J.Šmēdiņš: "Zeltu centīsimies izcīnīt jau nākamajā gadā"

Jautāts, vai šis ir tavs līdz šim lielākais panākums, Aleksandrs Samoilovs atbildēja apstiprinoši. „Jā, uzvara „Grand Slam” turnīrā, Eiropas sudrabs – tie ir mani lielākie sasniegumi. Klāgenfurtē parasti risinās Pasaules kausa posmi, bet pirmo reizi šajā pilsētā notika arī Eiropas čempionāts. Daudziem spēlētājiem tieši turnīri Klāgenfurtē ir mīļākie. Turnīrs ierasti ir organizēts ļoti augstā līmenī, atmosfēra ir ļoti laba, arī ar laika apstākļiem pavaicās – visas dienas spīdēja saule. Tie bija kārtīgi pludmales volejbola svētki. Eiropas čempionāta kopējais līmenis pēdējos gados ir ļoti augsts, tāpēc arī spēles bija ļoti skatāmas,” pauda sportists. „Viss izdodas, kad tiek izcīnīts zelts, taču sudrabs arī ir labi. Pretinieki finālā nospēlēja nedaudz stabilāk, es tikmēr pieļāvu daudz kļūdas uzbrukumā, neierasti sev, taču arī karstums darīja savu. Gaisa temperatūra bija ap 40 grādiem. Jā, laika apstākļi bija vienādi abām komandām, taču spāņi tiem bija labāk gatavi. Biju gatavs, ka spāņi servēs pa mani, tāpēc nevar teikt, ka mūs pārsteidza. Slodze bija liela, tāpēc beigās palūdzu, lai blokā uzspēlē arī Jānis. Brīžiem no karstuma pat melns gar acīm metās,” secina Aleksandrs.

Jānis Šmēdiņš atzina, ka pēc ranga šo medaļu liek otrajā vietā pēc izcīnītās godalgas olimpiskajās spēlēs Londonā. „Pasaules čempionātā medaļu mums pagaidām nav, ir kur augt. Ir mums tagad Eiropas sudrabs, arī šajā ziņā varam pielikt. Trenēsimies, strādāsim un centīsimies izcīnīt zeltu jau nākamajā Eiropas čempionātā,” apņēmīgi pauda Jānis. Jānis atskatījās uz abām spēlēm pret norvēģiem, no kurām pirmā apakšgrupā tika zaudēta, bet vēlāk paņemts revanšs izslēgšanas spēlēs. „Apakšgrupā īpaši neiespringām, bet izslēgšanas spēlēs jau bija pavisam cita cīņa un cits rezultāts,” piebilda sportists.

Jānim šī ir jau otrā Eiropas čempionāta medaļa. 2010. gadā viņš kopā ar Mārtiņu Pļaviņu tika pie Eiropas bronzas. Jautāts, kuru no medaļām bijis izcīnīt grūtāk, Jānis viennozīmīgi atbildēt nespēj. „Katrs nākamais turnīrs ir arvien grūtāks. 2010. gada bronza bija pirmā medaļa Latvijai, tā īsti vairs pat neatceros, cik grūti tā nāca. Jāsaka gan, ka šis sudrabs arī nāca smagā cīņā, man īpaši grūts bija turnīra sākums – spēle īpaši nevedās. Katrā turnīrā ir sava grūtības pakāpe, kas jāspēj pārvarēt,” pauda Šmēdiņš.

Jāņa tēvs un viens no dueta treneriem Andris Šmēdiņš turnīru vērtē kā labu. „Līdz finālam nokļuvām diezgan pārliecinoši, spēlējām labi. Finālā pieļāvām dažas kļūdiņas, kuras nākamajās spēlēs pret spāņiem noteikti ņemsim vērā. Pieļāvām nedaudz vairāk kļūdas, tāpēc arī zaudējām. Spāņi aizvadīja ļoti stabilu maču, tāpēc varam teikt, ka esam apmierināti arī ar sudrabu. Puiši ir labi ieskrējušies, komandas ir ļoti līdzīgas, tāpēc prieks par šo stabilitāti,” pauda Šmēdiņš vecākais.

Otrs dueta treneris Genādijs Samoilovs uzskata, ka galvenais zaudējuma iemesls finālā ir tas, ka Saša par daudz vēlējies uzvarēt. „Saša tik ļoti gribēja parādīt savu līmeni, ka nedaudz sadega. Spāņi arī bija gatavāki šim milzīgajam karstumam,” uzskata vecākais no Samoiloviem. Abi treneri gandrīz vienbalsīgi atzina, ka dueta vienīgā vājā vieta šobrīd ir aizsardzība, taču vēlēties, lai Jānis uzreiz būtu lielisks aizsargs nevar.

Vai blokā vairāk nevarēja spēlēt Jānis? Uz šo jautājumu vīri atbild īsi – stadionā bijis tāds troksnis, ka sarunāties bijis neiespējami. Viens otru nav dzirdējuši līdz brīdim, kad Saša Jāni kārtīgi iebakstījis, lūdzot aiziet blokā.

Jau rīt sportisti dosies uz Berlīni, kur šonedēļ risināsies kārtējais „Grand Slam” turnīrs. Šajā posmā Latvijas pārstāvji jau startēs kā galvenie sacensību favorīti, jo šodien publicētajā FIVB pasaules rangā atrodas tā līderpozīcijās.