Orientēšanās izlases treneris: "Šis PK nebija labākais, bet Latvijas sportistiem ir potenciāls nākotnē"

Iepriekš ziņojām, ka Pasaules kausa orientēšanās sezona noslēgusies ar sacensībām sprinta distancēs, Latvijai kopvērtējumā ieņemot 12. vietu. Visaugstāko rezultātu Šveicē no Latvijas sportistiem uzrādīja jaunā orientieriste Ilze Jumiķe, kura sprintā izcīnīja 37. vietu un bija vien niecīga sprīža attālumā no kvalificēšanās izslēgšanas sprintam, kur ceturtdaļfinālā iekļuva 36 labākie sportisti.

Latvijas izlases treneris Dāvids Stefanski par Pasaules kausa pēdējo posmu: „Sprinta distance bija salīdzinoši viegla, salīdzinot ar to, ko sagaidījām no iepriekš pieredzētā sprinta Šveicē. Diezgan līdzena un ātra trase ar nelielu maršruta izvēli. Iespējams, iemesls tam ir tas, ka distances plānotāja dzimusi 2006. gadā... Ilzei Jumiķei šajā distancē veicās vislabāk no mūsu sportistiem, tomēr distancē pieļauta neliela kļūda un galarezultātā pietrūka tikai 4 sekundes, lai kvalificētos izslēgšanas sacensībām. Stafetes distances bija krietni vien sarežğītākas. Ar labu Ilzes startu pirmajā etapā Latvija no līderiem atpalika aptuveni vienu minūti. Turpmākajos divos etapos vīrieši vietas nepazaudēja, tomēr atpalicība pret līderiem bija diezgan liela. Noslēdzošajā posmā Elza spēja pakāpties par vairākā pozīcijām un Latvija finišēja 14. vietā. Pēdējā sacensību dienā norisinājās sprinta izslēgšanas sacensības, diemžēl bez Latvijas sportistiem. Distances šajā dienā noteikti bija visinteresantākās un izaicinošākās - ar dažādām sazarošanās metodēm un kontrolpunktiem, kuri atradās ēku iekšpusēs vai pazemes garāžās."

"Rezumējot, šis Pasaules kauss nebija labākais, bet arī ne sliktākais Latvijas sportistu sniegumā pēdējos gados. Mūsu sportistiem noteikti ir potenciāls nākotnē būt starp 36 labākajiem, lai kvalificētos sprinta izslēgšanas sacensībām. Piemēram, šogad Eiropas čempionātā sprinta distancēs Beļģijā Uldis Upītis iekļuva starp 36 labākajiem, bet Elzai Ķuzei pietrūka nieka 2 sekundes,” norāda Stefanski.

Ilze Jumiķe Pasaules kausa pēdējo posmu un sezonu kopumā: „Sprintā esmu apmierināta ar skrējienu, uzskatu, ka fiziski izdarīju visu, bet tehniski varēju labāk, jo uz 9. punktu apjuku, nācās apstāties, lai saprastu kur atrodos, un pazaudēju 5 sekundes, bet uz 16. punktu paskrēju garām vienai ielai, kur pazaudēju aptuveni 10 sekundes. Tāpēc šo divu kļūdiņu dēļ netiku tālāk, paliku tieši aiz strīpas. Pietrūka 4 sekundes, kas nešķiet daudz, bet šāda līmeņa sacensībās katra sekunde ir svarīga. Protams, būtu gribējies arī skriet izslēgšanas sprintā, tāpēc ir nedaudz bēdīgi, bet zinu, ka būs vēl nākamie gadi un daudzas citas iespējas."

"Stafetēs vienam punktam aizskrēju garām, nācās skriet atpakaļ un saskrējos ar pāris meitenēm, kā arī bija viens ne tik labs ceļa variants. Lai gan neizdevās noskriet bez kļūdām, tāpat kopumā esmu apmierināta, jo šīs sacensības vairāk bija kā pieredze, tāpēc mērķis bija noskriet tik labi, cik pašlaik varu, un uzskatu, ka tas arī izdevās. Pēc šīs sacensībām secinu, ka, lai nākotnē varētu cīnīties par augstākām vietām, ir vēl ļoti daudz ko pielikt ātrumā,” par secinājumu pastāsta Jumiķe.

Valters Reneslācis: „Individuālajā sprintā man izdevās viduvējs sniegums - bija pāris kļūdas, slikti varianti un kopumā visā distancē zaudēju ap 40-50 sekundēm, kas ir par daudz, ņemot vērā, ka distance nebija no sarežģītākajām. Stafetē sniegums bija daudz labāks, noskrēju tuvu savam ideālajam sniegumam, prieks arī, ka pārējiem komandas biedriem izdevās stabili skrējieni, un 14. vieta nāciju ieskaitē bija labākais, ko varējām izcīnīt."

