Latvijas orientieristi pēc startiem Rīgā: "Meža distancēs būs labāk"

Latvijas izlase svētdien Āgenskalnā guva 17. vietu sprinta stafetē. Pirms tam sestdien Vecrīgā notika sacensības individuālajā sprintā, kur arī augstākais rezultāts bija 17. pozīcija, ko izcīnīja Sandra Grosberga.

Latvijas izlasē sacensības sāka Inga Dambe, kura jau pirmo etapu noslēdza tieši 17. pozīcijā. Turpinājumā Artūrs Pauliņš, Andris Jubelis un Sandra Grosberga turējās netālu ap šo pozīciju un tieši 17. vietā arī finišēja. Tā kā Grosbergai čempionātā paredzēta liela slodze, viņa beigās nedaudz pietaupīja spēkus, bet tāpat 14. pozīcija bija vien desmit sekunžu attālumā.

Pērn Latvija sprinta stafetē izcīnīja 12. vietu, sportistiem atzīstot, ka toreiz bija tehniskāka distance, kas ir komandai piemērotāk.

"Sākumā izdevās veikt īsāku posmu nekā pārējiem," izteicās otro etapu veikušais Artūrs Pauliņš, kurš vispirms pakāpās uz 16. vietu, tomēr drīz vien pēc tam atkrita uz 19. pozīciju, kur Latvija turējās lielu daļu stafetes. "Tomēr posma vidū man skrējiens bija beidzies - kā varēju tā kustējos, ātrāk nevarēju. Šobrīd neesmu formā. Sākumā turēju labu sportistu tempu, bet otrajā daļā orientēšanās bija niecīga, vajadzēja vien skriet, bet mans nogurums palielinājās."

"Arī pērn pirmās dienas nevarēju paskriet, bet pēc brīvdienas lidoju. Cerams, ka šogad būs līdzīgi," teica Pauliņš, kurš arī sestdien pēc sprinta sūdzējās par sportiskās formas trūkumu.

"Sākumā ļoti labi izgāju, uzreiz noķēru francūzi un ieraudzīju arī austrieša muguru. Tomēr vienā vietā uztaisīju mazu kļūdu un atkal francūzis jau bija priekšā. Otro distances pusi sāku labi, vairākus apdzinu, bet pirms paša finiša man nedaudz sajuka - likās, ka jau paņemu pēdējo kontrolpunktu, kaut tas vēl nebija, un pēkšņi kartē neredzēju to, kam būtu jābūt. Kaut ātri sapratu kļūdu, savas desmit sekundes zaudēju," teica Andris Jubelis. "Jutos stiprāks par tiem sportistiem, kas man bija blakus. Centos maksimāli turēt tempu, lai atvieglotu pozīciju Sandrai. Distance bija ātra, dinamiska, lai katra apstāšanās maksā sekundes. Ļoti piemērota tieši sprinta stafetei."

"Tagad man ir trīs brīvas dienas, kam sekos čempionāta galvenais starts stafetē. Visticamāk, tajā skriešu pirmajā etapā. Domāju, ka mums ir laba komanda. Pēc trim startiem divās dienās manāms nogurums, bet atpūtīšos un sagatavošos stafetei," stāstīja Jubelis. "Kāpēc šodien netikām augstāk? Pirmajā etapā bijām nedaudz par tālu. Tieši tas ir atslēgas etaps, jo tajā var zaudēt visu stafeti. Inga ir pieredzējusi un viņai vajag smagas distances, bet šeit bija ātra stafete. Mums nav otras sprinteres. Sprints ir specifisks."

"Sarežģīta trase, bet dažas vietas gan mums, mājiniekiem, bija vairāk piemērotas, piemēram, jocīgi pagalmi, pussabrukušas mājas, kur šveiciešiem varētu šķist, ka īsti nevar skriet. Man būtu patikusi tehniskāka distance, bet tās paliek arvien ātrākas. Tiesa, pērn Igaunijā šajā ziņā tā bija ļoti laba," teica Sandra Grosberga. "Jau pirms starta pateicu, ka uz visu banku neiešu, jo esam tālu. Nedomāju, ka kaut ko mainītu, ja es būtu 14. pozīcijā."

"No sportistu viedokļa čempionāts organizēts ļoti labi. Vienīgi mums šodien karantīnas zona bija arēnas centrā un tā bija atvērta, līdz ar to visi gribēja sasveicināties, kas sportistiem nepatīk. Tomēr zinājām, ka tā būs. Kopumā ar pirmajām divām dienām neesmu apmierināta. Sagatavošanās procesā man gāja grūti, jo vajadzēja gatavoties piecām pilnīgi dažādām distancēm," pauž Grosberga. "Mežs būs pilnīgi kaut kas cits. Sprintā mums savās mājās nebija nekādu priekšrocību, bet mežs ir tā vieta, kur varam cīnīties arī ar lielākajām šī sporta veida valstīm."

Augstākā līmeņa orientēšanās sporta sacensības Latvijā notiek pirmoreiz un ilgs arī visu nākamo nedēļu. Turklāt šī ir pēdējā reize, kad pasaules čempionātā vienlaicīgi tiek aizvadītas pilsētas un meža disciplīnas. Pirmdien paredzēta brīvdiena, bet otrdien Siguldā notiks vidējās distances sacensības. Pasaules čempionātam pieteikušies 345 sportisti no 49 valstīm.