Facebook
GoogleVai nedzirdīgajiem sportistiem jāpiešķir prēmijas 100% apmērā?
@JanisFreimanis2
2017-01-10 09:27
Foto: Romualds Vambuts
Septiņas reizes par Latvijas labāko nedzirdīgo sportistu atzītais Māris Grēniņš uzskata, ka Administratīvā apgabaltiesa kļūdaini nav konstatējusi Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas pieļautu vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā pret viņu. Grēniņš ir apņēmības pilns turpināt cīņu Augstākajā tiesā, lai saņemtu to, ko ir pelnījis pēc likuma burta. Bet situācija nav viennozīmīga un var kalpot par iemeslu rūpīgāk aizdomāties par prēmiju piešķiršanas kritērijiem un jēgu.
Par 2013. gada Nedzirdīgo vasaras olimpiādē izcīnīto trešo vietu vieglatlētikas 110 metru basjersprintā Grēniņam ar Ministru kabineta rīkojumu tā gada nogalē tika piešķirta naudas balva 7200 latu (tai skaitā 1488 latus nodokļu samaksai). Tāpat pie prēmijām tika arī sportista trenere Mārīte Lūse un apkalpojošais sporta darbinieks Varis Strazdiņš (viņš arī Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidents) – katram pienācās pa 1800 latiem (tai skaitā 192 lati nodokļu samaksai).
Grēniņš skaidro, ka pēc Sporta likuma Nedzirdīgo olimpiādei jābūt vienlīdzīgai ar paralimpiskajām un olimpiskajām spēlēm. Viņš norāda, ka līdz šim prēmijas par sasniegumiem šajās sacensībās piešķirtas 100% apmērā no maksimālās summas, taču viņa gadījums esot vienīgais, kurā tas nav noticis. Tā vietā Grēniņš, Lūse un Strazdiņš saņēmuši vien 20% no maksimālās prēmijas.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka privātpersonai nav dotas tiesības iesniegt iesniegumu par naudas balvas piešķiršanu. Pat gadījumā, ja sportista sasniegums atbilst Noteikumos minētajiem kritērijiem un Latvijas Nacionālās sporta padome Ministru kabinetam izsaka priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu, Ministru kabinetam ir tiesības naudas balvu nepiešķirt.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidro, ka pēdējos gados par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs un paralimpiskajās spēlēs vienmēr ir tikušas piešķirtas naudas balvas maksimāli paredzētajā apmērā, taču par sasniegumiem Nedzirdīgo spēlēs nekad nav piešķirtas naudas balvas maksimālajā apmērā. Turklāt esot svarīgi atzīmēt, ka tikai kopš 2012. gada nogales naudas balvas maksimālo apmēru par sasniegumiem paralimpiskajās un Nedzirdīgo spēlēs pielīdzina naudas balvas maksimālajam apmēram par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs. „Attiecībā uz Nedzirdīgo spēlēm Ministru kabinets jau ir lēmis par to, ka ir jāpārskata pielīdzināšanas pamatotība,” piebilst Severs.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieskata, apstāklis, ka Nedzirdīgo vasaras spēlēs, kuras nedzirdīgo sportā ir uzskatāmas par četrgades nozīmīgākajām sporta sacensībām, vairākās disciplīnās nepiedalās pat seši sportisti (komandas), līdz ar to, pat tikai piedaloties, ir iespējams izcīnīt vietu pirmajā sešiniekā, liecina par to, ka minētās sacensības arī starptautiskā līmenī netiek uzskatītas par pietiekami nozīmīgām (salīdzinoši olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs šādas situācijas nav konstatējamas).
Naudas balvu piešķiršanas nosacījumiem atbilda ne tikai Grēniņa izcīnītā trešā vieta 110 metru barjerskrējiena, bet arī Lauras Gailes izcīnīta piektā vieta teikvondo, Ilzes Āres izcīnītā sestā vieta augstlēkšanā, kā arī Agitas Intsones, Ivetas Krazes un Māras Kursītes izcīnītā piektā vieta orientēšanās stafetē sievietēm. Tomēr, ņemot vērā naudas balvu izmaksai pieejamos ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, IZM priekšlikumā padomei par naudas balvu piešķiršanu tika rosināts naudas balvas par sasniegumiem 2013. gada Nedzirdīgo vasaras olimpiādē piešķirt tikai sportistiem, kuri ir apsteiguši vismaz pusi no startējušajiem (šim nosacījumam atbilda tikai Grēniņš, turklāt arī tikai tādēļ, ka divi no konkurentiem tika diskvalificēti), savukārt naudas balvas procentuālo apmēru noteikt līdzīgi kā citos gadījumos, kad ir konstatējama ierobežota konkurence, tas ir, 20% no noteikumos noteiktā maksimālā naudas balvas apmēra.