"Kopumā sezonu varu vērtēt kā veiksmīgu, taču viss nepavisam negāja gludi. Ziemā aizvadīju labu sagatavošanās posmu un biju jau sasniedzis diezgan labu formu aprīļa beigās, taču maijā vairākas reizes saslimu, kas vērā ņemami pasliktināja fizisko formu sezonas pirmajā pusē. Labas skriešanas sajūtas izdevās atkal sasniegt tikai vasaras beigās, kas palīdzēja sasniegt labus rezultātus Eiropas čempionātā un Latvijas čempionātā vidējā distancē. Varu teikt, ka šogad mans sniegums ir bijis diezgan stabils, jo nebija daudz tādu sacensību, kur noskrēju patiešām slikti. Pārsvarā sniegums bija labs, vai vismaz viduvējs. Protams, vienmēr var vēlēties skriet vēl ātrāk un rezultātu tabulā ierindoties augstāk, un to centīšos sasniegt nākamgad,” apņēmību pauž Reneslācis.

Matīss Saulīte: „Sprinta distance, tāpat kā daudziem citiem, likās daudz par vieglu un daudz par skrienamu, lai konkurētu ar tiem, kas koncentrējas uz sprintu. Stafete tehniska ziņā bija interesantāka, bet vēl skrienamāka. Papildus tiku sakosts, izskrienot cauri pūznim pie 4. punkta."

"Bet par sezonu kopumā... Tā bija emociju un pārsteigumu pilna, kura paskrēja garām ļoti ātri. Uzskatu, ka tā lielākoties ir izdevusies, jo tomēr gada sākumā gandrīz paliku tukšām rokām un neaizbraucu pat uz Pasaules kausa posmu Idrē. Sezonas sākumā šķita, ka būs jāpievēršas taku skriešanai. Galu galā aizbraucu uz visiem Pasaules kausiem un Pasaules čempionātu, kur uzstādīju sev labu latiņu, ko pārsist. Protams, tēmēju uz augstākiem rezultātiem, bet nevaru arī īsti sūdzēties. Esmu priecīgs, ka šī sezona nesagādāja ilgstošas traumas, neskaitot divas 2-3 nedēļu periodu neveiksmīgas papēža un īkšķa atsišanas dēļ, kas, protams, traucēja treniņprocesā. Bet labi, ka nekas nopietnāks. Tagad jāpabeidz sezona ar paris nometnēm un skrējienam kā „25manna” un Latvijas Kausa kopvērtējuma fināls – „Siguldas Rudens”. Atgriezīšos nākošgad vēl spēcīgāks,” pārliecināts ir Saulīte.

Elza Ķuze: „Noslēdzošais Pasaules kausa posms neizvērtās, kā biju cerējusi — īsi pirms sacensībām saslimu. Kopā ar treneri nolēmām doties un mēģināt startēt. Individuālajā sprintā neizdevās parādīt savu labāko sniegumu, pieļāvu divas rupjas kļūdas, kas kopumā maksāja vismaz 50 sekundes. Sprinta stafetē jau jutos labāk. Savu etapu veicu stabili un bez lielām kļūdām. Dažās vietās, izvēloties nedaudz optimālāku ceļa variantu, būtu varējusi ietaupīt pāris sekundes, taču tas neietekmētu vietu rezultātos. Rudenī fiziskā forma bija laba, un, ja būtu veiksmīgāk sakrituši apstākļi un izdevies tehniski tīrs skrējiens, uzskatu, ka bija iespējas kvalificēties arī knock-out sprinta ceturtdaļfinālam."

"Pēdējās nedēļas bija īpaši intensīvas – apvienojot pilnas slodzes darbu, treniņus un universitātes diplomdarba rakstīšanu, miegs un atjaunošanās diemžēl palika otrajā plānā, kas arī atstāja ietekmi uz veselību. Kopumā šī sezona man bijusi izaicinoša, bet arī vērtīga. Redzu progresu – rezultāti ir nedaudz uzlabojušies, ātrums pieaudzis, un pat sprintā, kas nav mana stiprākā puse -, esmu spērusi soli uz priekšu. Lai arī neizdevās sasniegt maksimālo formu uz Pasaules čempionātu, ko biju izvirzījusi kā galveno mērķi, katrs starts un treniņš ir sniedzis vērtīgu pieredzi un mācības. Šobrīd cenšos atveseļoties, atgūt spēkus un izvērtēt aizvadīto sezonu. No kļūdām mēģināšu mācīties, un padoties vēl netaisos,” cīņasparu apliecina Ķuze.

Izmanotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums