Grantiņu ģimenes ekipāža veiksmīgi finišē Vācijas rallijā

“Braukt uz Vāciju īsti nebija plānots – mūs uzaicināja rallija organizatori, kuru atminējās latviešu ekipāžas labo sniegumu šajās sacensībās pagājušajā gadā. Padomājām un nolēmām, ka jābrauc, bet radās kāda problēma – rallija norises vietas tuvumā nebija absolūti nekādas iespējas rezervēt naktsmītni. Tad nu devām par šo ziņu organizatoriem un pretī saņēmām tikai vienu jautājumu – cik cilvēku sastāvā ieradīsieties?

Ar organizatoru palīdzību tika sarūpēta viesnīca un, kas bija īpaši patīkami – tā kā braucām kopā ar ģimenēm, pie viesnīcas bija arī bērnu rotaļu laukumiņš, tāpat arī iespēja tikt pie siltām vakariņām pat vēlu vakarā, atgriežoties no ātrumposmiem,” stāsta Aldis.

“Ar nākamo pārsteigumu sastapāmies drīz pēc pieteikšanās (pieteicāmies startam NAT1 klasē), saņemot ziņu, ka nevaram startēt šajā ieskaitē, jo mūsu automašīnai ir sekvenciālā ātrumkārba. Tā nu tikām pārlikti uz Polijas nacionālo ieskaiti, NAT2 klasi, kurā startēja vairākas tehniski spēcīgākas automašīnas (Lausitz rally bija Vācijas un Polijas apvienotais posms). Mums tika piešķirts 99.starta numurs, par ko bijām gana sašutuši, domājot par ceļa segumu, tomēr starta laiks vēlāk mums tika piešķirts augstāks un trasē devāmies 32.

Pirms došanās uz Vāciju bija jāatrisina vēl viena būtiska lieta, jo bija nepieciešami labi mehāniķi, kas apkalpos ekipāžu. Sākotnējā doma par sadarbību ar “Vāģiem”, ar ko strādājām iepriekšējā reizē un citām Latvijā zināmām rallija komandām, nerealizējās, jo uz Vāciju viņi neaizbrauca. Tad ienāca prātā piedāvāt sadarbību Mikam Ķenavam un, mums par laimi, viņš arī piekrita. Piedevām pirms rallija vēl tikām pie labi noorganizētiem testiem Rudbāržos, kas mums bija ļoti nepieciešami.”

“Kā secinājām vēlāk, bijām pieņēmuši patiešām prātīgu lēmumu, sadarbība ar Ķenavu izveidojās patiešām veiksmīga – īpaši arī tādēļ, ka Miks ir no tiem, kas “deg” par šo sportu, un viņam tā ir sirdslieta”, gandarījumu neslēpj Aldis.

Diemžēl jau testos ekipāža saprata, ka stūrmanim Aldim Hanzenam rallijā startēt neļaus veselība un uzrunāja Dārtu Grantiņu, kura labprāt arī piekrita. Dārtai šī nebija pirmā reize stūrmaņa krēslā – kopā ar Miku Grantiņu finišēts rallijā “Cēsis”, ralllijsprintos “Vecpiebalga” un “Vecpils”, kā arī Norvēģijas Rally Sørland.

Vācijā komanda ieradās pāris dienas pirms rallija, lai aklimatizētos un atminētos pagājušā gada ātrumposmus. Administratīvā un tehniskā komisija tika izieta raiti un ātri, radot izbrīnu norvēģos, kuri bija pārsteigti par saskaņoto komandas darbu un pienākumu sadalījumu. Neiztika arī bez kādas aizķeršanās – sacensību leģenda braucējiem tika izsniegta jau pēc trases pieraksta sākšanas.

Par laimi, ekipāža satika Jāni Krastiņu, kurš Vācijā bija ieradies kā FIA pārstāvis un ar viņa palīdzību atrisināja šo problēmu, līdz ar to uzlabojot situāciju ne tikai sev, bet arī pārējiem rallija dalībniekiem – pretējā gadījumā daudziem sportistiem būtu pietrūcis laika ātrumposmu pierakstīšanai.