Grēniņš uzstāj, ka patiesībā IZM nav iedziļinājusies sacensību protokols, jo 110 metru barjersprintā esot bijuši desmit dalībnieki un tikuši aizvadīti pusfināla skrējieni. Tam apstiprinājumu 2013. gada Nedzirdīgo olimpiādes mājaslapā gan neizdodas atrast. Vienlaikus Grēniņš atgādina, ka arī paralimpiskajās spēlēs atsevišķās disciplīnu klasēs ir ierobežota konkurence. Tomēr arī šajā gadījumā viņam ir daļēja taisnība. Aigars Apinis šogad Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs diska mešanā F52 klasē zeltu izcīnīja septiņu sportistu konkurencē, Edgars Bergs lodes grūšanā F35 klasē bronzu ieguva sešu sportistu konkurencē, bet Diāna Dadzīte zeltu šķēpmešanā F56 klasē un bronzu diska mešanā F55 klasē izcīnīja 12 sportistu konkurencē.
Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu noraidīt apelāciju par iepriekš Administratīvajā rajona tiesā pieņemto lēmumu, tomēr Grēniņš sola, ka šis lēmums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Advokātu biroja "Kļaviņš Ellex" jurists Andris Lazdiņš, iepriekš iepazīstoties ar lietu, secinājis, ka juridiski esot pamats strīdēties par pieņemto lēmumu. "Mēs uzskatām, ka, izvērtējot sacensību nozīmīgumu un dalībnieku skaitu, abas šīs sacensībās atrodas vienlīdzīgos un salīdzināmos apstākļos. Attiecīgi arī piešķirto naudas balvu apmēram par sasniegumiem šajās sacensībās jābūt vienlīdzīgam, kā rezultātā spriedums tiks pārsūdzēts," saka Lazdiņš. "Uzskatām, ka ir diskriminējoši panākumus Nedzirdīgo spēlēs, kas arī notiek reizi četros gados un kurās piedalās sportisti no visas pasaules, novērtēt kā piecas reizes mazāk nozīmīgu notikumu par paralimpiskajām spēlēm un olimpiskajām spēlēm."
Advokāts nenoliedz, ka pēc noteikumiem Latvijas Nacionālā sporta padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu. Attiecīgi, ja sacensības ir noteikušas ievērojami ierobežotas konkurences apstākļos, sportistiem var tikt piešķirtas arī zemākas balvas par noteikumos maksimāli paredzētajām. "Tomēr konkrētajā lietā ir būtiski, ka Nedzirdīgo spēlēs (tāpat kā paralimpiskajās spēlēs) pēc noklusējuma ir ierobežotas konkurences apstākļi, jo tajās var piedalīties tikai sportisti ar veselības problēmām," uzsver Lazdiņš.
Grēniņš ir divdesmitkārtējs Latvijas čempions dzirdīgajiem dažādās disciplīnās - 60m, 100m, 200m, 60m/b, 110m/b, tāllēkšana un trīssoļlēkšana. Tāpat viņš ir pārstāvējis Latviju arī starptautiskās sacensībās dzirdīgo sportistu konkurencē, ieskaitot dalību Pasaules universiādē un Eiropas čempionātā telpās. Māris atzīst, ka viņam nav liegts piedalīties arī dzirdīgo sacensībās, taču IZM attieksme, sak, tie taču ir veseli sportisti, viņam ļoti nepatīk. "Aizbāziet ausis ar korķi un pastaigājiet 48 stundas. Tas ļoti ietekmē vestibulāro aparātu, kas nodrošina cilvēkam līdzsvara sajūtu. Metot kūleņus, man paliek nelaba dūša," piemēru min Grēniņš, kurš dzirdes aparātu lieto jau kopš bērnības.
