Pļaviņš: "Kopējais līmenis Turcijā aug"
Latvijas viens no labākajiem pludmales volejbolistiem Mārtiņš Pļaviņš aizvadītajā nedēļas nogalē noslēdza dalību Turcijas ziemas čempionātā pludmales volejbolā. Izcīnītā zelta godalga „Halkbank” kluba rindās nozīmē, ka Mārtiņš Latvijā var atgriezties paceltu galvu. Īsi pēc pēdējā posma sacensībām Turcijā aicinājām viņu uz plašāku sarunu, lai atskatītos uz paveikto ziemā.
Apsveicu ar izcīnīto zeltu! Ko vari kopumā teikt par savu pirmo pilno sezonu Turcijā?
Paldies! Esmu vairāk kā apmierināts ar sezonu. Nebiju gaidījis, ka viss būs tik labi. Varējām trenēties gan smiltīs, gan stadionā, gan arī svaru zālē. Vienīgi pietrūka peldbaseina, bet cik sapratu, tad Ankarā nebija iespēju tikt peldēt. Pēc vajadzības izmantojām arī masieru pakalpojumus. Arī ar finansēm saistītos jautājumus klubs pildīja laicīgi, problēmu nebija. Domāju, ka arī mana ģimene te jutās labi, jo klubs ļāva ņemt abas (sievu Lieni un meitiņu Keitu) uz visām izbraukuma spēlēm un treniņnometnēm, pilnībā sedzot visus izdevumus. Par šo sezonu sūdzēties būtu grēks.
Pats pildīji arī trenera pienākumus, kā tiki galā?
Uzskatu, ka tiku galā veiksmīgi - par to liecina rezultāts. Turki un, protams, arī es saku lielu paldies Aigaram (Birzulim) par treniņnometni janvāra sākumā. Katrā gadījumā arī Aigaram te viss ļoti patika un mums nometne bija ļoti noderīga. Varbūt nākamgad klubs gribēs piesaistīt arī treneri un, tad ir skaidrs, kuram piedāvās pirmajam. Protams, ka Aigars skatījās spēļu tiešraides internetā un pēc tam aprunājāmies un tās nedaudz paanalizējām.
Cik ļoti tavs pārinieks Murats Giginoglu respektē tavu viedokli treniņos un spēlēs?
Parasti pēc spēlēm mēs izrunājām, kur visvairāk punktu zaudējām, un pie tā arī piestrādājām līdz nākamajai spēlei. Spēles mēs parasti iesākām pēc taktikas, ko es izvēlējos un, tad, ja jutu, ka ir Murata bloka diena, tad mēs spēli pakārtojām viņam. Starpgadījumi, ka saku vienu, bet viņš dara, ko citu, šogad par laimi nebija. Murats mani vērtē ļoti augstu un ir gatavs mācīties un strādāt, lai sevi pilnveidotu.
Vai Turcijas pludmales volejbola līmenis aug?
Domāju, ka lēnām kopējais līmenis Turcijā aug. Murats labi pa ziemu patrenējās un to varēja redzēt spēlēs visas sezonas garumā. Domāju, ka viņš ir tas spēlētājs Turcijā, kurš šosezon progresējis visvairāk. Ja vēl pieskaitām, ka Haralds (Regža) atbrauca un „Balnak” komanda uzvarēja vairāk nekā pirms tam, tad domāju, ka līmenis te aug.
Beigās nebūs tā, ka turki mūs sāks apspēlēt arī Pasaules kausa posmos? Būsi satrenējis…
Visādi var gadīties. Domāju, ka mūs ar Kreili (Jāni Šmēdiņu) viņiem būs grūti apspēlēt, jo mēs spēlējam citā stilā pludmales volejbolu. Viņi spēlē samērā vienkārši, bet mēs cenšamies ātri un daudzveidīgi. Kad satiksimies laukumā Pasaules kausa posmā, tad arī redzēsim, ko kurš var. Turkiem šogad galvenais mērķis ir Kontinentālā kausa fināls, kur izspēlēs vienu ceļazīmi uz Londonu. Kā zināms fināls ir Alānijā (Turcija) un viņi darīs, ko varēs, lai tiktu pie šīs ceļazīmes. Es viņus favorītu lomā neliktu, jo finālā spēlēs arī Latvija…
Laikam tādi īsti pretinieki jums bija tikai „Ziraat Bank”…
Ja godīgi, tad jau pirms sezonas bija skaidrs, ka zelts izšķirsies mūsu un „Ziraat Bank” komandas spēlēs. Pārējie varētu mums nervus pakutināt, bet ja mēs spēlējam nopietni, tad uzvarēt pārējiem mūs būtu ļoti grūti. Viennozīmīgi Latvija kopējais līmenis ir augstāks. Mums taču ir divi pasaules līmeņa pāri un, ja pārējie trenētos, būtu arī trīs vai četri.
Kas bija tās lietas, pateicoties, kurām izdevās pieveikt „Ziraat Bank” komandu septiņos no astoņiem sezonas mačiem?
Salīdzinājumā ar pagājušā gada spēlēm, mēs daudz strādājām pie bloka un piespēles. Blokā Murats jūtami progresējis, līdz ar to man bija daudz vieglāk spēlēt aizsardzībā, arī viņa piespēle daudz uzlabojusies. Domāju, tieši pateicoties Murata progresam, šajos elementos mums izdevās izcīnīt zeltu.
