Apinis: "Diska mešanā pilnu medaļu komplektu man negribētos"
Vakar vēlu vakarā par Londonas paralimpisko spēļu čempionu lodes grūšanā kļuva latvietis Aigars Apinis. Šodien portāls Sportacentrs.com sazinājās ar mūsu vistitulētāko paralimpieti, lai apsveiktu viņu lielisko sasniegumu un uzdotu dažus jautājumus.
Aigars, pateicies par apsveikumu, atklāja, ka Londonas paralimpisko spēļu čempiona medaļa viņam esot pasniegta tikai šodien ap pulksten 14.00 (pēc Latvijas laika). Vakar, kamēr noslēgušās sacensības, kamēr notikusi dopingkontrole un citas formalitātes, bijis jau pārāk vēls. Olimpiskajā ciematā jaunais čempions atgriezies tikai ap pulksten 1.00 (pēc Londonas laika). Šodien telefons netiekot izlaists no rokas, apsveikumi seko cits citam, Aigaru apsveicis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Daudz zvana plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, arī apsveic un vēlas intervijas.
Jautāts, vai vakar bija pārliecība par uzvaru, Aigars atklāj, ka tā radusies tikai pēc sekmīgā otrā piegājiena, kura laikā lode tika raidīta jauna pasaules rekorda tālumā – 10,23 m tālu. Tobrīd viņš sapratis, ka ir jābūt – ja ne zeltam, tad vismaz sudrabam. Protams, nedrīkstēja aizmirst par galveno konkurentu – meksikāni Mauro Maksimo de Hesus, kurš varēja pārsteigt. Tiesa, lai pārspētu latvieti, arī sāncensim vajadzēja uzstādīt rekordu. Līdzjutēji, kuri zina, ka Apinis uzvarēja ar 10,23 m tālu raidījumu, kamēr Meksikas sportists savā labākajā mēģinājumā atpalika par vairāk nekā pusotru metru (8,68 m), būtu jāņem vērā, ka abi vieglatlēti startē dažādās medicīniskajās grupās, tāpēc viņu rezultāti tiek aprēķināti ar speciālu zinātniski pamatotu koeficientu. Tāpēc reālā starpība starp 1. un 2.vietu bija daudz mazāka – vien ap 20 cm...
Pekinas paralimpiskajās spēlēs Aigars lodes grūšanā izcīnīja sudraba medaļu, bet toreiz medicīniskās grupas bija sadalītas pavisam citādi. Latvietim bija jāsacenšas arī ar tādiem paralimpiešiem, kuri, atšķirībā no viņa, varēja staigāt. Lodi gan visi grūda vienādos apstākļos – no statīva. Jautāts, vai arī Pekinā būtu kļuvis par čempionu, ja sacenstos ar tiem pašiem konkurentiem, ar kuriem vakar, Aigars konkrētu atbildi nedeva, sak, kā var zināt, kas būtu, ja būtu. Tomēr izslēgts tas nav, jo pagājušajās paralimpiskajās spēlēs viņš uzstādīja jaunu pasaules rekordu, iepriekšējo labojot teju par pusmetru, bet kļuva vien par vicečempionu.
Aigars bez lielības uzsvēra, ka lodes grūšanā nu viņam ir pilns medaļu komplekts – bronza izcīnīta 2000.gadā Sidnejā, sudrabs – 2008.gadā Pekinā, bet zelts – tagad Londonā. Uz jautājumu, vai arī diska mešanā, kur paralimpietim ir divas zelta un viena bronzas godalga, viņš gribētu pilnu komplektu, Aigars atbildēja, ka nē, liekot saprast, ka arī savā otrā disciplīnā (diska mešana paredzēta 6.septembrī) ir noskaņots pacīnīties par goda pjedestāla augstāko pakāpienu. Sagatavošanās periodā paveikts milzīgs darbs, tāpēc ir pamatotas cerības uz vislabāko rezultātu. Pirms došanās uz Londonu sportists izteicās, ka šajās paralimpiskajās spēlēs viņam ir konkrēts mērķis, bet to viņš atklāšot tikai pēc sacensībām. Šodienas sarunā Aigars neslēpa, ka vismaz puse no tā mērķa jau esot sasniegta.
Vakardienas lieliskā uzvara nedaudz aizēnoja divus cilvēkus, pateicoties kuriem tāds sasniegums nemaz nebūtu iespējams. Aigars uzsvēra, ka visos viņa panākumos liels nopelns ir trenerim Aldim Šūpulniekam un masierei Guntai Ozoliņai. Kopā viņi darbojas jau daudzus gadus un esot kļuvuši kā viena lieliska komanda.
Meksikānis, kurš vakar lodes grūšanā kļuva par vicečempionu, ir 16 gadus vecāks par Aigaru, vecāki par mūsu vieglatlētu bija arī vēl trīs sāncenši, tāpēc loģisks bija jautājums par, to vai mūsu paralimpietis vēl turpinās startēt augstākajā līmenī. Arī uz šo jautājumu Aigars mēģināja atbildēt izvairīgi, teikdams, ka vajadzētu padomāt arī par privāto dzīvi. Tomēr, ja vien būšot veselība un valsts atbalsts, lodi kaktā viņš vēl neripināšot.
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet vai pārsvarā vienmēr obligāti jāpiemin, ka sportistus par panākumiem sveic valsts amatpersonas?
Pāris dienas atpakaļ vienai no tādām "personām" tauta pauda savu attieksmi.
Tā ka diez vai kas TĀDS, kad sveic valstsvīri/sievas, ir.
Darbs viņiem tāds + pazīmēšanās - maz atcerēsies vēlēšanās par viņu labo žestu.
Labāk lemjot par prēmijām pelnītu tos "+" punktiņus...
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ko, tavuprāt, viņam bija jādara-jāsūta sms vai jāuzsit meilu inboxā?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]