Šobrīd Grēniņa, Lūses un Strazdiņa pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu un pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam izmaksāt Grēniņam naudas balvu 51 723,39 eiro apmērā, Lūsei naudas balvu 17 928,18 eiro apmērā un Strazdiņam naudas balvu 7 683,51 eiro apmērā jau ir Augstākajā tiesā.
+11 [+] [-]
+14 [+] [-]
[+] [-]
+20 [+] [-]
Fantastiskas summas saņem visādi kadri un sporta veidi, par kuriem pat sporta līdzjutēji lielākoties ir dzirdējuši tikai saistībā ar to pašu prēmiju saņemšanu, bet daudzi tie, par kuriem lielākā daļa jūt līdzi, seko līdzi viņu sniegumam TV vai ziņās, nesaņem praktiski neko, jo daudzu simtu vai pat tūkstošu lielā konkurencē līdz medaļām netiek.
Man neskauž, ja valstij būtu neierobežotas naudas rezerves, tad tikai atbalstītu prēmijas visiem. Bet esošā situācijā uzskatu, ka tas ir nepareizi.
+15 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tajā pašā laikā esmu pilnībā drošs, ka Staņislavs Olijars, ja aizbāztu ausis, savos labākajos skriešanas gadus šajās sacensībās vinnētu bez problēmām. Atliktu nostartēt gadus 10 un būtu miljonārs. Tiešām, ja prēmijas piešķirtu pilnā apmērā, vai par to nebūtu vērts palikts kurlam? Zinot par kādām summām daži pārdod savus orgānus internetā, domāju, ka ne viens vien būtu gatavs uz to.
+8 [+] [-]
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
+19 [+] [-]
Viens skolas apmeklējums par 1000 €- tà būtu normàla stundas apmaksa, par kuru pacīnīties paralimpiādē?
Tad būtu redzams labums arī sabiedrībai , jo sīkie piedomātu drusk vairāk pirms lektu ūdenī..
140 skolas pa 1 nedēļà - kà reiz līdz nākošai paralimpiādei paveicams, un 4 kilo € mēnesī par 4 stundu darbu nav slikta samaksa!
+7 [+] [-]
Ja ievērojami sporta budžetu palielina, tad var prēmēt visus un visur, kaut gan arī jāskatās, varbūt labāk to naudu piešķirt kādam citam.
Ja sporta budžets saglabājas esošā līmenī (kas arī notiks), tad katrs tūkstotis klāt šādiem sportistiem, ir tūkstotis nost jauniešu sportam, treneriem, profesionālam sportam, kur daudzi tāpat knapi savelk galus.
+3 [+] [-]
"Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieskata, ..., vairākās disciplīnās nepiedalās pat seši sportisti (komandas), līdz ar to, pat tikai piedaloties, ir iespējams izcīnīt vietu pirmajā sešiniekā, liecina par to, ka minētās sacensības arī starptautiskā līmenī netiek uzskatītas par pietiekami nozīmīgām"
Kāds vispār sportistu/komandu skaitam sakars ar sacensību līmeni? Ir taču kaut kādi atlases kritēriji, normatīvi, lai vispār tiktu uz sacensībām. Pēc tā jāvadās. Par to jau arī paralimpiskajās spēlēs bija runa, ka normatīvi speciāli ir augsti dažās disciplīnās, jo ļoti ilgs laiks vajadzīgs katra sportista mēģinājumam.
"IZM attieksme, sak, tie taču ir veseli sportisti..."
Vājprāts kaut kāds, ja tiešām IZM domā šādi. Kaut vai google var ātri atrast visu to, kāpēc vājdzirdīgajiem ir grūtāk trenēties un sasniegt labus rezultātus.
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
BET, ja izmaksā paralimpiskajās 100% apmērā, tad būtu korekti ari par Deadlympics izmaksāt 100% apmērā. Reāli gan es abos gadījumos 20% maksimums dotu.
[+] [-]
[+] [-]
1) Par konkrēto gadījumu - vai būtu jāizmaksā tādu pašu prēmiju kā par sasniegumiem paralimiskajās spēlēs.
2) Vai nākotnē paralimpisko un nedzirdīgo spēļu dalībniekiem būtu jānosaka tādas pašas naudas prēmijas, nemot vērā mazāku dalībnieku skaitu un auditoriju?
