Eksperta viedoklis: "Airētāju startu jāvērtē kā izdevušos"

Ežmaļa nākotne atkarīga no finansējuma

"Nekomentēšu Miķeļa likstas ar laivu - man ar tām nekad nebija problēmas, taču katram cilvēkam tas ir individuāli, un pieļauju, ka viņam laiva patiešām traucēja. Viņš tomēr ir jauns un vēl nav iemācījies adaptēties ar dažādām laivām. Savā laikā man bija tā, ka junioru čempionātā bija jāstartē ar poļu laivu - uzreiz kāpu, braucu un nekādas problēmas nejutu. Taču tas viss ir ļoti atkarīgs no paša cilvēka, viņa tehnikas," jau minētās Ežmaļa problēmas ar nepierasto laivu raksturoja Vinogradovs.

"Taču ir vēl viens iemesls. Es nekad neesmu braucis ar jaunajām laivām, un pieļauju, ka tās varētu atšķirties ļoti krasi. Piemēram, ar tādu laivu, kāda ir Miķelim, es nevarētu uzreiz pabraukt, būtu kāda nedēļa jāpierod. Tādēļ arī es domāju, ka viņam šie apstākļi neļāva izjust braucienu. Tik un tā domāju, ka viņš nostartēja labi. Savā vecumā Miķelis izdarīja visu, ko varēja. Varbūt bija iespējams finišēt vienu, divas vietas augstāk, taču viņš vēl ir jauns puika," kopumā Ežmaļa startu Pekinā novērtēja Dagnis.

Jautāts par Ežmaļa nākotnes perspektīvām, Vinogradovs saskata vienu iespējamo šķērsli: "Skatīsimies, kā būs ar naudām. Ja viņš netiks olimpiskajā vienībā, ilgi pats noturēties nevarēs. Protams, Miķelis gaida atbalstu no valsts. Vakar runāju ar viņu - Miķelis teica, ka pats vēl nezina, vai turpinās. Problēma ar naudiņām ir - viņš jau nav izcīnījis vietu nevienā LOV [Latvijas olimpiskās vienības] sastāvā, jo ir ļoti augsti normatīvi. Tā kā ar junioru čempionātos gūtajiem sasniegumiem vispār nevar tikt nevienā normālā LOV sastāvā, 9. vieta Eiropas čempionātā, ko es uzskatu par ļoti labu sasniegumu, Miķelim pie mūsu kritērijiem neko īsti nedos. Tomēr, ja atrastos viņam kāds sponsors, tad viss nākotnē būtu iespējams... Jebkurš, kurš kādreiz ir ieairējis augsta līmeņa sacensību finālā, ar normālu darbu var kļūt par elites airētāju. Kam ir iekšā, tie arī izvelk līdz augstākajam līmenim. Tas pats Kristaps [Zaļupe] - viņš tik ilgi mocījās, taču cīnījās, trenējās un ar laiku panāca savu.

Mums ir vēl viens ļoti talantīgs airētājs - [Aleksejs] Rumjancevs, kurš var uzstādīt ļoti labus rezultātus. Viņam arī ir pirmā smaiļotāju medaļa pieaugušo čempionātos, ko kāds vispār ir sasniedzis no Latvijas. Arī viņam ir tā pati problēma ar naudu, tomēr Aleksejs pats strādā, bet atlikušajā laikā viņš brauc un darbojas profesionāli. Agrāk bija tā - ja tu kaut ko parādi, tad dabū naudu. Bet tagad arī kaut ko parādīt naudu nevar vienmēr dabūt.

Arī man bija tas pats - cīnījos pats ar sevi, kad jutu, kad savainojumus esmu pieveicis, sākās naudas problēmas. Man piedāvāja labu darba vietu, un nebija garantijas, ka varēšu pavilkt ar airēšanu. Izvēlējos šajā gadījumā zīli rokā."

Divnieks nostartēja ļoti labi

"Ar divnieku Straume/Zaļupe situācija ir tāda - uzskatu, ka gadījumā, ja viņi tiktu finālā 500 metru distancē, tad latvieši cīnītos par sešinieku. Tomēr viņi palika uzreiz aiz svītras. Kaut vai tad, ja viņi tiktu finālā kā pēdējie, pusfinālā izcīnot trešo vietu, finālā viņi nostartētu daudz labāk nekā 1000 metros. Savukārt tūkstotī uzreiz, kad viņi gāja uz starta, objektīvi spriežot, man jau šķita, ka sešiniekā iekļūt nevar," pārdomās dalās Vinogrdovs.

Tomēr par mūsu divnieka stipro pusi tika uzskatīta tieši 500 metru distance. Kādēļ gan tur atšķirībā no tūkstoša finālā tikt neizdevās? "Īsti nezinu, jo neesmu treneris. Tomēr zinu, ka puiši bija visai neapmierināti ar to, ka viņiem lika trenēties gan tūkstotim, gan piecsimtam. Viņi būtu vēlējušies trenēties un startēt tikai 500 metros. Katram tomēr ir sava īstā distance, un ir divas dažādas lietas - sprints vai uz pusi garāka disciplīna. Paši redzējāt, kā ungāri gandrīz visu distanci brauca pa priekšu pārējiem, bet palika tikai piektie. Varbūt trenēšanās abām distancēm arī bija iemesls, jo piecsimtā Straume ar Zaļupi bija elites veči. Iespējams, ka trenējoties arī 1000 metriem, iznāca tā, ka viņi bija labi abās distancēs, bet ne ļoti stipri vienā konkrētā," atbildi mēģina rast Vinogradovs.

