Roberts Vītols pirms jaunās sezonas nonācis rallijkrosa karjeras krustcelēs

LAURAI VĪTOLAI PADOMĀ KROSKARTS

Britu čempionāts startēja vēl pirms Baltijas rallijkrosa aktivitātēm, bet pirmo reizi pāris gadu laikā bez latviešiem uz starta. Vītolu nebija arī pirmajā Latvijas-Lietuvas čempionāta posmā Biķerniekos, nav arī Igaunijas nacionālo un Baltijas sacensību sarakstos. Kur palikuši?!

Laura Vītola pavasara sākumā tika manīta Biķerniekos, trenējoties ar CK 125 klases kroskartu. Šobrīd šķiet, ka šis arī būs šā gada izvēlētais virziens – Provento Racing apsver iespēju ar Lauru aizvadīt pilnu NEZ Kroskartu čempionāta sezonu, kas jūlija vidū startēs ar posmu Zviedrijā (sekos Norvēģijas un Igaunijas posms). Vītola labprāt brauktu arī Igaunijas rallijkrosa čempionātā, kurā šogad ieviesta gan CK 125, gan CK 650 klase (igauņi no Latvijas čempionāta faktiski pārcēlušies uz savu seriālu). Taču igauņu nacionālie noteikumi paredz lielākus ierobežojumus amortizatoru izvēlē. Līdz ar to NEZ čempionātam sagatavots kroskarts neatbilst šiem noteikumiem, bet pielāgoties tiem un pārregulēt tehniku no posma uz posmu nav vilinoši.

BET ROBERTS?

Roberts Vītols starpsezonā aizvadījis nopietnu situācijas izvērtēšanas darbu, kas faktiski turpinās joprojām. Tika nolemts, ka Lielbritānijas čempionāta turpināšana šobrīd nav līdz galam racionāla, vai vismaz neveido soli uz priekšu. Savukārt tēma “solis uz priekšu” mūsdienu rallijkrosā, patiesībā, vairs nav tik viegli definējams.

Šīs nedēļas sākumā Vītols bija Holjesā, kurā tikko bija nosēdušies RallyX Nordic sacensību putekļi. Pirmdien Roberts aizvadīja interesantus izmēģinājumus ar RX2e elektrisko auto. Viņš pats bija patīkami pārsteigts par šo tehniku, ņemot vērā, cik daudz aizspriedumu valda pret elektro auto rallijkrosā un šo klasi tajā skaitā. “Man patika šī mašīna! Man patika paātrinājums, man patika, kā tā vadījās un bremzējās, cik droši jau no pirmajiem apļiem es jutos trasē un pagriezienos. Vērtīga pieredze,” atzīst braucējs. Taču vēl vairāk pārsteigti bija komandas inženieri, kuri uzraudzīja Vītola testbraucienu. Jau klātienē latvietis saņēma komplimentus par redzēto. Vēlāk, apkopojot visu izmēģinājumu rezultātus, komanda atzīmēja, ka Roberta uzrādītais laiks 45,0 sekundes ir pirmajai reizei iespaidīgs. Ātrāku rezultātu bija uzrādījis vien Nilss Andersons, apsteidzot Vītolu par 0,2 sekundēm. Taču pati komanda uzsvēra arī nianses: Roberts pirmo reizi mūžā veica Holjesas pilno konfigurāciju, savukārt Andersons bija tikko aizvadījis RallyX Nordic posmu ar Supercar šajā trasē, bet pērn jau bija darbojies RX2e klasē, aizvadot divus posmus. Komanda, līdz ar to, ļoti atzinīgi novērtēja Vītola sasniegto, aicinot uz turpmāku sadarbību.

Un šajā brīdī sākas visinteresantākais. Kurš ir tas virziens, kurā šobrīd jādodas jaunam, ātram sportistam, lai… Sauksim to par “Lielās zivs izvilkšanu”. Lai izvilktu Lielo zivi, ko varētu tulkot kā uzaicinājumu no kādas īpaši lielas un īpaši konkurētspējīgas komandas, lai un/vai startētu kāda pavisam liela un svarīga čempionāta galvgalī. Kur vispār šobrīd ir Lielā zivs?

UZ KURIENI?