Servisa parkā Grantiņa ekipāžai bija paredzēta vieta blakus divkārtējam Norvēģijas čempionam Bjørn Bækkevold. Norvēģis bija nonācis mazliet neapskaužamā situācijā, viņa pastāvīgie mehāniķi uz Lausitz rally nebija varējuši ierasties un sportistam vajadzēja profesionālu palīdzību, kura netika atteikta. Tā nu Miks Ķenavs no ātrumposmiem sagaidīja arī Bjørn Bækkevold ekipāžu, kuri iebrauca 11 minūtes pirms Grantiņiem, nodeva instrukcijas norvēģa mehāniķiem un tad ķērās pie latviešu mašīnas.

Apsteidzot notikumus – pēc rallija pilots kādā no norvēģu interneta forumiem atklāja, ka juties kā nonācis citā pasaulē, jo latviešu mehāniķu darbs esot bijis WRC sacensību līmenī.

Norvēģu izbrīns ir saprotams, jo Mika Ķenava pienākumos bija ne tikai sporta auto apkalpošana, viņš palīdzēja ar padomu arī pilotam, savukārt Aldis Hanzens Vācijā darbojās kā stūrmanes treneris. Kad ekipāžas tika palaistas trasē, treneri devās uz ātrumposmiem, kur novērtēja ceļa segumu un nodeva informāciju ekipāžām, lai tās zinātu, kam gatavoties. Mūsējie brauca kopā ar norvēģa ekipāžas stūrmanes Helēnas Lundas tēvu, kas, savukārt, nodrošināja informācijas apmaiņu ar savējiem.

Jau shakedown jeb iesildīšanās ātrumposmā kļuva skaidrs, ka šis rallijs nebūs no vienkāršajiem – sāka līt lietus, dubļainā krosa trase kļuva grūti izbraucama, automašīnas lūza, šķīda bamperi un piedevām visam vēl strauji satumsa. Stūrmanei Dārtai šī bija pirmā pieredze lasīt stenogrammu tumsas ātrumposmā, bet, pateicoties precīzajam trases pierakstam, Grantiņu ekipāža šo dopu veiksmīgi finišēja.

Rallijs patiešām bija sarežģīts, lielākā daļa trases izvietota bijušo ogļu raktuvju teritorijā ar daudzveidīgu un atšķirīgu ceļa segumu – smiltis, grants, akmeņi, šķembas, vietām arī nelīdzens asfalts. Ekipāžai līdzi bija trīs veidu MRF kompānijas nodrošinātās riepas un uz 140 ātrumposmu kilometriem tika izmantotas 12 no tām.

“Neraugoties uz nepavisam ne vienkāršajiem dopiem, ekipāža bija ātra, arī stūrmane labi tika galā ar saviem pienākumiem un bija pamatota cerība uz augstu rezultātu, tomēr 8.ātrumposmā izpūta kolektora blīvi, te tika pazaudētas 3-5 minūtes”, sarunā atklāj Hanzens. Par spīti visām tehniskajām ķibelēm, Grantiņu ekipāža sacensību finišēja 3.vietā savā ieskaites klasē.

Tomēr pjedestāls izpalika, jo šajā rallijā, kā izrādījās, tika apbalvoti tikai pirmās vietas ieguvēji katrā ieskaitē. Tas netraucēja komandai sarīkot savu improvizēto apbalvošanu un kārtīgu šampanieša dušu, īpaši sveicot jauno stūrmani.

Jautāts par komandas tālākajiem plāniem, Aldis Hanzens atzīst, ka šobrīd galvenā prioritāte ir atbalstīt un attīstīt jauno paaudzi un nodot viņiem tālāk savas zināšanas un pieredzi. Ņemot vērā pastāvošo labu stūrmaņu trūkumu gan Latvijā, gan Norvēģijā, ir plānots izaudzināt Dārtu Grantiņu par profesionālu rallija stūrmani un, kas zina, varbūt pēc dažiem gadiem latvietes uzvārds izskanēs arī Pasaules rallija čempionātā.

Hanzens un Grantiņš, kuru pieredze rallijā ir jau tuvu 20 gadiem, ir gatavi palīdzēt ar padomu arī citiem jaunajiem rallija talantiem un aicina interesentus sazināties ar viņiem.

Lielu paldies par veiksmīgo sadarbību komanda saka visiem saviem atbalstītājiem, ģimenēm un palīgiem, īpaši Mikam Ķenavam un Edgaram Dālmanim.