Mūsējie pārsteigti par ātro skriešanas līmeni Eiropas čempionātā orientēšanās sprintā

Treneris soms Jari Ikaheimonens, kurš bija kopā ar izlasi čempionāta laikā, sagatavojis kopsavilkumu par to, kā Latvijas komandai veicās Eiropas čempionātā, kāds ir starptautiskais līmenis sprinta distancēs, kā Latvijas sportisti vērtējami pret šo līmeni un kas būtu darāms, lai samazinātu atstarpi pret līderiem.

Rezultāti ir uzskatāmi par labiem, jo lielākā daļa sportistu vismaz vienā startā sasniedza sevis sagaidīto līmeni. Sezonas svarīgākajās sacensībās tas nav tik viegli, kā izklausās. Aspekti, kurus mēs varam uzlabot, ir dažādotāku treniņu veidu piedāvāšana, piemēram, iekļaujot sprintus stāvā un atklātā apvidū, un vairāk īsākus izslēgšanas treniņus, kuros sportisti sacenšas viens ar otru. Latvijas sportistu vietas rezultātu sarakstos (izņemot Sandras Grosbergas lielisko 10. vietu) bija pieticīgas. Starplaiku analīze ļauj izdarīt secinājumus un ir skaidrs, ka būtiskākais faktors, kas neļāva stāties uz pjedestāla, bija skriešanas ātrums: pat nepieļaujot nevienu kļūdu un veicot visas pareizās ceļu izvēles, mums nebūtu bijis daudz vairāk rezultātu pirmajā divdesmitniekā.

Ir skaidrs, ka jebkuram sportistam, kurš vēlas sasniegt augstus rezultātus sprintā, ir jākoncentrējas uz skriešanas prasmēm. Skriešanas ātrums, kas tagad ir nepieciešams, lai izcīnītu medaļas sprinta čempionātos, ir 3000m apmēram 8:30 (vīriešiem) un 9:30 (sievietēm). Tas izklausās neprātīgi ātri – šobrīd Latvijā pat nav daudz vieglatlētu, kas var sasniegt šādus rezultātus –, bet tādi ir fakti.

Mans secinājums ir, ka katram Latvijas sportistam, kurš cer sasniegt starptautiska līmeņa rezultātus sprintā, ir tīrā skriešanas jauda jātuvina līmenim, kas nepieciešams starptautiskos startos, sistemātiski jātrenējas dažādiem sprintu veidiem (disciplīnām, apvidiem un apstākļiem) un bieži jāsacenšas ar labākiem sportistiem, lai varētu salīdzināt, mācīties un sasniegt uzlabojumus.
Visiem, kuri vēlas sasniegt augstus rezultātus sprintā, es ieteiktu pievienoties laba līmeņa vieglatlētikas klubam, lai saņemtu atbalstu, uzlabojot skriešanas ātrumu.

Latvijas sieviešu izlases līdere Sandra Grosberga savu sniegumu čempionātā kopumā vērtē kā izdevušos un norāda, ka tika izpildīts arī pirms čempionāta nospraustais mērķis iekļūt labāko desmitniekā: "Esmu ļoti apmierināta ar savu rezultātu kopējo tendenci aizvadītajos startos Šveicē. Sprinta stafetē mans uzdevums pirmajā etapā bija turēties kopā ar līderiem, taču nedarīt neko pārgalvīgu, kas arī izdevās un stafeti nodevu piektajā vietā. Izslēgšanas sprinta kvalifikācija mani pārsteidza ar to, kādā līmenī bija jāskrien, lai tiktu tālāk. Vēl 2019. gadā es ar šī brīža fizisko formu būtu varējusi atļauties neskriet uz maksimumu. Diemžēl vairākas kļūdas un arī neliela taupīšanās mani rezultātu tabulā atmeta diezgan tālu, bet tāds ir sports un iespējams tieši tas man bija vajadzīgs pirms individuālā sprinta, kas man bija vispiemērotākais. Pirms starta zināju, ka būs jāskrien ļoti precīzi un agresīvi, katra minstināšanās un apstāšanās maksās vietas rezultātos. Tehniski jutos labi sagatavojusies šai distancei, bet tāpat negāja viegli. Garajā etapā nevarēju izlemt, kurš variants būs labāks, kā arī pēc tam pieļāvu pāris variantu kļūdas, taču kopumā aizvadīju ļoti kontrolētu skrējienu, kas arī ļāva izcīnīt 10. vietu. Biju aizvadījusi ļoti labu sagatavošanās periodu šajā pavasarī, un uz Šveici devos ar domu, ka TOP10 ir jābūt iespējamam, taču, čempionātam sākoties, mani pārsteidza tas, kāds bija kopējais līmenis. Jau vairāk kā gadu trenējos pie vieglatlētikas trenera Jāņa Razgaļa sporta klubā "Tērauds" un daļu treniņu aizvadu stadionā. Līdz šim sieviešu konkurencē ar rezultātu ap 10 minūtēm 3000m stadionā varēja cīnīties arī par medaļām sprintā. Esmu tikusi līdz šim līmenim ātruma ziņā, bet medaļas tomēr ir tikpat tālu, kā iepriekš. Ir jāskrien vēl ātrāk un jāspēj arī orientēties vēl ātrāk."

Andris Jubelis, kurš uzrādīja labākos rezultātus vīriešu konkurencē, arī atzīst, ka jau kādu laiku koncentrējas uz skriešanas ātruma pilnveidošanu un sprinta distancēm: "Potītes trauma, kuras dēļ izlaidu 2019. gada sezonu, vēl lika par sevi manīt skrienot mežā, tāpēc jau laicīgi biju nolēmis, ka tuvākajā laikā periodā vairāk koncentrēšos sprintam. To ņemot vērā, jau 2020. gadā pievienojos sporta klubam "Tērauds", kur man ir treneris un spēcīga skrējēju treniņgrupa. Pati gatavošanās Eiropas čempionātam nebija ideāla, jo visu ziemu pavadīju ziemīgos treniņapstākļos. To izdevās pavasarī kompensēt ar kvalitatīviem sprinta treniņiem no Latvijas izlases puses. Ar katru nedēļu izdevās progresēt, tapēc Eiropas čempionātā biju labākajā fiziskajā formā, ko uz to brīdi varēju sasniegt. Mērķi bija top10 stafetē un top8 laiks etapā, pārvarēt kvalifikāciju knock-out sprintā un iekļūt top30 sprintā. Šiem mērķiem pietrūka attiecīgi 37, 19 un 43 sekundes. Jāatzīst, ka tehniski bija vairākas ievērojamas kļūdas, kas liedza pietuvoties vai sasniegt mērķus, jo šie mērķi bija patiešām reāli un sasniedzami. Kopumā bija patīkami atgriezties izlasē pēc divu gadu pauzes un esmu motivēts uzlabot savu sniegumu Pasaules čempionātā, jo ir lietas, kuras vēl ir jāuzlabo, lai ātrums un tehniskais izpildījums sprintā vēl vairāk pietuvinātu mani labākajiem."