Šobrīd iezīmējas trīs lieli virzieni, katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Pirmais – pasaules/FIA virziens, ar to domājot gan pasaules RX1 čempionātu, gan Eiropas RX1, gan arī minēto RX2e. Otrais – RallyX Nordic ar klasisko Supercar. Trešais – Nitro Rallycross.

FIA pasaules čempionāta pluss ir iekodēts nosaukumā – tas ir pasaules čempionāts, Eiropas čempionāts, un tie ir skaļi tituli un nosaukumi. Autosports nav olimpiskajās spēlēs, attiecīgi, šie ir augstākie tituli, kurus iespējams sasniegt. Pretī ir mīnusi: centieni elektrificēt RX1 klasi šķiet visai stīvi, netiek masveidā atbalstīti no līdzjutēju puses, un pat komandas šķiet nedaudz mīņājamies šajā tēmā. Vai tiešām elektro būs nākotne? Vai tiešām to pieņems līdzjutēji, ražotāji, atbalstītāji?

Arī čempionāta vadība, šķiet, cenšas stabilizēties, taču šis process ir ieildzis, un brīžiem rodas stagnējošas nesakārtotības sajūta. Tas, savukārt, met ēnu uz Eiropas RX1 klasi kā tuvāko pakāpienu pasaulei. Tikmēr RX3 čempionāts šķiet uz iznīkšanas robežas, bet RX2e tajā visā ir nesaprotamā statusā: elektro nīdēji tēlo, ka šo klasi vispār neredz, bet pati FIA šai klasei nav piešķīrusi Eiropas čempionāta statusu, tā faktiski ir RX2e kausa izcīņa, nosacīts komercseriāls.

To visu savelkot kopā: ņemot vērā spēcīgo pasaules/Eiropas čempionāta statusu, pasaules RX1 iešanu elektro virzienā, par prātīgu un privātā kārtā sasniedzamu soli varētu uzskatīt Eiropas RX1 klasi. Un re, to pašu izdomājis Jānis Baumanis, kurš iegādājies Team Hansen automašīnu, un izdarījis tieši šī čempionāta izvēli. Un nevis RallyX Nordic, un nevis Nitro.

Ja par RallyX Nordic – projekts nešaubīgi pa šiem gadiem ir iegriezies! Spēcīga izaugsme rīkošanas ziņā, turklāt pasaules RX1 došanās uz elektrību ir īsts Nordic balsts: pāri palikušās vecās skaļās mašīnas varētu tikt notriektas tieši šajā čempionātā. Jau Holjesā tikko varēja redzēt gandrīz visas vadošās pasaules čempionāta komandas un to mašīnas. Tātad masveidīgi, prestiži, kvalitatīvi. Taču ir arī mīnusi: jo vairāk seriālā ienāks pasaules tehnika un komandas, jo mazāk tajā varēs pastāvēt “vienas piekabes” komandas. Respektīvi, tie, kuri līdz šim privātā režīmā uzkrāmēja uz piekabes savu Fiestu, Focusu, Fabiu, utt, sapratīs, ka viņiem šajā čempionātā vairs nav nekādu izredžu. Tieši tas notika pirms desmit gadiem, kad uz Eiropas rallijkrosa čempionāta izveidojās pasaule – braucējs-parastais vairs neiederējās starp ražotāju fūrēm dalībnieku parkā.

NOSACĪTI PRIVĀTIE SERIĀLI

Vēl viens RallyX Nordic mīnuss – iesprūšana savā reģionā, par ko liecina pat nosaukums. Šobrīd šis seriāls ir kā Ukrainas karš – Eiropas dienvidos tā īsti par to nav dzirdējuši. Kas, attiecīgi, nav izdevīgi ne ražotājiem un to mārketinga plāniem, ne globāliem sponsoriem. Seriāls, lai cik augstvērtīgs sportiski un tehniski, vienmēr būs tikai ziemeļu reģiona rallijkrosa festivāls. Teorētiski tas var izplesties, un posmu norise Latvijā tam ir piemērs. Taču vai rīkotājiem pietiks spēka un ambīciju mesties tiešā konkurencē ar FIA pasauli/Eiropu? Nešaubīgi, tā būs tieša konfrontācija.

