Jānis Bogdanovičs pirmdien ziņo, ka ar veselību viss kārtībā, pat nav klasisko sāpju plecos, ko dažkārt atstāj drošības jostas. Tātad visa drošība nostrādājusi perfekti. Jānis stāsta par avāriju: „Tagad esmu noskatījies arī video un zinu, kas notika. Uzreiz ir skaidrs, ka šajā avārijā neviens nav vainīgs, arī Koršunovs nē, jo visi bijām situācijas upuri. Video rāda, ka krieva mašīnas aizmugure saskārās ar Bartoša mašīnu un Koršunovs sāka griezties mums virsū. To, ka tas nav tīšām, pierāda uz pretējo pusi izgrieztie riteņi. Nu un tad mēs ar Bartošu katrs no savas puses uztriecamies Koršunova mašīnai un aizlidojam. Ja par to, kādas sajūtas bija mašīnā, tad likās, ka krievs mums ir uzgriezis virsū. Taču lidojuma iemeslu pat nespēju aptvert. Zinu, ka līderis Karai aizmuka, bet man viss veidojās veiksmīgi, braucu ar mērķi uzbraukt tramplīnā. Taču pēkšņi trases vietā pa logu ieraudzīju debesis – nebija ne mazākās nojausmas, kas izraisīja lidojumu. Krieva mašīnu neredzēju. Un tad ilga kūleņošana. Pāris reižu, kad galva bija pie zemes, domāju, ka nu jau būšu apstājies, taču mašīna lidoja un lidoja. To, ka man blakus vēl kāds kūleņo, nemanīju, jo mašīnai jau ar pirmajiem sitieniem izsprāga logi un salons bija pilns ar smiltīm. Vai tas bija lielākais negadījums manā mūžā? Man paziņas un līdzjutēji sacīja, ka krosā vispār neko tādu nav redzējuši. Protams, ka šī ir trakākā avārija un kūlenis uz otrā tramplīna pirms dažiem gadiem ir pilnīgs sīkums.”Jānis arī paspējis aplūkot to, kas palicis pāri no mašīnas. „Skats briesmīgs. Jo vairāk līdu kaut ko pētīt, jo mazāk veselu detaļu atradu. Ļoti ceru, ka ātrumkārba ir vesela, tāpat ir cerība, ka būs izdzīvojis motors. Tas arī viss. Virsbūve izmetama, grīda no vietas ārā, piekares nav, no Reiger amortizatoriem vesels palicis, pie veiksmes, viens, stūres sistēma sadragāta, bremzes noārdītas pilnībā, bremžu diski salauzti... Nav, ko paņemt. Šis gads man ir beidzies. Ar brāli Juri apspriedām, ko darīt, taču šobrīd vēl neko nevaru pateikt. Taču braukt es vēl gribu...”