Orientierists Pauliņš: "Neesmu neko aizliegtu apzināti lietojis, dzīvē mēs nevaram uzticēties nevienam"

Iepriekš ziņojām, ka vienam no savas paaudzes spožākajiem Latvijas orientieristam – Artūram Pauliņam – 2022. gada 23. jūlijā dopinga kontrolē pēc finiša Latvijas čempionātā garajā distancē organismā tika konstatēti aizliegtās vielas oksimetolona metabolīti. 2022. gada 13. septembrī tika piešķirta diskvalifikācija uz trīs gadiem. Tomēr tagad diskvalifikācija ir samazināta, un Pauliņš sacensībās varēs atgriezties jau no šī gada maija vidus.

Kāda ir tava versija par to, kā aizliegtās vielas nonāca tavā ķermenī?
- Joprojām nav pilnīgi skaidras atbildes uz šo jautājumu. Ir tikai aizdomas, kuras gan pārkāpuma izmeklēšanā pierādīt neizdevās.
Sākotnēji biju pārliecināts, ka tā ir kāda kļūda un veicu B proves pieprasījumu, kas diemžēl arī izrādījās pozitīva. Tad savācu visus uztura bagātinātājus, ko lietoju pēdējā mēneša laikā pirms testēšanas un tad veicu to pārbaudi divās dažādās laboratorijās, lai saprastu vai tiem nebija kādu piejaukumu, kas varētu izskaidrot attiecīgā steroīda klātbūtni analīzēs. Tomēr nekas tāds netika atrasts.

Dzirdēts, ka apelācijas process bijis ilgs un sarežģīts, tomēr galu galā saņēmi trīs gadu diskvalifikāciju. Kādi bija argumenti, lūdzot samazināt diskvalifikācijas periodu, un kāpēc tie tika noraidīti?
- Tas patiešām bija ļoti ilgs un nogurdinošs process. Lai saņemtu kaut uz pusi mazāku sodu nekā pilnā četru gadu diskvalifikācija, man bija tikai jāuzliek uz galda konkrēts produkts, kas ir piesārņots ar konstatēto vielu. Tāpēc veicu divus dažādu laboratoriju izmeklējumus, lai atrastu piesārņoto uztura bagātinātāju. Bet, tā kā es nebiju lietojis steroīdus vai aizliegtās vietas ar nodomu un arī laboratoriju izmeklējumos nekas neatklājās, tad es nespēju izpildīt šo nosacījumu un nevarēju saņemt soda samazinājumu.

Tādēļ galu galā es labprātīgi pieņēmu pilno četru gadu diskvalifikāciju, kas ļāva soda termiņu saīsināt par vienu gadu.

Lai arī sākotnēji bija un Latvijas antidopinga aģentūras mājaslapā joprojām redzams, ka diskvalifikācija ir spēkā līdz septembrim, tomēr tev ir ļauts sportā atgriezties jau šajā pavasarī – kāpēc un kā tas notika?
- Paldies jāsaka Latvijas antidopinga birojam, ka nepameta mani vienu un darīja visu iespējamo no savas puses, lai palīdzētu. Viņi sagatavoja manas lietas izvērtējumu un, pamatojoties uz manu ieguldījumu un pūliņiem šajā lietā, lūdza Pasaules antidopinga aģentūru (WADA) samazināt soda termiņu. WADA un Starptautiskā orientēšanās federācija (IOF) akceptēja Latvijas antidopinga aģentūras lūgumu un samazināja manu sodu par četriem mēnešiem. Un tagad oficiāli varu piedalīties sacensībās jau no šī gada 13. maija.

Šo teju divu ar pusi gadu laikā tev ir bijis aizliegts sacensties un piedalīties organizētos treniņos. Vai esi uzturējis sevi formā un ar kādiem mērķiem atgriezīsies orientēšanās sportā?
- Esmu uzturējis sevi formā un piekopis veselīgu dzīvesveidu. Galvenokārt treniņi ir bijuši vērsti uz izturību un esmu veicis arī spēka treniņus svaru zālē. Sacensību formā šobrīd noteikti neesmu, lai sasniegtu tādu formu, par kuru es būšu gandarīts, man būs vajadzīgs laiks. Šobrīd manu formu skaitļu ziņā varētu raksturot tas, ka 3 kilometrus varētu noskriet pa 10 minūtēm, bet ne diži ātrāk.

Es atgriežos ar visaugstākajiem mērķiem. Ja tādu nebūtu, tad es noteikti neatgrieztos, taču ir tāda kā nepadarīta darba sajūta. Šosezon mērķis ir ieskrieties, saprast savus lielākos pašreizējos trūkumus un tad maksimāli sagatavoties 2026. gada Eiropas čempionātam Lietuvā.

Atgriezties ciešajā un savstarpēji labi pazīstamajā orientēšanās sabiedrībā pēc diskvalifikācijas izciešanas noteikti nebūs vienkārši. Kādu apkārtējo attieksmi tu sagaidi, vēlētos izjust?
- Man ļoti ir pietrūcis šīs sabiedrības un cilvēku. Tās sacensības nedēļas nogalēs, tās emocijas – pozitīvās un negatīvās. Dzīve bez sporta ir pārāk vienkārša un paredzama.

Es domāju, ka nebūs nekādu problēmu. Es neesmu neko aizliegtu apzināti lietojis un varu atbildēt uz jautājumiem jebkuram. Tie kas mani pazīst tuvāk, zina, kam es esmu gājis cauri – ar šo visu esmu uzaudzējis biezu ādu. Saprotu, ka attieksme ir atkarīga no katra cilvēka individuāli un tā nekad nebūs vienāda. Esmu gatavs dažāda spektra attieksmei un par to daudz nedomāju. Ir daudz svarīgākas lietas, ar ko sevi nodarbināt ikdienā.

Kādas mācības vai atziņas visā šajā procesā esi guvis?
- Jā, šis laiks ir bijis diezgan vērtīgs, lai sakārtotu galvu un saprastu daudzas lietas dzīvē.
Galvenās atziņas varētu būt tādas, ka diemžēl šajā dzīvē mēs nevaram uzticēties nevienam, vienīgi tētim un mammai, vismaz es varu saviem vecākiem uzticēties. Tāpat esmu sapratis to, ka mums dotais laiks profesionālā sportā tiešām ir īss un paiet ātri, tādēļ ir svarīgi to izmantot pēc iespējas lietderīgāk un nospraust savas prioritātes pareizi.

Galu galā – sports ir tikai ļoti maza sastāvdaļa no dzīves, īstā dzīve ir tur ārā. Patiesās vērtības ir ģimene, veselība un brīvība.

Artūra Pauliņa augstākie sasniegumi Latvijas izlases rindās ir 20. vieta Pasaules čempionāta garajā distancē 2017. gadā Igaunijā, kā arī 10. vieta stafetē 2021. gadā Čehijā komandā ar Edgaru Bertuku un Rūdolfu Zērni. Latvijas čempionātos izcīnītas 32 medaļas, no tām 11 – zelta. Tagad, 36 gadu vecumā, A. Pauliņš centīsies atgriezties augstākā līmeņa orientēšanās sacensību apritē. Šogad Pasaules čempionāts meža disciplīnās notiks Somijā, savukārt Eiropas čempionāts meža disciplīnās nākamgad tepat kaimiņos – Lietuvā.