Lakučs: "Šī medaļa ir mūsu dzīve"
Māra Štromberga zelta medaļa nebūtu iespējama bez daudzu cilvēku atbalsta, un līdzās vecākiem lielākie nopelni noteikti pienākas Ivo Lakučam, kura fanātisms un daudzpusība trenera darbā zināms kā viens no visa Latvijas BMX stūrakmeņiem. Šodien Lakučs atzina - uz šo panākumu iets 20 garu gadu garumā.
"Domāju, daļa šīs medaļas pieder katram no mūsu komandas," komentējot Štromberga teikto, ka daļu medaļas viņš labprāt atdotu viņam, komentēja Lakučs. "Ne tikai braucējiem - tāpat vecākiem, tiem, kas šeit strādāja un palīdzēja - Marekam [Osovskim], Olafam [Lakučam]. Mēs esam kā viena liela ģimene. Medaļas lielāko daļu varam atstāt Mārim, un pārējo sadalīt pa daļiņām. Tas nav tikai mans darbs, tas ir visu mūsu darbs. Nebija nemaz tik viegli, kā beigās varbūt sanāca un izskatījās. Taču es ticēju, ka mēs to varam, un Dievs bija ar mums, un palīdzēja daudzās vietās un lietās. Es, Māris, pārējie - mēs aizvadījām labāko laiku, kāds mums bijis. Tiešām, mums viss sanāca un gāja no rokas. Kad mums bija jātrenējas, spīdēja saule, kad nebija - sāka līt. Viss mums sanāca, viss sakrita, un es zināju, ka te kaut kam ir jābūt!
Arī vakardienas lietus - ja godīgi, domāju, ka tas nāca Mārim par labu. Pirmās dienas uz viņu skatījos un redzēju, ka viņš nebija atbrīvojies. Varēja redzēt, ka viņš ir mazliet piekusis, un man jau šķita - bišķi tomēr būsim iebraukuši ziepēs ar to ierašanos pēdējā brīdī. Negribēju jau teikt... Māris nebija atbrīvots. Pirmie minieni, uz kuriem man parasti ļoti patīk skatīties, viņam bija pazuduši, un līdz ar to viņš sāka nervozēt. Es tikai gāju un teicu, ka viss ir kārtībā un viss izdodas, jo zinu, ka viņam tā vajag - kad atbrauc uz pirmo treniņu, svarīgi, lai viss iet labi. Lai viņš jūtas pārliecināts, ka varēs to startu izvilkt, un tad jau viss būs kārtībā. Šeit viņam tā nebija, un bišķi biju sabijies. Taču tad Dieviņš atsūtīja šo brīvdienu, un es sapratu, ka viss būs kārtībā. Šodien svarīgākais bija pirmais brauciens. Teicu viņam: "Nu, kas ir - atkarosim to pirmo starta celiņu?!" Un viņš atbildēja: "Un ne tikai..." Tā, ka viņš bija uzvilcies. Malacis, ko tur piebilst."
Lakučs gan atzīst, ka nav labuma bez ļaunuma - brīvdiena, kas palīdzēja Mārim, izsita no ierindas Artūru Matisonu. "Viņu piemeklēja tas pats liktenis, kas divas dienas iepriekš mani. Izstiepies vai saraujies, pirmā virāža nav tā pati labākā, un viņš savukārt bija tas, kam šī brīvdiena nenāca par labu. Artūrs bija labi ieskrējies, jau no pirmās dienas jutās labi, taču šoreiz viņam nebija lemts. Taču mēs esam komanda. Diviem šoreiz nepaveicās, toties vienam - paveicās."
Lakučs gandarīts, ka ieguldītais smagais darbs atnesis ne tikai gandarījumu, bet tagad arī taustāmu atzinību - olimpisko zelta medaļu. "Šoreiz izdevās - izdevās salikt visu kopā, salīmēt no daudzām sīkām lietām un detaļām, un šodien bija svarīgi to visu sakoncentrēt vienā braucienā. Nedēļu pirms Pekinas treniņā inscinējām šīs sacensības - perfekti visu pēc laikiem kā viss notiks. Nobraucām trīs priekšbraucienos, it kā jau būtu tikuši finālā, un es Mārim teicu: "Viss, ceturto nebrauksim." Viņš prasa: "Kā tā?!" Teicu - ceturto šeit un šodien.
