Latvijas autokrosa čempions atkārto 20 gadus senu Trauberga un Dambja rekordu
Ceturtajā Latvijas autokrosa čempionāta posmā priekšlaicīgi par šā gada Latvijas čempionu 2000 Super klasē kļuva cēsnieks Ritvars Kārkliņš. Šis viņam ir trešais čempiontituls pēc kārtas – panākumu sērija, kas Latvijas autokrosā nebija piedzīvota kopš 1999. gada.
Brīvās Latvijas laikā fiksēts Latvijas čempionāts vieglajām automašīnām notiek kopš 1993. gada. Šajos 26 gados sportistu, kuri guvuši trīs un vairāk čempiontitulus, nav daudz – tikai septiņi: Gints Bujāns (4), Juris Vaivods (4), Ivo Traubergs (4), Andris Dambis (3), Jānis Bogdanovičs (3), Raimonds Jerāns (4) un nu arī Kārkliņš (3). Savukārt trīs vai vairāk autokrosa čempiontitulus pēc kārtas pratuši gūt tikai Bujāns, Vaivods, Traubergs, Dambis un Kārkliņš.
Iepriekšējā reize, kad kāds no Latvijas autokrosa čempionāta dalībniekiem svinēja trešo čempiontitulu pēc kārtas, bija 1999. gads, kad trešo krosa titulu sasniedza Ivo Traubergs. Šeit gan statistika īpatnēja, jo trīs titulus viņš guva divu gadu laikā: 1998. gadā viņš bija pirmais gan 1300, gan 1600 klasē, bet 1999. gadā atkārtoja panākumu 1400 klasē, kas bija 1300 klases turpinājums.
Pēdējais, kurš guva trīs Latvijas autokrosa čempiona titulus pēc kārtas vienā klasē, bija Andris Dambis, kurš laikā no 1996. līdz 1998. gadam guva trīs čempiontitulus pēc kārtas Virs 1600/Divīzija 1 klasē. Bija jāgaida vairāk nekā 20 gadi, līdz Kārkliņš atkārtoja šādu panākumu sēriju!
Jāatzīmē gan, ka šī statistika fiksēta tieši vieglo automašīnu Latvijas autokrosa čempionātā. Panākumu sēriju rallijkrosā tā pirmajos četros čempionāta gados (1998. – 2001.) piedzīvoja Māris Neikšāns, kopā ar rallijkrosa uzvarām vairāk titulu ir gan Ivo, gan Uģim Traubergam, bet smago automašīnu krosā daudzus gadus dominēja vieni un tie paši braucēji, Anatolijs Semešins un Laimonis Sauka lielo bagiju klasēs, piemēram.
Kārkliņš savu autosportista karjeru sāka agrā jaunībā Latvijas autosprinta čempionātā un citos šī formāta pasākumos, gūstot pirmos panākumus, 2009. gada ziemā arī Latvijas čempiona titulu. Tā paša gada vasarā Ritvars debitēja Folkreisā, kopš tā brīža vairāk vai mazāk regulāri startējot ziemas sacensībās, 2015. gadā arī vasaras cīņās. Folkreisā tika sasniegtas trīs posmu uzvaras, taču dažādu sakritību dēļ Kārkliņš palika bez medaļas kopvērtējumā.
2016.gadā Kārkliņš debitēja Latvijas autokrosa čempionātā, jau pirmajā gadā gūstot savu pirmo uzvaru Pilskalnu trasē. Kad pēc sezonas komanda veica ievērojamu darbu tehnikas attīstībā, Ritvars kļuva neapturams: 2017., 2018. un 2019. gadā sasniegti čempiona tituli. Ja pirmais panākums šajā sērijā gūts smagā cīņā ar Rūdolfu Bogenu, tad pērnais un šā gada čempiontituls nāca ļoti pārliecinoši. Pērn Ritvars uzvarēja četros no pieciem posmiem, bet šogad četrās sacīkstēs trīs uzvaras.
Vai iespējami jauni trīskārtējie Latvijas autokrosa čempioni? Un trīs tituli pēc kārtas?
Šobrīd vistuvāk trešajam čempiontitulam ir VAZ Klasika braucējs Kalvis Tēts, kurš uzvarēja 2016. un 2017. gadā, bet šobrīd, posmu pirms sezonas beigām, kopvērtējumā ir otrais aiz pērnā čempiona Jāņa Lindes. Taču, ja Kalvis šogad nekļūst par čempionu, nākamais trīskārtējais čempions varētu būt sagaidāms, ātrākais, 2020. gada nogalē, jo no aktīvajiem sportistiem Tēts ir vienīgais ar diviem tituliem. Linde, savukārt, varētu kļūt par nākamo “trīsreiz pēc kārtas” pretendentu: ja Jānis uzvar šogad, jākļūst par čempionu arī nākamgad.
Interesanti, kā nākamie pretendenti uz “trīs pēc kārtas” tituliem, vēl bez Lindes, vēl pat nav sākuši savu panākumu sēriju. Pērn vēl bez Kārkliņa un Lindes par čempionu kļuva Jānis Kozlovskis, kurš, noslēdzot karjeru, apturēja arī iespēju sasniegt trīs titulus pēc kārtas. Līdz ar to teorētiski pirmais iespējamais “trīsreiz pēc kārtas” čempions būs vai nu Linde 2020. gadā, vai šā gada 1600, Open 2500 vai B600 klases čempions. Tātad – ne ātrāk kā 2021. gada nogalē. Liekas, būs ilgi jāgaida...
Izmantotie resursi:
Autocross.lv