Par 1. punktu domāju, ka jautājumu nav. Pretējā gadījumā var vispār sanākt ziepes par diskrimināciju. Jo pamatota iemesla (konkurence, auditorija) šeit īsti nav. Abi gadījumi tiešām ir diezgan līdzīgi.
Par 2. punktu arī domājams visiem ir skaidrs, ka kaut kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Nekādā gadījumā negribu nevienu noniecināt vai diskriminēt. Tieši otrādi - malači, ka par spīti veselības problēmām cīnās. Te vairāk problēma ir ne tieši ar paralimpiskajiem un nedzirdīgajiem sportiem, bet vispār nepopulāriem sporta veidiem kā tādiem. Prēmiju vajadzētu kaut kādā veidā piesaistīt vai nu reģistrēto sportistu skaitam vai auditorijai.
+3 [+] [-]
Esmu par to, ka prēmijas tiek piešķirtas uz līdztiesības pamatiem, bet kopumā tās mūsu nabadzīgajā valstī ir pārāk lielas. Nav žēi, ka atlētiem tiek naudiņa, bet adekvāta valsts ekonomiskajai izaugsmei. Ir jocīgi, ja daļa sabiedrības nemaz netiek pie iespējas vērot šos atlētus, kuri saņem šīs prēmijas, pat TV ekrānos, nemaz nerunājot par apmekļējumu klātienē.
Kaut kas šajā pasaulē nav pareizi...
[+] [-]
+2 [+] [-]
Par sportu ir pilnīgi cits stāsts. Nav iespējams salīdzināt paralimpiskās spēles un olimpiādi, tie ir pilnīgi atšķirīgi pasākumi teju vai visos parametros. Konkurence, popularitāte un rezultāti. Ir taču milzīga starpība, vai tu esi labākais no miljona sprinteru (iespējams tik daudz pasaulē ir sportistu, kas trenējas, piemēram, 100 sprintā) vai labākais starp dažiem tūkstošiem. Cepuri nost Aigara Apiņa un citu mūsu paralimpiešu priekšā, noliecu galvu patiesā cieņā. Tomēr objektivitāte ir cita. Nu nevar salīdzināt, piemēram, Useina Bolta titulu ar Apiņa medaļu (vēlreiz piedod, Aigar!)! Tāpēc maksāt vienādas prēmijas olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem gluži vienkārši nav taisnīgi. Prēmijas paralimpiešiem ir jāpasniedz, taču tām nav jābūt astronomiskām. Toties valstij ir gandrīz pilnībā finansiāli jānodrošina tas, lai invalīdi varētu pilnvērtīgi nodarboties ar sportu. To simts un cik tur tūkstošu vietā Apinim (un pārējiem paralimpiskajiem izcilniekiem) būtu jāpiešķir mūža pensija, piemēram 5000 eu mēnesī. Divkārtējs čempiņš - 10 000! Un punkts.
+3 [+] [-]
Taču ja kādam gribas vienlīdzības principus ievērot, tad lūdzu startējiet kopā ar pārējiem lielajā Olimpiādē - tā būs visīstākā vienlīdzība.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Par kādu nevienlīdzību Tu te runā!? Viņš ir piedalījies vienās un tajās pašās sacensībās ar veselajiem sportistiem, tikai prēmiju neiedeva vnk tāpat vien, jo nedzirdīgs?
Nē, viņš ir piedalījies pavisam citur, tāpēc arī nekāda vienlīdzība te pēc definīcijas nav.
"Šie cilvēki jau tā ir apdalīti" - nu tad jārunā par invalīdu pensijām utt, bet kāpēc kādā tur sporta forumā piedalījies invalīds lai būtu daudz priviliģēts, nekā tāds, kurš ikdienā dara citu darbu?
Tu vispār saproti sporta lielo prēmiju jēgu? Tās dod par sasniegumiem, jo tjipa Latvijas vārds pasaulē. paralimpiskajās un kur nu vēl nedzirdīgajās spēlēs nekāds "LV vārds pasaulē" nav, tāpēc galīgi ne par tēmu piešķirt neadekvātas prēmijas tikai tādēļ, ka viņš nodarbojas ar sportu, nevis, piemēram, ir grāmatvedis.
