Točs: "Pirms Mārtiņa domāju visu mest pie malas, meklēt darbu un pensijas fondu"

Mārtiņš Pļaviņš

"Esam priecīgi par mērķi, ko uzstādījām kā komanda, kad apvienojāmies, un tas ir izpildīts. Viens no otra nedaudz atpūtīsimies un turpināsim strādāt, lai nākamgad varētu spēlēt labāk nekā šogad," gandarījumu par sasniegto pauda Pļaviņš.

Par grūtākajiem brīžiem turnīrā viņš atzina pusfinālu pret brazīļiem (21:17, 21:16) un finālu pret krieviem (12:21, 22:20 un 15:8). "Ar brazīļiem sākām 0:6 pirmajā setā, turklāt pret viņiem divreiz bijām zaudējuši un ne reizi nebijām uzvarējuši. (Grūti bija) arī pret krieviem pirmajā setā, kur zaudējām ar 12:21. Zinājām, ka krievi ir komanda, kura ir apspēlēta. Ja viņiem neaiziet, viņi salūzt trešajā setā. Mēs to zinājām, mums paveicās, noturējām spēli un viņi salūza. Pret brazīļiem bija grūti, jo viņi aizgāja priekšā un tā bija svarīga spēle – pusfināls."

2012. gada Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks atzina, ka tagad ir atvieglots. "Tāds bija mērķis. Es jau Edgaram teicu, ka mūsu sadarbība tiks vērtēta - balta vai melna. Tas ir, vai tiekam vai netiekam uz olimpiādi. Līdz ar to sadarbību varam vērtēt kā baltu. Nākamgad varam tikai to uzlabot. Augustā brauksim uz olimpiādi, ļīdz tam varam daudz ko paveikt. Būs Eiropas čempionāts, varbūt Pasaules kausa posms Latvijā, Jūrmalā. Ar nepacietību gaidām jauno sezonu," ambiciozs ir Pļaviņš.

Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs olimpisko ceļazīmi nodrošināja sestdien, kamēr Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka svētdien. "Atbalstījām meitenes. Spēlēt pašiem ir vieglāk, bet zinu, ka mūsējie, kas skatījās, kad mums bija 12:21 pirmajā setā (pret krieviem), visi pārdzīvoja. Kad meitenes trešajā setā pie 7:12 lidoja , man krēsls bija slapjš. Tur bija karsts, es slapjš. Trenerim (Genādijam Samoilovam) arī pulss augšā. Baigi grūti skatīties. Protams, atbalstījām meitenes un ļoti gribējām, jo viņas šogad ļoti labi spēlējušas."

"Mums komandā vājākā ir tehniskā sagatavotība. Tas parādījās pret krieviem, kad nedaudz iepūta vējš, kaut kur piespēle staigā – neakurātas lietas. Pie tā mēs noteikti strādāsim ziemā, lai mazinātu tehniskās problēmas, jo fiziski Edgars lec augstu, es varu paskriet – tur viss kārtībā. Ja vēl tehniski viens otram izveidosim labāku saspēli, tas tikai nāks par labu," uz pāra nepilnībām norādīja pludmales volejbolists.

"Ar veselību šajā turnīrā viss bija kārtībā. Jutos labi arī Romā - iepriekšējā turnīrā. Nelikās, ka ir astoņas spēles, jo Ķīnā nebija ko citu darīt, kā spēlēt un gulēt. Mēs to ļoti labi izmantojām," skaidroja Pļaviņš.

Edgars Točs

"Tas ir darbs, kas ir izdarīts. Tā nav gala stacija, bet pietura. Līdz ar to pieturā mēs ārā nekāpjam, bet gan gala stacijā. Pareizais virziens, kā arī nepieciešamais ir izdarīts. Zinām, kas strāda un nestrādā. Tikai jāturpina strādāt uz nākamo gadu. Būs daudz vieglāk gatavoties, jo zinām, ka esam olimpiskajās spēlēs. Nebūs lieki jātērē nervus un spēkus, lai pelnītu vajadzīgos reitinga punktus. Varēsim izvēlēties, uz kuriem turnīriem braukt un uz kuriem nē. Protams, izdevīgāk būs spēlēt daudzos turnīros, lai rangā būtu augstāk. Līdz ar to olimpiskais grupu izlikšanas princips mums būs izdevīgāks, kas ir viens no faktoriem. Turpināsim strādāt tādā pašā ritmā Ēģiptē - darbs turpināsies," sacīja Točs.

Uz jautājumu, vai pirms trim gadiem ticētu, ka spēlētu olimpiskajās spēlēs, Točs atbildēja. "Zināju, ka varu, bet tur ir ļoti daudz faktoru. Ja tev nav rezultāta, nav līdzekļu. Ja nav līdzekļu, nav iespējas trenēties. Ja es būtu astoņpadsmitgadīgs, varētu dzīvot kojās un tamlīdzīgi, bet man ir ģimene. Pirms Mārtiņa domāju visu mest pie malas, meklēt darbu un pensijas fondu. Tagad viss aizgāja uz augšu. Zināju jau no pirmā turnīra - ja spēlējam savu spēli, viss ir iespējams."

Ja pārinieks Pļaviņš kā grūtākos brīžus turnīrā norādīja uz krievu un brazīļu mačiem, tad Točs bija citās domās. "Spēlēt pret holandiešiem, jo viņi grupā mūs iznīcināja. Bija diezgan vējains. Viņi spēlēja precīzi, augstumā – nevajadzēja lēkt, lai mūs apspēlētu. Mums bija jālec maksimāli, lai pret viņiem kaut ko izdarītu. Savukārt viņi rotaļājās un vienkārši mūs nodauzīja. Varbūt labi, ka mūs nopēra, jo saņēmāmies. Tas bija mirklis pārdomām pirms nākamajām spēlēm."

Izšķirošajā spēlē viņš kvēli atbalstīja Graudiņu un Kravčenoku. "Nokliedzu visu balsi. Pirms spēles paēdām kopīgi vakariņas. Noskaņojām meitenes, mēģinājām lieki nesvinēt, kā arī nenovērst domas vai runāt par to, ka obligāti jāuzvar. Teicām – meitenes, ejiet gulēt un rītdien spēlējiet savu spēli. Protams, turējām īkšķus līdz pēdējam brīdim. Domāju, ka tribīnēs nosvīdām vairāk nekā viņas. Seta beigas bija vienkārši drastiskas," vēsturisko spēli atceras Točs.

Jau vēstījām, ka sestdien Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs kā pirmie izcīnīja ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, izšķirošajā spēlē uzvarot krievus Konstantīnu Semjonovu un Iļju Ļeškovu.

Graudiņa: "Biju gatavojusies dzīvot sasprindzinājumā līdz pat jūnijam"
.