Aigara Birzuļa "olimpiskā dienasgrāmata" (4. daļa)
Olimpiskais ciemats mostas agri. Esmu viens no tiem, kam rīts sākas agri, bet tādu te netrūkst. Tāpat kā vakar - saulains, dzestrs, patīkams. Sportisti, treneri kā skudras vairākās straumēs plūst dažādos virzienos - fitnesa centru, ēdnīcu, autobusu parku, utt. Es šorīt izvēlos pirmo...
30.07.2012 (plkst. 8:20 pēc Londonas laika)
Jau sešos no rīta tiek mīti pedāļi, skriets un vingrots uz nebēdu. Rīta agrās stundas pārsvarā izvēlas treneri, to palīgi, mediķi un daudzi citi no personāla, bet netrūkst arī sportistu, jo vēlāk te atrast iespēju pakustēties ir gandrīz neiespējami. Ciematā tomēr dzīvo ap 10000 sportistu un visi viņiem piesaistītie cilvēki.
Neko jau laikam jaunu vairs nepateikšu, bet prieks pēc uzvaras bija milzīgs. Čaļi izturēja un nospēlēja labi, bet ne teicami. Vācieši baigo akcentu lika uz servi, kas nostrādāja pirmajā setā, bet vēlāk pašus iegāza. Pati spēle manuprāt bija skatāma, jo bija daudz darbību aizsardzībā (Mārtiņa 20 paceltās bumbas ir ļoti augsts rādītājs) un garo izspēļu daudzums liels, ko arī prata novērtēt skatītāji. Neiztika bez līnijtiesnešu, sekretariāta un tablo kļudām, bet cepuri nost galvenajam tiesnesim viss tika salikts pa vietām un ciest komandai nenācās.
Izmaiņas mūsu darba grafikā šodien nebūs. Ļauju Mārtiņam un Jānim nedaudz ilgāk pagulēt, bet ar rītdienu pārejam uz agro rīta režīmu, jo 2. augusta spēle mums pulksten 9.00 pēc Londonas laika. Šodien plānojam noskatīties Sašas un Ruslana spēli, bet tad aizvadīsim treniņu. Pēcpusdienā gan sola lietu, bet neko darīt - te ir Lielbritānija. Spāņi vakar arī uzvarēja un smējāmies, ka mums tagad jātrenējas kopā arī turpmāk. Kas zina, iespējams tajā visā kaut kas ir.. :)
Rīt mums pretiniekos Venecuēlieši, kas tiešām spēlē labi. Tas, ka viņi sagādāja lielas grūtības nīderlandiešiem jau vien par kautko liecina, turklāt Berlīnes "Grand Slam" turnīrā šogad viņi pamanījās apspēlēt olimpiskos čempionus Rodžeru un Dalhauzeru. Viegli nebūs un spēlei gatavosimies ļoti nopietni. No ceturtā groza viņi spēlējuši vislabāk.
Pateicos mūsu līdzjutējiem par atbalstu, jo tas jūtams ik uz soļa - telefoni karsti, mute sausa!
Ar cieņu,
Aigars Birzulis
[+] [-]