[+] [-]
[+] [-]
Prēmiju neeksistēšana noņemtu lielu slogu no pleciem daudziem potenciāli vadošajiem sportistiem, taipašā laikā tiem varētu nodrošināt labākus treniņa apstākļus.
Šo premijās izmaksāto naudu ieguldītu jaunu haļļu būvniecībā, jauniešu treneru attalgoju celšanā utt.
+2 [+] [-]
Citiem iedodam 50-100k par vietu top3 no labakaja gadijuma 10 cilveku konkirencee, taipasa laikaa piemeram Rastijs cinoyties par toapsu top3 simtu konkurencee (aiz siem simtiem ir tukstoshu konkurence) knapi velk galus lai vispar varetu turpinat sportot kur tad nu vel par kadu premiju runat
[+] [-]
Nu piemeram powerliftings - vel nav bet tuvu tiksanai olimpisko spelu programma... loka sausana - ir olimpisko spelu programma... utt....
taspats powerliftings - pat tepat mazaja LV ar to nopiteni nodarbojas simtiem cilveku mazak nopietni ar to nodarbojas tukstoshi- apskataties savru zalee piemeram stiena spiesana gulus trenaziera pieprasijumu kas ir viens no powerliftinga vingrojumiem, Lv cempjos regulari starte 200-300 cilveki, ir ari pasaules meriga sasniegumi
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
, tās līmeni.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir jādod un pat vairāķ nekā pat veseliem cilvēkiem. Ja šai sabiedrības grupai ir savas "ekvilalentas OS, tad prēmijam jabūt tadām pašām kā parastajās olimpiskajās spēlēs". Protams, dzīvnieku pasaulē viss ir savadāk.
+3 [+] [-]
Izskatās, ka Tu nemaz necenties izlasīt un saprast teikumu jēgu. Viss, ko Tu uztver - te kāds ir pret prēmijām -> tātad neiecietīgs, tātad nepatīk invalīdi. Taču vismaz izlasi, ko Tev saka.
Ironiski, bet tieši Tu izrādi nevienlīdzīgu attieksmi, strikti nodalot, ka esam mēs un ir viņi - nedzirdīgie, cita suga ar savu autonomo pasauli. Tad jau darbavietas, veikali utt arī viņiem pašiem savi?
-1 [+] [-]
Lai nu kā problēma nav tajā, ka gradētu prēmijas, bet gan tajā, ka nekas nav normāli uzrakstīts. Ja reiz nav atrunāts, tad maksā pilnu. Vai arī uzraksti, ka Paralimpisko maksā 0.5 apmērā un nedzirdīgo utml. 0.4 (vai jebkāds cits koeficients) un tad nebūs šādu lieku subjektīvu diskusiju.
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Runā konkrēti, savādāk tā ir plika demagoģija.
Ja ir konkrēti fakti par visām federāciju valdēm, ka viņas ir piesavinās visus brīvos līdzekļus, liec galdā.
Ja ne, paklusē.
Es uzskatu, ka tik traki nav.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pareizi saki ,ka tik beigās tie TOP sportisti nesāk sev kaitējumu radīt, lai tiktu pie piķa , jo tas ir vieglākais projekts .Konkurence 6 cilvēki un 5 ciniekā būsi jebkurā gadījumā! Vai tās ir OS vai PČ.
Un šim 20 kārtīgajam Latvijas čempionam ieteiktu pārtraukt mīcīt jaunas meitenes ,bet sākt domāt par pensiju un stabilu darbu. Nevis diedelēt te kapeikas no valsts un vēl vairāk kropļot prēmēšanas sistēmu !
-2 [+] [-]
Par prēmijām runājot- kurš nosaka, kad tiek nests Latvijas vārds pasaulē- florbols (smiekli nāk), hokejs (Vācijā pat pilsētās, kurās ir DEL klubs,puse cilvēku nezina, kas tas tāds, piemēram, Diseldorfā, viens letiņš iet uz spēlēm un darbabiedri domā, ka šis daiļslidošanu iet skatīties- realitāte), skeletons (nesen runāju ar vienu igauni, kurš nezināja, kas tas tāds ir, bet bija dzirdējis par bobsleju), utt., katrā valstī savi sporta veidi, plus visā pasaulē futbols, pārējais ir sviests un demagoģija- pirms PK 1994 ASV nezināja, kas tas tāds futbols.