Amerikāņu Nitro. Skaidrs, ka amerikāniski spoža izrāde, spožs šovs. Turklāt amerikāņi sev raksturīgā nekautrīgumā uzsākuši ienākšanu Eiropā – pirmie trīs posmi šogad mūspusē. Taču, ja runājam par Lielo zivi – vai šis šova seriāls piedāvā līdz galam sportisku un precīzi atrunātu nopietnību, lai tā uzvarētāju dēvētu par labāko pasaulē? Noprotams, ka tik, cik FIA visus kaitina ar savu birokrātiju, stagnāciju un augstprātību pret visu, kas nenes naudu, tik Nitro ir “savu čaļu” pasākums. Un kamēr savi čaļi iekšēji tam piekrīt, viss ir kārtībā, šovs notiek. Trases var tapt dažas dienas pirms paredzētā posma, skatītāji klātienē var nebūt, jo publicitāti nosedz sociālie mediji, noteikumi var būt uz pusotras lapas, jo neviens tāpat nekašķēsies (jo visi ir savi čaļi)… Taču tas ir līdz brīdim, kamēr atnāks kāds ar Lielās zivs ambīcijām, sāks pieprasīt netraktējamus nolikumus un dokumentus, sāks prasīt precīzu trašu drošību. Īsāk sakot, kad sadursies amerikāņu šovs ar šķietami pragmatisko FIA režīmu, sāksies problēmas.

Un visu trīs virzienu kopējā problēma: jo vairāk tie augs, jo plašāka būs to ģeogrāfija, jo neizbēgamāka būs šo trīs pasauļu sadursme. Un tad kāds neizdzīvos, jo trim tik lieliem viena un tā paša sporta veida grandiem nebūs vietas Eiropas kartē. To pierāda arī citu autosporta (un ne tikai) veidu vēsture. Turklāt nav teikts, ka zaudētāji būs tieši privātie, ne-FIA seriāli, sadegt var jebkurš.

Starp citu, līdzīga problēma vēl pirms dažiem gadiem bija junioru formulu seriālos. Kādreiz viss bija vienkārši: kartings, nacionālā Formula-Ford, F-3, F-2, ja paveicas, tad F-1. Bet sākās ēra, kad katrs ražotājs pieteica savu junioru sēriju: Francijā F-Renault, Vācijā sava formula ar Opel, Volkswagen, utt. Rezultātā šādi čempionāti atņēma viens otram braucējus, sāka nīkuļot, kritās kvalitāte un konkurence, un rezultātā līdz F-1 nonāca tie, kuri varēja šīs vietas iegādāties, nevis nopelnīt. FIA Šosejas komisija pēdējos gados ir atgriezusies pie F-3/F-2/F-1 tabulas, bet visus pārējos vienkārši iznīcināja, nepiešķirot privāto seriālu uzvarētājiem tik daudz Superlicences punktus, lai ātri sakrātu nepieciešamo punktu daudzumu dalībai F-1. Un jāatzīst, ka sistēma darbojas, jo F-3 un, it īpaši F-2, ir ļoti aizraujoši čempionāti, turklāt baro F-1 ar izciliem talantiem.

Lūk! Un tad kas ir šā brīža ceļš jaunam, ātram rallijkrosa braucējam? Turklāt, ja toni diktē arī finansiālais elements, mašīnas turēšanas izvēles – īrēt vai pirkt, utt. Šķiet, tieši šajā punktā šobrīd atrodas Roberts Vītols: “Ir vairāki varianti, kuru ceļu iet, ko braukt, ar ko braukt, kādā statusā. Taču šobrīd ir grūti izprast, kas ir vispareizāk, ja mēs runājam par braucēja karjeras attīstību, izaugsmi. Vēl nesen šķita vienkārši: Eiropas Super 1600, Eiropas Supercar un tad, ja savāc budžetu, pasaules čempionāts. Šobrīd tas viss ir pamatīgi sapinies. Gribas braukt un cīnīties, taču negribas izvēlēties kaut ko tādu, kā dēļ kaut kas liels paiet garām. Tāpēc šobrīd izvēlamies nesteigties un – varbūt naivi – gaidīt kaut ko tuvāku Lielajai zivij!”

Izmantotie resursi:
Autocross.lv