Birzulis: "Zinu, ka sezonas sākumā Jūrmalā notika vecāku sapulce…"

Birzulis sarunas ievadā pauž, ka reti, kad sanāk skatīties divus finālus paralēli, taču šodien tā bija. Vieni viņējie cīnījās šeit Latvijas smiltīs, otri - Polijā. Paldies puišiem, ka viņi nostartēja tik veiksmīgi. Abas komandas apliecināja, ka var uzvarēt un tas nesa rezultātu – ar šādiem vārdiem treneris sāka mūsu īso sarunu pēc Latvijas pludmales volejbolam vēsturiskās dienas.

Kāda ir trenera Aigara Birzuļa veiksmes formula?
Primārā veiksmes formula ir darbs treniņos un spēlētāju pašatdeve. Jā, man ir savs viedoklis, kā būtu jāspēlē pludmales volejbols, taču jāatceras, ka vēl sezonas sākumā Mārtiņš un Jānis bijā ļoti tālu no tā, ko es vēlējos redzēt viņu izpildījumā. Londonas olimpisko spēļu turnīrs un „Grand Slam” posms Polijā bija tuvs ideālam. Viņi nodemonstrēja sniegumu un pašaizliedzību, kādu vēlas redzēt skatītājs un arī es kā treneris. Ja runā par jaunajiem (Regžu un Āboliņu), tad viņiem bija jāuzvar Latvijas čempionātā. Neesot klāt diviem mūsu vadošajiem pāriem, viņi tomēr automātiski kļūst par favorītiem. Salīdzinājumā ar citiem, viņi strādā krietni vairāk un nopietnāk. Viņiem gan darāmā vēl ir atliku likām, jo savā vecumā viņi nebūt nav pasaules līderi, priekšā ir poļi.

Vai varam teikt, ka Mārtiņš un Jānis turnīru Polijā aizvadīja tā teikt uz svaigumu? Patrenēties pēc bronzas mača olimpiādē, taču nebija sanācis…
Nekad neesmu bijis gatavs un arī turpmāk publiski nerunāšu par sevis izvēlēto treniņu metodiku, kāda tiek izvēlēta, lai uz sezonas galvenajiem startiem komanda būtu labākajā kondīcijā. Londonas turnīrs bija ļoti nogurdinošs, gan fiziski, gan psiholoģiski. Tur tika atstāts ļoti daudz spēka. Polijā sasniegto pamatoju ar gūto pārliecību Londonā. Olimpiskais turnīrs ļāva viņiem noticēt, ka varam apspēlēt ar ikvienu, tas bija ļoti labs tramplīns arī nākotnei. Jāņem gan arī vērā, ka citi pāri sezonas beigās vairs nav savā labākajā sportiskajā formā, bet izskatās, ka mēs ar kondīciju tikmēr esam trāpījuši desmitniekā.

Sezona šobrīd ir galā un visus interesē, kas notiks tālāk - čaļi turpinās sadarbību vai komandu virknējumos būs kādas izmaiņas?
Sezona ir galā, jā. Man šajās dienās bija svarīgi būt kopā ar jaunajiem un paskatīties, kā izskatās viņi pirms gaidāmā pasaules junioru čempionāta, tāpēc Polijā ar Mārtiņu un Jāni nepaliku līdz turnīra beigām. Līdz sarunai mēs vēl neesam nonākuši, taču tāda noteikti būs. Esam vienojušies, ka pēc olimpiskā cikla beigām, kas iekļāva sevī arī turnīru Polijā, sēdīsimies un izrunāsim, kas bijis un ko darīsim tālāk. Šobrīd grūti pateikt vai šī sadarbība turpināsies. Zinu, ka Jūrmalā jau sezonas pirmajā pusē notika vecāku sapulce. Kas tajā tika lemts, man nav zināms, taču es par to neuztraucos. Lai kā arī būtu, es palikšu kopā ar Mārtiņu un turpināšu strādāt ar viņu, jebkurā no virknējumiem. Uzskatu, ka Mārtiņš un Jānis savu sadarbības pilnību vēl nav sasnieguši, viņiem kopā vēl ir ļoti liels potenciāls. Ja arī kaut kas mainīsies, tad tas, iespējams, nemaz nebūs slikti. Pastāvēs, kas mainīsies – tādu parunu mēs visi labi zinām. Iespējams, kādās citās kombinācijās notiks jauns izrāviens, taču var gadīties, ka nesanāk nekas. Nākošā sezona varētu būt eksperimentālā, taču neveiksmju gadījumā viss varētu atgriezties jau esošās sliedēs. Eksperimentēs visas vadošās pludmales volejbola valstu komandas, tas ir droši. Zinu, ka es darbu pludmales volejbolā turpināšu un ar aizvadīto olimpisko ciklu varu būt ļoti apmierināts.

Varbūt treneris Aigars Birzulis jau ir saņēmis kādu vilinošu piedāvājumu no kādas citas valsts? Piemēram, Krievija šādos gadījumos nereti cenšas savā rīcībā iegūt labākos trenerus.
Nē, nekādu piedāvājumu pagaidām nav bijis. Man pat būtu grūti iedomāties, ko atbildēt šāda piedāvājuma gadījumā. Skaidrs, ka absolūtu „jā”, piemēram, Krievijai es noteikti neteiktu. Jā, ja viņi vēlētos sadarboties tādā veidā, ka labums no tā būtu arī Latvijai – varam padomāt. Pagaidām tāds piedāvājums nav izskanējis un nav pat īsti vērts par to fantazēt. Ja varianti parādīsies, domāšu.

Mārtiņš ar Jāni vēl īsi pirms došanās uz Poliju nebija apjautuši, ka olimpiskā bronzas medaļa ir viņu. Kā ir ar treneri?
Tagad jau esmu apjautis, ka medaļa ir mūsu, jā. Trīs ar pusi, četri pēdējie gadi nav bijuši viegli. Daudzi tagad nemaz neatceras, cik smagi Jānim ar Mārtiņu gāja sadarbības pirmssākumos. Olimpiādē viņi nospēlēja skaisti, deva visai Latvijai lieliskas emocijas un izrādi. Tas laikam ir katra trenera sapnis, ka viņa vadītā komanda uzvar un, ka atbalsts no malas ir tik milzīgs.

Lielajiem sezona ir beigusies, jaunajiem galvenais starts vēl priekšā. Ar kādu mērķi dosieties uz pasaules junioru čempinātu?
Haraldam un Armandam noteikti neklāsies viegli taču šī gada laikā viņi ir daudz mācījušies un pilnveidojušies, startējot Pasaules kausa tūrē. Redzējuši klātienē, kā spēlē vadošie pāri un pieredzes ziņā guvuši daudz. Katrā spēlē centīsimies cīnīties par uzvaru un, ja tas izdosies, tad rezultātā prieks būs ne tikai mums pašiem, bet arī visai Latvijai.