Šī medaļa - tā ir mūsu dzīve. Tagad izrādās - tā bija zelta dzīve. Mēs vienkārši darījām to, kas mums patika, izdzīvojām. Neko daudz neprasījām un neko daudz negribējām. Vienkārši gribējās braukāties, un gribējās uzzināt par šo lietu vairāk - izzināt BMX, apsteigt konkurentus. Forši, ka Latvijā ir tādi talantīgi cilvēki, kas uz saviem pleciem spēj to iznest. Ja nebūtu Māris, būtu Artūrs, ja nebūtu Artūrs - varbūt būtu es. Un ir vēl puiši, kas nāk aiz mums. Mēs uz to gājām - jo vairāk cilvēku, jo lielāka iespēja atdot enerģiju un palīdzēt tam vienam. Uzskatu, ka šis zelts - tas tomēr ir zināmas sistēmas nopelns. Tas nav vienkārši tā nokritis no zila gaisa."
+55 [+] [-]
+30 [+] [-]
+24 [+] [-]
+21 [+] [-]
+18 [+] [-]
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+10 [+] [-]
+39 [+] [-]
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
+13 [+] [-]
+4 [+] [-]
+21 [+] [-]
+5 [+] [-]
100`000 LVL tikai Štrombergam, vēl 50% trenerim un apkalpojošajam personālam (tehniķiem, mediķiem u.tml.) un vēl šķiet 25`000 federācijai sporta veida attīstībai, tā ka kopā var dabūt max. 175`000 LVL!!! Bet, viņi to ir pelnījuši!!! LATVIJA - UZVARA!!!
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+5 [+] [-]
protams šī medaļa ir tikpat liels lakuča cik štromberga noplens, ja ne vairāk, bez lakuža nekā nebūtu, un arī pārējo darbs kuri paliek ārpus kadra! ļoti sāpīgi dzirdēt, ka ivo nezin ko darīt tālāk, var noprast to ka domā vispār iet prom no bmx, ne tikai kā braucējs, bet arī treneris un tas ir mšuu valsts nopelns, ar visiem spēkiem jāmēgina noturēt un attīstīt šo sportu, jāliek nauda, tas nav neiespējami, jo mēs jau esam virsotnē!
+13 [+] [-]
Nu jā, piemēram, Jamaika spiež uz skriešanas disciplīnām un tur ņem zelta medaļas. Kāpēc Latvija nevarētu spiest uz BMX?
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
viņš tak jau pateica ka ie gana, un vēl vairāk, kipa r apnicis un nezin ko darīt tālāk, vai vispār palikt bmx
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
Kauns būtu teikt citām valstīm (droši ka tāpat zin un brīnās), bet Latvija ir BMX lielvalsts (nu ir, nevar noliegt, jo arī jaunie ir monstri, kas liecina par lieliski strādājošu sistēmu) pateicoties nelielai saujiņai entuziastu. Līdz ar to šī zelta medaļa ir dubultpanākums un ir kā pierādījums, ka daudzo gadu smagais darbs nav bijis veltīgs.
+7 [+] [-]
+12 [+] [-]
+4 [+] [-]
sakāmvārds - neskaiti naudu cita kabatā, jo tā nav tava nauda !!!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
saprotiet to, kad kādu rozīnīti dod uzvara visiem cilvēkiem, kas tajā ir iekšā = braucēji, treneris, mediķi, kad darbs nav bijis veltīgs, kas veikts pirms tam, un teikšu Napoliona teikto - grūti mācībās viegli kaujās !!!
[+] [-]
Piekriitu!!! Es ar gribeetu, lai vismaz dazi BAGAATNIEKI ieguulda naudu BMX sporta veidaa!!! Uzbuuveetus labas trases un buutuu viss OK