[+] [-]
Futbols, hokejs pats sevi atpelna. florbolam neviens nemaksā. olimpiskajiem sporta veidiem, tādiem kā skeletonam, es pats neatbalstu, ka jādod milzu prēmijas, bet es saprotu to funktieri, kāpēc viņiem dod. Jo naudas devēji domā, ka viņi nes LV vārdu pasaulē un tas ir valstiski svarīgi. a kur tā jēga to pašu summu dot nedzirdīgo sporta spēļu dalībniekiem? Vnk tāpēc, ka sports, tāpēc automātiski baigi labi jāapmaksā?
[+] [-]
Tikai papīru kaudzītes un pateikt, ka tā ir tā prēmija... viņi tā pat neredzēs kas pa papīru kaudzītēm...
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Es Tev pajautāšu tādu lietu.
Laba vieta vispasaules nedzirdīgo pavāru sacensībās.
Laba vieta vispasaules nedzirdīgo gleznotāju konkursā.
Nedzirdīgo literātu konkursā.
Nedzirdīgo kompjūterspēļu sacensībās.
un tā tālāk.
Par katru tamlīdzīgu panākumu jāatskaita 50 tūkstošus?
Ja tomēr nē, tad kāpēc? Kāpēc tieši sportistam priekšroka?
Paralēles ar veselajiem šeit nederēs, jo parasto sportistu daudztūkstošu prēmiju ideja ir LV karodziņš lielas auditorijas priekšā. Nedzirdīgo olimpiādei nav ne miljonā daļa tās auditorijas.
Tad tieši par ko tieši sportistam n-tie desmiti tūkstošu? Jo tikpat grūta dzīve ir jebkuram nedzirdīgajam, lai ar ko viņš nodarbotos.
+1 [+] [-]
Piemēram kurlums jau netraucē skriet, peldēt utt, pieņemot, ka starta signālam vajag vienkārši mazu wi-fi ierīci, kas signalizē sportistam.
-1 [+] [-]
Ja viņi spēj izlobēt, tas nozīmē, ka spēj arī savākt interesentus (lobēt no tukšas vietas nevar. Vajag atbalstītājus bagātnieku vai pūļa veidā).
Rezultātā tīri loģiski - ja pastāvētu spēcīgs lobijs nedzirdīgo pavārmākslas sacensībām (protams, tas ir oksimorons, jo cilvēki tīri loģiski noprastu, ka personas invaliditātei nav sakara ar sacensību, bet nu pieņemsim, ka cilvēki akceptē, ka tā ir) tas nozīmē, ka viņi ir pietiekami nozīmīgi, un tas savukārt rezultētos [valsts] atbalstā.
Tāda ir realitāte.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pat, ja atmet naudas faktoru, šajā vidē ir daudzas stipri interesantas personības. Nekad nekomentēju agresīvi, kādu aizvainojot vai tamlīdzīgi. Kaut kad biju izteicis viedokli, ka paralimpiskās prēmijas nedrīkst pielīdzināt parastajām, dēļ atpazīstamības un sportiskās konkurences. Pēc tam uz personisko saraksti saņēmu kādu vēstuli, kuras autors bija paspējis uzrakt manu vārdu, uzvārdu, darba vietu. Tā arī līdz galam nesapratu viņa motivāciju, ko viņš gribēja panākt, draudi, ka rakstīs uz darba vietu vai ko? No sava viedokļa nekaunos, principā to, ko rakstu šeit, varu pateikt arī ārpus virtuālās pasaules. Bet jebkurā gadījumā tas likās diezgan slimi.
[+] [-]
[+] [-]
Tāpēc arī tiem, kuriem ir problēmas ar ausīm vai dzirdi, var krietni ātrāk palikt slikta dūša, braucot mašīnā. Principā tiem, kam ir normāla dzirde (man tajā skaitā) ir grūti to iztēloties.
Māris startē arī pilnajā konkurencē un ir LR vieglatlētikas izlases dalībnieks un LR daudzkārtējs čempions dažādās disciplīnās. Tā kā viņš priekš Latvijas ir laba līmeņa sportists, par spīti visiem šķēršļiem. Bet tas vēl vairāk liek viņu apbrīnot.
+1 [+] [-]