Sorokins: "Pagaidām spēlēšu arī zālē"

Es aizvadījis savu pirmo pilno pludmales volejbola sezonu? Kādas sajūtas?
Īstenībā negaidīti labas. Manā skatījumā pirmā sezona smiltīs izdevās tiešām veiksmīga. Droši vien šis jautājums jāuzdod mūsu trenerim. Pats esmu apmierināts. Ļoti daudzas lietas man bija jāmācās pilnīgi no jauna, klasiskais volejbols ir pilnīgi kas cits. Uzzināju un centos apgūt gan servju uzņemšanu, gan dažas detaļas blokā. Uzbrukuma tehnika man drīzāk ir kā klasiskā volejbola spēlētājam. Līdz šim arī pludmalē vairāk strādāju ar plecu, bet šovasar pieliku klāt arī plaukstu. Tikai uz sezonas beigām sāku sajusties kā pludmales volejbolists, līdz tam spēlēju kā zālē.

Ko finansiāli jums devusi devītā vieta pasaules čempionātā? Olimpiskās vienības finansējums laikam tagad būs gan tev, gan Sašam.
Simtprocentīgi vēl nekas nav zināms. Skaidrībai vajadzētu būt janvārī. Finansējumam no Olimpiskās vienības vajadzētu būt mums abiem, bet kurā grupā tiksim iekļauti nav skaidrs. Rezultātu esam parādījuši, tagad viss varas vīru rokās.

Nenoliegsi, ka skatījies kā Mārtiņš un Saša cīnījās Pekinā. Jau tad zināji, ka tu pēc Olimpiādes spēlēsi kopā ar Sašu. Ko domāji?
Bija šaubas vai spēšu ar Sašu veiksmīgi spēlēt. Zināju, ka mans partneris būs ļoti pieredzējis un sapratu, ka man būs daudz jāmācās un jāstrādā. Sākotnēji Genādijs Samoilovs ar mani runāja, taču neticēju, ka viss notiks un sāksim spēlēt kopā. Vairākas reizes dzīvē bija gadījies, ka pēdējā brīdī kaut kas "nojūk", tāpēc līdz pēdējam brīdim bija neticība un nedrošība.

Kas ir tās lietas, kas tevi visvairāk pārsteidza startējot pasaules kausa posmos?
Nebiju gaidījis, ka mums kopā ar Sašu izdosies tik labs pirmais kopīgais gads. Biju gatavs, ka pirmais gads būs jāziedo. Sākumā bija grūti pierast pie savstarpējām attiecībām ar pārējiem pasaules pāriem. Visi ir ļoti draudzīgi ārpus laukuma, bet kad sākas spēle, draudzība aizmirstas. Sākumā pie tā nevarēju pierast, sezonas beigās sapratu, ka ar pārējiem satuvināties nedrīkst. Visa tā draudzība ir ļoti uzspēlēta. Nespēju pat iedomāties, kas notiks brīdī, kad sāksies punktu krāšana olimpiskajām spēlēm.

Kas ir tavs elks pludmales volejbolā?
Man nekad nav bijuši elki. Ir spēlētāji, kam gribu līdzināties, taču nesauktu viņus par elkiem. Patīk kā blokā spēlē, piemēram, Rekermans, Dalhauzers. Patīk pavērot kā spēlē Brinks – viņam ir pareizā attieksme, gan pirms, gan pēc spēlēm. Arī spēles laikā viņš izanalizē katru kļūdu, tāpat lieliski "uzkurbulē" savu partneri. Šī gada laikā esmu sapratis, ka nekā neiespējama nav un smagi strādājot ir iespēja kļūt par augsta līmeņa pludmales volejbolistu.

Un pret kuriem pāriem ir visgrūtāk spēlēt?
Manā pirmajā turnīrā iepriekšējās sezonas beigās Norvēģijā mēs zaudējām vienam dāņu pārim un šogad ar viņiem ļoti negribējās satikties. Nav tādu pāru ar kuriem nevar spēlēt. Man nepatīk dueti, kas spēlē ātri – uzbrukumā bumbu "šauj" līdz antenai. Pie tā arī visas vasaras garumā smagi strādājām. Ļoti nepatīk spēlēt pret Brinku un Rekermanu. Arī iepriekš, kad spēlēju pret Sašu un Mārtiņu, nepatika. Saša cēla Mārtiņam ļoti ātras un plašas bumbas, līdz antenai.

Pašam labāk patīk spēlēt aizsardzībā vai blokā?
Patīk gan tas, gan tas. Nevaru teikt, ka man nepatīk spēlēt aizsardzībā. Ir taču forši izvilkt bumbu aizsardzībā un pēc tam pašam gūt punktu. Tik pat forši ir spēlēt arī blokā. Nav tā, ka man nepatiktu šis vai tas. Tas, ka mēs abi varam spēlēt gan blokā, gan aizsardzībā mums nešaubīgi ir liels pluss. Pēdējos turnīros mēs vairāk meklējām variantus, kopumā Saša tomēr spēlēja aizsardzībā, es blokā. Tādā veidā mums ir iespējas variēt un pretiniekiem ir grūtāk pielāgoties mūsu spēlei. Domāju, ka arī turpmāk mainīsimies.

