Četri no pieciem kaklā – Fokerots un Auziņš trūkstošā zelta meklējumos

Pirms dažiem gadiem Fokerots nāca klajā ar skaļu paziņojumu, paužot vēlmi kļūt par labāko pludmales volejbolistu pasaulē. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams, taču jaunietis ir uz pareizā ceļa. 20 gadu vecumā kuldīdznieks jau izcīnījis gandrīz visu, ko var izcīnīt Eiropas un pasaules čempionātos jauniešu vecumā. To viņš paveicis kopā ar nedaudz klusāko, taču ne mazāk veiksmīgo un meistarīgo, turklāt ļoti nosvērto Gustavu Auziņu.

Abiem izdevies tikt pie augstākā kaluma godalgām gan Eiropas čempionātos U18 un U20 vecuma grupās, gan pasaules čempionātos U19 un U21 vecumā. No jauniešu turnīru pilna ″zelta komplekta’’ abiem nu pietrūkst tikai Eiropas U22 čempionāta augstākā kaluma godalgas. ″Pats sev esmu uzlicis zināmu spriedzi, jo vēlos izcīnīt zelta medaļas visos jauniešu turnīros. Man atlikusi tikai viena iespēja. Viegli nebūs, visi trenējas, gatavojas un progresē,’’ prāto Kristians Fokerots.

″Manuprāt, visgrūtāk mums nāca U18 Eiropas čempionāta zelts. Pirms gada šajā vecumā jau spēlējām, esot jaunāki par pretiniekiem, un palikām ceturtajā vietā. Toreiz vienu no spēlēm izlaidām esot vadībā ar lielu pārsvaru. Zelta gads mums bija svarīgs, lai gūtu pārliecību, ka varam. Atmiņā palikusi arī spēle pret austriešiem U19 pasaules čempionātā. Toreiz pirmo setu zaudējām, bijām iedzinējos arī otrajā ar 17:19, izlīdām un šis panākums mums iedeva pārliecību nākotnei. Tā noteikti bija viena no mūsu atslēgas spēlēm,″ lūgts atminēties, kura no godalgām abiem nākusi visgrūtāk, atcerējās Gustavs Auziņš.

Meksikā grūti pret mājiniekiem

Abi ir vienisprātis, ka šogad grūtākā spēle bijusi pusfināls pret mājiniekiem. ″Kopumā turnīrs izdevās. Mūsu mērķis bija zelts, uz ko arī gājām. Turnīrs norisinājās pilsētā, kas atrodas 2000 metru virs jūras līmeņa. Spēlēt nebija viegli, taču apstākļi visiem vienādi. Smiltis bija cietas, tāpēc visi varejā ″šķaidīt″ (uzbrukt spēcīgi). Atmosfēra bija neticama, es to salīdzinātu ar Eiropas čempionātu pieaugušajiem. Jauniešos tādā atmosfērā nebija spēlēts. Sarežģītākā spēle? Noteikti pret Meksiku. Viņi tikuši pie augsta līmeņa trenera un spēlēja ļoti labi. Vietējie skatītāji viņus atbalstīja ļoti skaļi. Domāju, ka tas bija fināls pirms fināla,″ teic Kristians Fokerots.

″Turnīrs bija organizēts ļoti augstā līmenī. Es teiktu, ka vislabāk organizētais, kādā jauniešu vecumā man sanācis spēlēt,″ pāriniekam piebalso Auziņš. ″Visa turnīra garumā nezaudējām ne setā, taču kritumi bija. Astotdaļfinālā kārtīgi nocīnījāmies ar beļģiem, arī pusfināls pret Meksiku bija sarežģīts. Piekritīšu Kristianam, ka tā bija grūtākā spēle turnīrā. Veicām neticamu atspēlēšanos no 15:19 un pratām uzvarēt. Viņi bija tehniski, asi, atlētiski… Domāju, ka mēs uzvarējām pateicoties labākai fiziskajai sagatavotībai. Meksikāņu bloķētājs karstumā pagura un nespēja demonstrēt savu labāko sniegumu,″ uz pusfināla cīņu atskatījās Gustavs.

Kas tālāk?

Jau vēlā otrdienas vakarā Kristians un Gustavs kopā ar savu treneri Mārtiņu Pļaviņu atgriežas mājās. Kristianam tagad priekšā divas treniņu nedēļas pirms novembrī gaidāmā pasaules čempionāta Austrālijā, kuram viņš kvalificējies kopā ar Pļaviņu. Lai gan Dienvidāfrikas dienvidrietumos - Keiptaunā šonedēļ norisināsies ″Elite″ sērijas turnīrs, tajā mūsu vīru komandas nepiedalīsies. Kristians klāsta, ka tas pirms pasaules čempionāta būtu pārāk sarežģīti.

Šajā kalendārajā gadā Pļaviņš un Fokerots veiksmīgi startējuši ″Elite″ sacensībās, piecas reizes spējot iekļūt labāko astoņu komandu skaitā. Stabilais sniegums sezonas garumā abiem ļauj cerēt uz ko līdzīgu arī pasaules čempionātā, kas duetam būs šī gada svarīgākais turnīrs.

Vai kaut kad pieaugušo vecumā spēkus kopumā varētu mēģināt arī Fokerots un Auziņš? ″Jā, domāju, ka mēs varētu spēlēt kopā arī pieaugušo turnīros. Lai gan sasniegumi jauniešos mums ir labi, pieaugušo turnīri tomēr ir cits līmenis. Mārtiņš kopā ar Kristianu šobrīd spēlē ļoti labi, bet es par to tik ļoti nedomāju. Mans uzdevums ir gatavoties un progresēt. Es koncentrējos ne tik daudz nākotnei, bet tam, ko varu izdarīt tagad un šodien. Laiks visu saliks savās vietās,″ teic Auziņš.