TwitterVideo: Franču rallija braucējs Somijas WRC aizlec gandrīz 70 metrus
Somijas WRC rallijs noslēdzās ar slaveno Ruhimaki ātrrumposmu, kura finišā sportistus sagaidīja iespaidīgs tramplīns, kuru klāt vērot bija ieradušies vairāki tūkstoši skatītāju, lai izbaudītu elpu aizraujošus lēcienus. Viens no tālākajiem lēcieniem padevās franču braucējam Adrienam Formo, kurš ar ''Ford Fiesta WRC'' automašīnu pamanījās aizlēkt ap 68-69 metriem! Tāpat ļoti iespaidīgs lēciens (ap 58 – 59 metriem) padevās Nikolajam Grjazinam (''Volkswagen Polo Gti R5''), kurš pēc lēciena saņēma specbalvu.
Sarunā ar portālu Go4speed Grjazins pēc finiša atklāja, ka šis lēciens bija arī tā izplānots. ''Zināju, ka piezemēšanās pēc šī tramplīna nebūs smaga un tas nebūs tā, kā apmēram nokrist no kraujas. Redzēju, ka Ožjē šo tramplīnu veica ar pilnu gāzi un pēc piezemēšanās nebija spēcīgs trieciens. Pirmajā reizē izdomāju, ka pirms tramplīna nebremzēšu, bet nedaudz atlaidīšu gāzi. Pirmajā reizē lēciens izdevās ļoti tāls. Otrajā reizē gāzi atlaidu nedaudz mazāk, bet aizlecu tālāk tikai par metru. Ja brauktu ar pilnu gāzi, tad nezinu, kā būtu (smejas). Godīgi sakot, bija bailīgi. Sajūtas, kad tu tramplīnam pietuvojies ar 170 km/h lielu ātrumu (lēciena brīdī ātrums bija 160 km/h) un redzi ceļu, kas strauji paceļas augšā, tas ir vienīgais brīdis, kas biedē. Arī kad tu lido sajūtas ir dīvainas un nesaprotamas. Vienīgais, ko tu saproti, ka lido ilgi. Tas nav kā citos tramplīnos, kad tu izlec, smagi piezemējies un brauc tālāk. Toties piezemēšanās pēc šī tramplīna bija ļoti mīksta. Ne tā kā pēc citiem tramplīniem. Piemēram, Igaunijā tie mākslīgi izveidotie tramplīni man nepatika, jo tu strauji uzlec un smagi piezemējies. Igaunijā lekt tramplīnos ir sāpīgāk (smejas), bet šis noslēdzošais tramplīns bija ļoti foršs.''
Sarunā ar portālu Go4speed Grjazins pēc finiša atklāja, ka šis lēciens bija arī tā izplānots. ''Zināju, ka piezemēšanās pēc šī tramplīna nebūs smaga un tas nebūs tā, kā apmēram nokrist no kraujas. Redzēju, ka Ožjē šo tramplīnu veica ar pilnu gāzi un pēc piezemēšanās nebija spēcīgs trieciens. Pirmajā reizē izdomāju, ka pirms tramplīna nebremzēšu, bet nedaudz atlaidīšu gāzi. Pirmajā reizē lēciens izdevās ļoti tāls. Otrajā reizē gāzi atlaidu nedaudz mazāk, bet aizlecu tālāk tikai par metru. Ja brauktu ar pilnu gāzi, tad nezinu, kā būtu (smejas). Godīgi sakot, bija bailīgi. Sajūtas, kad tu tramplīnam pietuvojies ar 170 km/h lielu ātrumu (lēciena brīdī ātrums bija 160 km/h) un redzi ceļu, kas strauji paceļas augšā, tas ir vienīgais brīdis, kas biedē. Arī kad tu lido sajūtas ir dīvainas un nesaprotamas. Vienīgais, ko tu saproti, ka lido ilgi. Tas nav kā citos tramplīnos, kad tu izlec, smagi piezemējies un brauc tālāk. Toties piezemēšanās pēc šī tramplīna bija ļoti mīksta. Ne tā kā pēc citiem tramplīniem. Piemēram, Igaunijā tie mākslīgi izveidotie tramplīni man nepatika, jo tu strauji uzlec un smagi piezemējies. Igaunijā lekt tramplīnos ir sāpīgāk (smejas), bet šis noslēdzošais tramplīns bija ļoti foršs.''
Vērtējums: –
[+] [-]