G.Samoilovs: "Mūsējie uzlēca augstāk par savām pakaļām"

Pār pārējiem diviem Latvijas duetiem treneris izteicās īsi: “Biju sev uzlicis mērķi, ka kādai no pārējām divām komandām ir jāizcīna 9. vieta. Paši čaļi (Aleksandrs Nasonovs un Roberts Kļaviņš) laikam to saprata un apakšgrupas pēdējā spēlē zaudēja Kiprai… Šai valstij līdz šim vēl nebiju zaudējis,” ar nožēlu teic Iecelnieks. “Pirmais pāris labi tika galā ar stresu, iejutās, un viss bija kārtībā. Otrais un trešais ar spriedzi galā netika,” piebilda treneris.

Iecelnieks nesteidz ar Samoilova un Šmita nākotnes plānu atklāšanu, taču neslēpj, ka viss nav tik vienkārši. “Kristaps un Miša ir ļoti atšķirīgi cilvēki. Ja Mišam tēvs ir autoritāte, tad Kristapam vairāk es. Viņš ieklausās manis teiktajā un dara, ko es saku. Mēs esam runājuši par braukšanu uz Ēģipti un trenēšanos kopā ar Latvijas labākajiem, bet viņš nemaz tā neraujas. Iespējams, viņš ir dzirdējis stāstus par treniņu metodiku… Nezinu. Man pašam attiecības ar Genādiju ir labas, varu pateikt tikai to labāko. Iespējams, ar Kristapu vēl parunāsim par šo jautājumu. Te gan ir vēl cits stāsts. Genādijs Mišu redz spēlējam aizsarga pozīcijā, bet ar tiem bloķētājiem Latvijā ir tā kā ir. Ja to domu neatmet, tad es īsti neredzu variantus. Ja Miša ir gatavs strādāt pie bloka, tad Kristaps viņam ir labs variants. Kristapam ir visi dotumi kļūt par labu aizsargu. Genādijs šobrīd taustās un meklē bloķētāju ar augumu virs diviem metriem. Nav tāda Latvijā, nav,” pārliecinoši saka Iecelnieks, piebilstot, ka gadījumā, ja Miša grib spēlēt aizsardzībā, tad divmetriniekus meklē jau divi, arī Kristaps. Mēs taču visi labi atceramies, cik ilgi bloķētāju sev meklēja Mārtiņš Pļaviņš.

“Es neticēju, ka puikas vinnēs! Pirms turnīra uzskatīju, ka piektā vieta būs ļoti labs rezultāts. Izcīnot pirmo vietu, mūsējie uzlēca augstāk par savām pakaļām. Tas ir tieši tas, ko es prasu no saviem sportistiem – svarīgākajos mačos spēt savākties un pārsteigt,” puiši rezultātus novērtēja Genādijs Samoilovs, uzlavējot arī Lauri Iecelnieku un viņa ieguldīto darbu, gatavojot komandas šim turnīram. “Es visus Pasaules kausa tūres spēlētājus vienmēr esmu iedalījis sekojošās daļās: 60 procenti spēlētāji labi spēlē līdz brīdim, kad rezultāts ir 18:18, 30 procenti labi spēlē no pirmā līdz priekšpēdējam punktam, bet atlikušie desmit procenti ir tie, kuri uzvar turnīros, saņem naudu, medaļas, slavu… Miša un Kristaps šajā turnīrā bija manis pieminētajos desmit procentos. Tikmēr meitenes nenospēlēja savu labāko turnīru, jutu nervozitāti visa turnīra gaitā. Finālā nesanāca gandrīz nekas. Sportacentrs.com komentāros kāds līdzjutējs bija ierakstījis, ka meitenes šonedēļ spēlēja kā trenera Birzuļa laikos. Un man ir jāpiekrīt šim komentāram. Bija atsevišķas spēles Pasaules kausa posmos, kuras viņas nospēlēja ļoti labā līmenī, šeit Jūrmalā neredzējām neko no tā,” teic treneris.

Vaicāts par Mihaila un Kristapa iespējamo spēlēšanu kopā arī turpmāk, treneris Samoilovs neslēpj, ka tādā gadījumā jāmaina sistēma. “Viņiem ir jātrenējas pilnīgi citādāk. Ja viņi grib spēlēt kopā, tad es viņiem esmu gatavs palīdzēt. Vēl gan neesmu par šo tēmu runājis ne ar Kristapu, ne Mišu. Vēlos sakārtot Mārtiņa un Edgara (Pļaviņa un Toča) spēli, lai tā kļūtu stabilāka. Edgaram darba ir ļoti daudz. Viņš joprojām smiltīs cenšas spēlēt klasisko volejbolu, bet potenciāls ir milzīgs. Mārtiņš un Edgars šobrīd ir mana priorotāte. Es zinu vienu labu puiku, kurš varētu spēlēt kopā ar Mišu vai Kristapu, es viņam piedāvāju nākt un mēģināt, redzēs… Ir tāds Edgars Šimanskis (augums - 206 cm),” atklāj Genādijs.

Tāpat Dzintaru un Majoru pludmales “boss” Samoilovs nekautrējās teikt labus vārdus Jūrmalas pašvaldībai un tās vadībai, kas Latvijas pludmales volejbolam esot izdarījusi visvairāk no visiem. “Jau piecus gadus Latvijā tiek organizēts augsta līmeņa turnīrs, un arī šis gads nebija izņēmums. Viss bija visaugstākajā līmenī. Jā, es arī kaut ko daru, bet esmu maziņš un traks cilvēks,” smej Genādijs.