Dzirdēju, ka pēc pēdējās spēles fani tevi esot gandrīz izģērbuši…
Šeit atbalstītājiem patīk kā es spēlēju un tāpēc viņi pēc čempionāta beigām gribēja manu "veiksmes" kreklu. Diemžēl formas tik tiešām šogad bija ļoti labas un man Latvijā ir daudz draugu un atbalstītāju, kuriem labprāt krekliņus uzdāvinātu, tāpēc šoreiz nācās turkiem atteikt.
Pastāsti par neskaidrībām ar čempionāta nolikumu. Cik saprotu, tad nebija tālu līdz tiesu darbiem…
Pirms sezonas bija apstiprināts čempionāta nolikums, bet sezonas laikā „Ziraat Bank” kluba vadība redzēja, ka mēs esam krietni labāki un ka viņi mums regulāri zaudē. Šajā brīdī viņi gribēja nolikumu mainīt. Sākumā bija paredzēts, ka visas spēles ir vienlīdz svarīgas - neskatoties vai ir regulārais čempionāts, vai „play-off” spēles. Viņi gribēja regulārā čempionāta punktus samazināt par 60 procentiem, lai saglabātu intrigu līdz pēdējam brīdim. Pateicoties „Halkbank” kluba prezidentam, federācijas prezidents pēdējā brīdī atteicās no „Ziraat Bank” vēlmēm. Pretējā gadījumā būtu tiesu darbi, kas līgai kopumā par labu nenāktu.
Kādas tev pašam bija attiecības ar sīvākajiem konkurentiem?
Viņi ir slideni čaļi (smejas). Sezonas sākumā, kad nekas neizšķīrās, viņi nāca klāt un runāja, bet, kad sākās punktu skaitīšana - pat nesveicinājās. Kad sezonas beigās viss jau bija skaidrs, atkal bija „draugi”, nāca klāt, runāja. Paredzu, ka arī Pasaules kausa posmos čomosies un prasīs kā pret cietiem jāspēlē, tagad uz nometni Turcijā aicināja. No viņiem neko nevar saprast, mani gan tas īpaši nesatrauc, jo neesmu šeit, lai čomos iedzīvotos, bet gan lai trenētos, sevi labi parādītu, kas var vēlāk noderēt.
Kā veicās Haraldam Regžam? Augstāk par ceturto vietu bija reāli tikt?
Haralds sevi parādīja no labās puses. Cīnījās, bloķēja, visi redzēja, ka čalim nav vienalga. Viņa pārinieks to lietu neuztvēra tik nopietni, bet varbūt nākamgad kāda cita komanda paņems Haraldu un, tad jau domāju, ka viņi sagādās kādu sāpīgu zaudējumu kādai no augšgala komandām.
Kas ir tās lietas, pie kurām sanācis pielikt ziemas laikā?
Biju plānojis strādāt pie augšējās piespēles, bet bija mazas problēmas ar bīča halli līdz janvāra sākumam tā, ka šī ideja palika nerealizēta. Domāju, ka fiziski esmu šogad pielicis - tagad tikai jādomā kā šo kondīciju noturēt visas vasaras garumā. Trenerim nu būs ko padomāt.
Ja šodien sāktos Pasaules kausa tūre, būtu gatavs tai?
Uz doto brīdi esmu gatavs, bet vēl ir vairāk nekā mēnesis tā, ka varam šo un to pilnveidot. Vajadzētu kādu nedēļu, lai ar Kreili atkal nedaudz saspēlētos, bet domāju, ka ar to nebūs problēmu.
Kādi ir tavi tuvākās nākotnes plāni – zāles volejbols?
Tagad ir tā, ka pludmales volejbolā sāk tā dzirkstelīte acīs pazust, tāpēc domāju, ka turpināšu fiziskos treniņus un paralēli palīdzēšu Ozolnieku komandai Latvijas čempionāta cīņās zālē. Domāju, ka tas ir tas, kas man uz šo brīdi ir vajadzīgs, lai aprīlī par visiem simts procentiem gribētos spēlēt bīču. Aprīlī saksim startēt Pasaules kausos, sāksim ar Poliju. Par Brazīliju nezinu, jo Kreilim vēl nav skaidrības, kad būs mājās. Pirms tam ar Sašu (Aleksandru Samoilovu) dosimies uz vienu turnīru Izraēlā, kur notestēsim pasaules labākos pārus. Kāpēc ar Sašu? Tāpēc, ka aicināja mūs ar Kreili, bet Kreilis nebija pārliecināts vai būs Latvijā, un tāpēc atteicās. Organizatori mani ļoti gribēja redzēt šajā turnīrā, piedāvāju Saša un viņš piekrita „izlīdzēt”. Pirms PK domāju, ka trenēsimies Latvijā. Nav jēgas nekur braukt jo ziemā gan es, gan Jānis bijām prom un tagad mazliet gribēsies izbaudīt dzīvi Latvijā, cik nu tas ir iespējams.
Stresiņa pirms olimpiskās sezonas nav?
Priekšā ir ļoti svarīga sezona, to apzinos. Stresa nav, bet ir neziņa kā būs un cik ļoti ziemā progresējuši vadošie pāri. Esam apņēmības pilni un ticam, ka varam izdarīt to, ko no mums visi gaida.
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]