"Visu spēku neatdošana 1000 metru pusfinālā [dienu pirms 500 metru pusfināla - aut.] gan neko nemainītu, runa bija par trenēšanos pirms spēlēm. Protams, ka divnieks darīja pareizi, nobraucot ar visu spēku 1000 metru pusfinālu. Citādi varētu palikt arī bez neviena fināla, jo tik ļoti tas neietekmē, ka ir startēts iepriekšējā dienā. Kādreiz pasaules čempionātos bija tā, ka startējām pat trīs braucienus vienā dienā. Savā laikā airēju visus divniekus, četriniekus, kas kopā ir sešas distances, plus vēl vienu vieninieku - septiņas distances četrās dienās. Tad man arī bija tā, ka pēc pēdējā brauciena uzreiz bija temperatūra, saķerta kāda slimība, gandrīz vai ģībonis, jo iztērēju visu enerģiju. Bet šajā gadījumā tā nebija, turklāt piekritīsiet - nav taču slikts rezultāts - izcīnītā 8. vieta!" pēc Vinogradova domām, divnieks taktiski visu darīja pareizi.

Kopējais Straumes un Zaļupes sniegums, tāpat kā visu trīs Latvijas airētāju parādītais, pēc Vinogradova domām, ir ļoti solīds: "Es tomēr uzskatu, ka viņi nobrauca ļoti labā līmenī. Kopējais divnieka sniegums ir ļoti labs. Izņemot viņus pašus un mūs, citus airētājus, neviens no viņiem negaidīja neko daudz. Ja skatāmies uz kopējā fona, sasniegtais ir ļoti labs - tikai BMX braucējs Štrombergs un svarcēlājs Ščerbatihs pagaidām ir bijuši augstāk! Varbūt vēl šķēpa mešanā viens būs. Ar airētāju rezultātiem varam būt apmierināti - pirmoreiz uz Olimpiskajām spēlēm aizbrauca smaiļotāju divnieks un uzreiz tika finālā, kas ir labs sasniegums. Tāpat arī jauns kanoists Ežmalis, kuram sasniegums jau ir fakts, ka viņam Olimpiskā komiteja izrādīja pretimnākšanu, kas nozīmē, ka viņi kaut ko gaida no mums. Tāpat jāatzīmē, ka visās Olimpiskajās spēlēs kopš neatkarības atjaunošanas mums ir bijuši kanoisti."

Runājot par Straumes un Zaļupes iespējamo nākotnes perspektīvu, Vinogradovs prognozē, ka abi pēc Pekinas ies savu ceļu: "Domāju, ka divniekā viņi kopā vairs neies. Ir grūti atkal sākt no jauna vēl vienu četrgades ciklu."

Skatoties piecsimtnieku, izjūtas bija citādākas

Tā kā Ežmalis startēja vieninieku sacensībās kanoe airēšanā, kurā pirms četriem gadiem C1 1000 metru distancē Vinogradovs Atēnu Olimpiskajās spēlēs bija sestais, nevarējām Dagnim nepajautāt, kādas izjūtas viņam bija, vērojot šo startu. Atgādinām, ka karjerai punktu Vinogradovs pielicis vismaz oficiāli nav. "Jā, izjūtas bija citādākas. Ne gluži patīkamas, taču satraukums bija. Tomēr es jau nevienam nevaru pārmest, ka man kājas savainojuma dēļ no sporta bija jāaiziet. Taču skatīties bija sarežģīti, jo no fināla tikai trīs cilvēki kādreiz mani bija apdzinuši. Pārējie - nekad mūžā. Sajūta tomēr ļoti jocīga. Tajā pašā laikā guvu pozitīvas emocijas par savu čomu baltkrievu, ar kuriem kopā trenējos, panākumiem. Pirmos kanoe braucienus nemaz neskatījos, taču pārvarēju sevi, un pēdējos jau redzēju. Tas viss ir psiholoģiski - varbūt pašam vēl gribētos startēt, bet nav tādu iespēju, tādēļ arī ir domas - kā būtu, ja būtu... Taču nu jau vairs nav tik traki, piecsimtnieku mierīgi varēju noskatīties," prāto Dagnis.

"Runājot par kopējiem rezultātiem [1000 metros kanoe vieninieku finālā - aut.], jau gaidīju, ka uzvarēs spānis vai ungārs, bet mazliet pārsteidza kanādietis, jo biju domājis, ka trešais būs vācietis Ditmers. Vēl mazliet pārsteidza, ka lietuvieši netika 500 metru finālā," jautāts par Olimpisko spēļu pārsteigumiem, komentēja Vinogradovs.