī savi uzdevumi veicami, jo Regža/Āboliņš U-20 čempionātā palika uzreiz aiz poļiem un arī Pasaules U-21 čempionātā poļi mūs apsteidza. Tik labus treniņpartnerus, darbam ziemā, pieejamā tuvumā ir grūti atrast un esmu tikai priecīgs, ka izdevās īstenot divus mērķus – gan labi patrenēties pašiem, gan nedaudz iepazīt tās treniņu metodes ko pielieto poļi.
Neko jau jaunu nepateikšu, bet sporta professionāļiem iespējams ir zināms, ka Polijā, no visām sporta spēlēm, tieši volejbols ir pats bagātākais sportisko rezultātu griezumā starptautiskajā arēnā – tagad tam jau tuvojas arī pludmales volejbols. Arī skatītāju atsaucība ir ļoti profesionāla un augstvērtīga. Tiek rīkoti divi lieli starptautiskie pasākumi ik gadu – Pasaules kausa posms Mislovicē un Grand Slam turnīrs StareJablonkos. Lai arī tie notiek jau kuro gadu, medaļas poļi pirmo reizi spēja izcīnīt tikai šovasar. Poļu prasības ir ļoti augstas, ja vēl nesen visi bija priecīgi par medaļām jaunatnes sportā, tad tagad latiņa ir pacelta daudz augstāk un ar to ir par maz. Vajadzīgas gan Eiropas, gan pasaules čempionātu medaļas pieaugušo sportā, kas līdz šim augstākās raudzes turnīros nav bijušas. Turklāt izskatās, ka poļi nākošgad debitēs olimpiskajās spēlēs, bet pēc gada arī paši rīkos pasaules čempionātu (tā būs lieliska iespēja visus labākos smilšu karaļus vaigā novērtēt arī Latvijas sporta draugiem).
Jaunatnes sportā poļi par sevi atgādina nemitīgi. Gandrīz katru gadu Polijā tiek rīkots viens no pieciem svarīgākajiem jaunatnes sporta pasākumiem. Nākošgad viņi grib dabūt sev U-20 Eiropas čempionātu, jo ir pārliecināti, ka izcīnīs medaļas gan meitenēm, gan zēniem un tam ir savs pamats.
Tāpēc pēc šī nelielā ievada ir laiks parunāt par pašu skolu Lodzā. Pēc visai mērķtiecīga darba un lieliska Polijas volejbola federācijas atbalsta, jau divus gadus, šī skola Lodzā funkcionē pēc tām iecerēm, kādas bija plānotas. 45 audzēkņi un seši treneri, katru dienu ceļ savu meistarību smilšu laukumos, nedomājot par atsevišķām neērtībām un citiem sīkumiem, kas vēl līdz galam nav novērsti. Interesanti, ka šī skola ir neatkarīga. Pie audzēkņiem uz stundām dodas attiecīgās izglītības programmas pedagogi, lai veiktu apmācību un klasēs būs tikai topošie pludmales volejbolisti. Visus izdevumus sedz Polijas volejbola federācija, kas risinot jautājumus ar Izglītības ministriju šo projektu apmaksā centralizēti. Viss ir pārredzams un precīzi virzīts. Protams, Polijas volejbola federācija, ir ļoti liels spēks valstiskā griezumā ar spēcīgu ietekmi, bet tam ir, jau manis augstākminētais pamats, labi rezultāti Starptautiskajā arēnā. Tātad mehānisms strādā un darbs tiek veiksmīgi realizēts. Roberta vārdiem runājot, ja kāda diena netiek aizvadīta smiltīs, tad to var uzskatīt par ļoti sliktu dienu.
Nometne Polijā arī personīgi man bija visai pamācoša. Treniņus ar savu grupu vadījām pamīšus – te Roberts, te es. Blakus kortos arī notika nopietns treniņdarbs, kas tikai disciplinēja treneru darbu, jo labiem speciālistiem, tāpat audzēkņiem ir jūtams kas notiek blakus laukumos. Respektīvi treniņam ir jābūt labi pārdomātam un saistošam, citādi tas labākais iespaids nerodas. Jāatzīst, ka vismaz no savas puses par saviem kolēģiem blakus kortos neko sliktu pateikt nevarēšu. Katrā ziņā pats ļoti pārdomāju kā novadīt divu stundu treniņu precīzi un labā līmenī, lai vismaz pats pēc tā justos apmiernāts. Tas ir viens no priekšnoteikumiem labam treniņam. Sliktu darbu atpazīst visi un sevišķi apvienotās nometnēs tas labu rezultātu un kopiespaidu nedos. Ir jāpasvīst visiem!
Tāpēc ir prieks, ka mūsu sadarbība ar poļiem ir aizsākusies arī šādā griezumā. Esam pārliecināti, ka tā tiks turpināta ik gadu. Viņi pie skolas ceļ jaunu viesnīcu, kas tikai atvieglos sadzīves jautājumus un darbs kļūs vēl produktīvāks, bet lai šī sadarbība turpinātos ir pašiem jābūt attiecīgā līmenī, jo vājus sparinga partnerus nez vai poļi gribēs redzēt savā tuvumā. Mums pašiem ir daudz darāmā savas saimniecības sakārtošanā, lai gan uzskatu, ka virknē jautājumu mūsu darbs nemaz nav par mata tiesu sliktāks. Tikai akcentus vajadzētu nedaudz pārvirzīt un padomāt, kā tieši jaunatnes darbu uzlabot. Ar to tikai gribēju teikt, ka noteikti pārrunāsim ar LVF tos virzienus, kādos un kā strādāsim tālāk, jo tieši kadru jautājums mums nav tas sliktākais. Ir kas var, grib un prot strādāt, bet kā to visu apmaksāt ir nopietna viela pārdomām, jo uzskatu, ka visaptverošas valstiskas programmas n-tajos sporta veidos neko nedod. Visa pamatā ir cilvēks! Un ja ir spējīgi speciālisti, sporta veids ar kuru grib sportisti nodarboties un vieta kur to darīt, tad tas arī jādara. Respektīvi jebkurai sporta programmai drīzāk ir jābūt reģionālai – pakārtotai konkrētiem cilvēkiem, kas sevi apliecinājuši ar darbiem un spēj to realizēt, tad arī atkritīs nemitīgās problēmas ar mistiskām prasībām izplūdušos rādītājos. Piemēram, ja pilsētā X ir lielisks speciālists, kas var nonest zvaigznes no debesīm, tad lai iemāca to visas pilsētas jauniešiem un šī būs zvaigžņu nonesēju pilsēta. Citur tie būs ābolu lasītāji, bet vēl citur kāda profila sportisti!
Atliek visiem novēlēt Laimīgu un panākumiem bagātu 2012. gadu!
Ar cieņu,
Aigars Birzulis
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]