Latvijas orientieristiem dažādi vērtējumi par startu Eiropas čempionātā sprintā

Iepriekš ziņojām, ka Eiropas čempionāts orientēšanās noslēdzies ar sprinta finālu, kuram diemžēl nekvalificējās neviens no Latvijas orientieristiem. Par Eiropas čempioniem sprinta distancē kļuva Pija Jong Vika no Norvēģijas un Francijas orientierists Matjē Barros Valē.

Sandra Grosberga: „Rezultāti pa lielam skaidri parāda šī brīža situāciju - neesmu ne tuvu savā labākajā formā un uz čempionātu arī nebraucu ar lielām cerībām. Pēc smagas slimošanas maijā un traumas neesmu spējusi trenēties ne tuvu vajadzīgajā apjomā. Ja godīgi jāsaka, tad mana motivācija gatavoties uz šo čempionātu nebija tāda, kādu vajadzētu, lai skrietu labus rezultātus. Pirms diviem gadiem uz Itāliju devos ar pilnīgi citām domām un sajūtām. Šodien bija savā ziņā kulminācija visam, kas varēja noiet greizi. Es saplēsu kompasa lupu jau ceļā uz otro punktu, tad ieskrēju strupceļā, pēc tam pie 4 KP nepārbaudīju, vai man emit nomirgoja gaismiņa atzīmējoties un biju jau ceļā uz nākamo kontrolpunktu, kad sapratu, ka jāgriežas atpakaļ. Tā dēļ arī nebiju izplānojusi īsti ceļu uz 5 KP un šajā etapā zaudēju ļoti daudz laika. Pēc tam vēl centos kaut ko saglābt, bet, plānojot uz priekšu, paskrēju garām 10 KP parkā, ko sapratu pie 11KP, taču skriet atpakaļ vairs jēgas nebija.”

Elza Ķuze: „Sprinta kvalifikācijā likās, ka noskrēju labi - bez minstināšanās un plūstoši, taču pāris etapos neizvēlējos īsāko ceļa variantu. Kvalifikācijas latiņa ir ļoti augsta, un katrai sekundei ir liela nozīme. Man vēl nav izdevies sprinta disciplīnās kvalificēties fināliem Eiropas un Pasaules čempionātos, bet šonedēļ, gan izslēgšanas sprinta, gan individuālā sprinta kvalifikācijas skrējienos biju vistuvāk, cik esmu bijusi. Un apzinos, ka ar tīrāku sprinta orientēšanos būtu pieticis. Kopumā EOC ļoti labs personīgais sniegums. Fiziskā forma ir laba. Tā kā šogad galvenokārt gatavojos startiem meža distancēs Pasaules čempionātā Somijā, netika aizvadīti daudz treniņi sprinta kartēs, kas nedaudz pietrūka šonedēļ Eiropas čempionātā. Eiropas čempionātā stafetes startu izvirzīju par svarīgāko. Savu skrējienu veicu bez problēmām, pāris etapos izvēlējos nedaudz garākus ceļa variantus, bet kopumā noskrēju tuvu savam maksimumam.”

Valters Reneslācis: „Sprinta kvalifikācijā izdevās labs starts atbilstoši manam sagatavotības līmenim - distanci veicu teju bez kļūdām, arī plūdums bija labs, bet pietrūka ātruma, lai kvalificētos finālam. Protams, tā kā netiku finālā, nevaru būt līdz galam apmierināts, taču vismaz zinu, ka izdarīju visu, ko spēju. Kopumā Eiropas čempionātu varu vērtēt kā veiksmīgu - izdevās parādīt stabilu sniegumu visās distancēs, it īpaši prieks par komandas 10. vietu sprinta stafetē, kas ir Latvijas visu laiku augstākais rezultāts.”

Matīss Saulīte: „Biju gaidījis, ka būšu labākā formā, bet kājas pirksta trauma pirms mazliet vairāk nekā divām nedēļām izbojāja pēdējo sagatavošanos. Visvairāk vēlējos kvalificēties izslēgšanas sprinta finālu skrējieniem, un ar labāku maršruta variantu izvēli dažās vietās (neskatoties uz to, ka redzēju visus iespējamos variantus) šis mērķis bija reāli sasniedzams. Turklāt šis bija pirmais skrējiens kopš pirksta traumas, kad jutu, ka atkal ir atgriezies spēks. Sniegums sprinta kvalifikācijā nebija pats labākais, jo fiziskas sajūtas atkal nebija tās labākās, kā arī izvēlējos pāris sliktus variantus dažādu iemeslu dēļ.”

Izmantotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums