Jūrmalā notikušās olimpiskās atlases dalībniece atskatās uz nepiepildīto sapni

"Pirms pusotra gada sākās mūsu ceļojums uz olimpiskajām spēlēm ar ambiciozu mērķi kvalificēties," stāstījumu sāk Ronja Klingere. Olimpiskās atlases rangā bija jāfinišē vismaz 18. vietā, taču māsas Klingeres ierindojās 20. pozīcijā.

2023. gadā austrietes aizvadīja 20 ieskaites turnīrus un reāli pretendēja uz kvalificēšanos. "Neskatoties uz spēku izsīkuma un veselības riskiem, mēs turpinājām cīnīties par olimpisko kvotu," saka sportiste. "Kad trīs mēnešus bijām ceļojušas pa turnīriem, atgriezāmies mājās atpūsties nedēļu, tomēr tā bija pilna ar sponsoru un mediju aktivitātēm. Sponsori ir ļoti būtiski mūsu karjeras finansēšanā, jo ar turnīru naudas balvām nepietiek."

"Nāciju kausa priekšsacīkstēs maijā man sākās stiprs klepus. Tā bija pirmā reize, kad mana veselība radīja bažas. Šogad to izraisīja trakais grafiks un spēku izsīkums. Bet nebija īstais laiks apstāties, jo mums bija augstāks mērķis - kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Mēs devāmies uz vēl trijiem turnīriem, lai nopelnītu ranga punktus. Kaut gan biju slima, mēs rādījām stabilāko volejbolu, kādu jebkad esam spēlējušas," norāda pludmales volejboliste. "Mēs atdevām visu. Ceļojām apkārt pasaulei uz 11 turnīriem, tomēr olimpiskās atlases rangā ar to nebija pietiekami."

Sieviešu ieskaitē Nāciju kausa finālturnīra nominālā favorīte bija Austrijas izlase - sākoties turnīram, pasaules "entry" rangā Dorina Klingere/Ronja Klingere ieņēma 26. vietu, bet Katarīna Šicenhefere/Lena Plesjučniga atradās 78. pozīcijā.

Nāciju kausa pusfinālā Majoros austrietēm olimpisko cerību atņēma nīderlandietes, kuras jau zināja, ka nav izpildījušas iekšējos kritērijus un tādējādi nevar tikt uz Parīzes spēlēm. Tajā mačā māsām Klingerēm acīmredzami traucēja veselības problēmas. Kādā pusminūtes pārtraukumā iedzinējos esošās austrietes ar nokārtām galvām sēdēja un klusēja.

"Pusfināla rītā pamodos ar stiprām sāpēm, ko izraisīja piecas klepus nedēļas un muguras problēmas. Kaut gan sāpēja, ar medikamentu un fizioterapeita palīdzību cīnījos, bet tur nekas nebija palicis. Mēs zaudējām mačā un tādējādi zaudējām cerību uz olimpiskajām spēlēm. Sāpīgi, jo mēs zinājām mums bija lieliska iespēja kvalificēties," atklāj Ronja Klingere. "Trakais grafiks tiešā veidā izraisīja veselības problēmas un nospēlēšanu zem savu spēju robežām. Redzēju tikai augsto mērķi un nekam citam nebija nozīmes, taču ekstrēms grafiks sportistiem rada lielus veselības/traumu riskus."

"Challenge līmeņa komandām šis gads bija emocionāli, mentāli un fiziski nogurdinošs. Šogad mēs iztērējām 55 000 eiro, bet naudas balvās nopelnījām 20 000 eiro," informē Austrijas spēlētāja, norādot, ka ārpus "top 15" esošām komandām klājas grūti. "Mums ir vajadzīga sistēma, kas atbalsta jaunos spēlētājus un viņus iedvesmo kļūt par profesionāliem pludmales volejbolistiem. Bet tagadējā sistēma drīzāk izraisa kritumu. Tikai pamatturnīra komandas saņem naudas balvas. Mīlu pludmales volejbolu, taču šogad mūsu izmaksas bija trīs reizes lielākas nekā naudas balvas. Kā šādā situācijā sportists var vēlēties turpināt šajā sporta veidā? Ceru, ka šī sistēma mainīsies!"

Klingere nezaudē motivāciju un turpinās strādāt, lai kādu dienu kvalificētos olimpiskajām spēlēm. "Mēs tik ļoti uzlabojām savu spēli un kvalifikācijā ieguldījām visu. Esmu lepna par mūsu sniegumu un cīņas sparu. Mēs atgriezīsimies labākas nekā jebkad!"

Izmantotie resursi:
Ronja Klinger / Instagram