Esot Bulduros, ir sanācis pavērot Genādija Samoilova vadītos treniņus. Vai brīžiem nav grūti strādāt pie trenera, kurš ir visai ass savos izteikumos?
Es viņam esmu ļoti pateicīgs par visu, ko viņš manā labā ir izdarījis. Viņš ir ļoti emocionāls cilvēks un zina, ka mēs varam labāk, tāpēc brīžiem gadās arī kāds asāks vārds. Ja pats mācēsi paņemt no viņa visu labāko, tad būs labi, ja ne… Nedrīkst visu to uztvert kā personīgus apvainojumus.

Cik grūti ir fiziski trenēties visu vasaru un regulāri startēt pasaules kausa posmos? Vai sezonas laikā neiešāvās prātā doma mest visu pie malas un vienkārši atpūsties?
Bija grūtāki brīži. No Francijas atbraucu ar savainojumu, visu vasaru mocījos ar sāpēm gūžā. Lielākā bedre bija sezonas vidū, kad spēlējām Latvijas posma finālā pret Mārtiņu un Jāni (Šmēdiņu). Pēc kausa posma Maskavā ceļš atpakaļ bija ļoti grūts un bez atpūtas sanāca spēlēt Latvijas čempionātā. Jā, protams, būtu forši atbraukt pēc sezonas zālē un atpūsties vismaz pāris nedēļas, bet šogad tā nesanāca.

Vai neesi domājis tikai par pludmales volejbola spēlēšanu?
Domājis esmu, bet pagaidām tādu iespēju nav. Jā, šovasar sanāca nopelnīt diezgan labi, bet nodrošināt sevi ar to nav iespējams. Pagaidām spēlēšu arī zālē, iespējams tuvojoties Londonas Olimpiādei metīšu klasisko volejbolu pie malas. Šo un nākamo sezonu noteikti vēl spēlēšu arī zālē.

Dzirdēts, ka arī pludmales volejbola slēgta halle varētu tikt atklāta jau tuvākajā laikā…
Jā, tas noteikti būtu pluss. Viss atkarīgs no finansējuma. Ja ar to viss būtu kārtībā, es noteikti spēlētu tikai "bīču"

Vai vari teikt, ka Latvijas klasiskā volejbola izlasei nu jau esi zudis cilvēks?
Drīzāk jā. Nekad nesaki nekad, viss var notikt, taču drīzāk izlasē vairs nespēlēšu. Man lielāks potenciāls noteikti ir pludmalē.

Aizvadīto sezonu pavadīji Francija "Pro B" līgas klubā "Avignon", bet starpsezonā, lai arī "Avignon" ieguva tiesības sartēt "Pro A" līgā, pārgāji uz citu Francija komandu – "Rennes Volley" . Kāpēc?
Īsti nebiju apmierināts ar trenera darbu un attieksmi pret spēlētājiem. Kopumā jau kluba vadība bija apmierināta ar manu sniegumu un statistiku, taču es nolēmu spert solīti uz priekšu, lai arī līgumu piedāvāja arī "Avignon". Jau sezonas laikā biju nolēmis, ka meklēšu ko labāku.

Kādi ir tavas jaunās komandas mērķi nākamajā sezonā?
Pirmais un pats galvenais mērķis ir iekļūt labāko astoņniekā, kas dod iespēju spēlēt "play-off" Neesmu vēl runājis ar treneriem par konkrēta mērķa sasniegšanu, taču domāju, ka izslēgšanas spēles ir reālas.

Kā vari novērtēt Francija "Pro B" līgas līmeni? Jaunajā sezonā šajā līgā spēlēs vairāki latvieši.
Pirmās sešas komandas nav sliktas. Nezinu kā būs šogad, bet pagājušajā sezonā pirmās sešas komandas bija spēkos ļoti līdzīgas. Arī otrajā Francijas līgā ir vairāki spēlētāji ar skanīgiem uzvārdiem. Klubam, kurā spēlēs Petruševics un Kardašs ir lielākais budžets visā līgā. Lai arī tā ir tikai otrā Francijas līga, domāju, ka labākās trīs, četras komandas "Schenker" līgā varētu ieņemt vietas pirmajā sešiniekā. Tāpat uzskatu, ka pirmās trīs vai četras komandas mierīgi varētu spēlēt arī Francijas A līgā.

Kā pavadīji pāris brīvās nedēļas starp "smiltīm" un "zāli"?
Centos savest kārtībā veselību, lai zāles sezonu varētu uzsākt pienācīgā līmenī, nedaudz atpūtos. Aprunājos ar ārstiem un sapratu, ka drusku jāatvelk elpa. Visu vasaru ir strādāts ļoti nopietni, tāpēc tagad organismam jādod atslodze.

Šobrīd ar veselību viss kārtībā?
Vēl īsti ne, bet ir krietni labāk. Sākšu trenēties zālē, tad redzēs. Jācer, ka viss būs labi, nekādas operācijas nebija nepieciešamas un arī tas jau ir labi.