Mucenieks: ''Sezona man beigusies, taču atgriezīšos, lai pabeigtu, ko apsolīju''

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 9. un 10. jūlijā Beļģijā norisinājās šīs sezonas 6. pasaules čempionāta posms blakusvāģiem. Diemžēl pirmā brauciena starta līkumā pēc sadursmes ar savu bijušo pilotu Janu Hendriksu smagu kritienu piedzīvoja Elvija Mucenieka un Haralda Kurpnieka dueti. Ja Haralds jau šobrīd ir mājās, kur viņš turpinās ārstēt gūtos savainojumus, tad Mucenieks vēl atrodas slimnīcā.

Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Elvijs stāsta, ka sezona viņam ir beigusies, taču viņš nenokar galvu, jo ir liela vēlme atgriezties un pabeigt to, ko viņš ar savu pilotu Kristofu Santermanu bija iecerējuši.

Elvij, kā tu šobrīd jūties?
Protams, ka sajūtas nav labas, jo es nevaru pats ne aiziet uz labierīcībām, kā arī esmu ierobežots ar dažām kustībām. Vismaz labi, ka vakar (otrdien) mani atslēdza no sistēmas, jo pirmajā naktī biju ielikts intensīvajā palātā.

Kādas traumas ārsti tev ir konstatējuši?
Traumas nav pārāk smagas. Ir salauztas trīs ribas un divas ribas ir ieplēstas, tāpēc ir grūti paelpot, jo visu laiku dzirdu, kā iekšā kaut kas krakšķ. Ir jāuzmanās, lai nedabūtu iekaisumu, tāpēc arī ārsti ik pa laikam nāk un liek skābekli elpot. Šobrīd pats smagākais ir tas, ka sešas nedēļas nevarēšu piecelties uz savām kājām, jo man ir arī lauzta gūža. Protams, ir arī daudz dažādu sasitumu un nobrāzumu, jo pēc kritiena man pāri pārbrauca daudz motociklu. Jau ārstam teicu, lai paskatās manu muguru, jo uz tās sāk veidoties tādi kā ūdens bumbuļi. Tāpat jāuzmanās, lai mani neviens nesasmīdina, jo smieties un klepot nevaru. Sāp un ir bail.

Pastāsti, lūdzu, kas notika startā un kāpēc jūs kritāt?
Mēs atradāmies iekšmalā, bet mans bijušais kolēģis Hendriks bija vairāk uz vidu. Mums abiem padevās labs starts, kur pirmais līkums bija pa labi. Jans turpināja braukt savā tempā un strauji grieza mums virsū. Tobrīd mums nebija atlicis daudz vietas, tāpēc viņi aizķēra mūsu motocikla stūri, pēc kā tā sagriezās pa kreisi un sekoja lidojums, pēc kura man vairāki motocikli pārbrauca pāri. Krita arī Haralds Kurpnieks, taču viņš jau ir mājās, bet viņa pilotam gan ir lauzta locītava. Tāds ir tas sports – varēja būt vēl trakāk, taču ir tā, kā ir šobrīd.

Visticamāk, tev šī sezona ir beigusies...
Jā, sezona ir beigusies, jo pēc tam, kad varēšu sākt staigāt, spēka nebūs. Lai to dabūtu atpakaļ tādā līmenī, lai varētu braukt sacensībās, būs grūti. Tagad ceru, ka izdosies visu sakārtot tā, lai es varētu ārstēties mājās, taču ar nosacījumu, ka mājās klāt ir dakteris, kā arī ir īpaša gulta, jo es parastā gultā nevaru gulēt. Žēl, ka neizdosies startēt mājas posmā Stelpē un Igaunijā. Ļoti gribējās startēt šajos posmos. Tā vietā būšu spiests gulēt gultā...

Vai šis bija tavas karjeras smagākais kritiens?
Jā, šis bija pirmais mans lielais kritiens dzīvē. Ir jāiztur. Galvu turu augšā, vienīgi daudz laika zaudēšu.

Žēl, ka šis kritiens izbojājis sezonu, kuru jūs bijāt sākuši labi.
Jā, sezona mums tiešām iesākās labi. Žēl, ka tagad esam spiesti apbēdināt tos cilvēkus, kuri mums visu šo laiku bija blakus un apkārt. Mans braucējs šogad ir ļoti strauji progresējis, tāpēc žēl, ka viss tā sanāca. Ja mēs uz šo negadījumu paskatāmies no labās puses, tad mēs nenokritām paši kaut kādā stūrī, bet tas notika cīņā, kur neviens negribēja piekāpties. Mans braucējs man pateica, ka viņš nevar sev piedot to, ka Jans pagājušajā gadā mani sāpināja morāli, bet šogad viņš mani iznīcināja fiziski.

Vai no šīs sadursmes varēja izvairīties?
Jans motokrosā brauc 15 gadus, tāpēc viņš zināja, uz ko viņš iet un kādas sekas tas var izraisīt. Viņš nenometa gāzi, lai arī to varēja izdarīt un šajā vietā to arī vajadzēja izdarīt. Viņam blakus bija brīva kreisā mala. Taču viņš grieza iekšmalā un mums sanāca saķerties. Viņš pats zina, ko ir izdarījis.

Vai viņš atvainojās?
Pēc divām dienām viņš atvainojās tādā veidā, ka, lai es turoties un lai ātrāk izveseļotos. Tas arī viss. Tā bija vienīgā atvainošanās no viņa puses. Jā, viņš gribēja atbraukt pie manis uz slimnīcu, taču es pateicu, ka tā tās lietas nenotiek un pateicu, ka nevēlos, lai viņš brauc.

Nesmuka un nesportiska rīcība no viņa puses.
Pēc mūsu kritiena, kad apkārt mums jau bija daudz ārstu, viņu ekipāža bija pirmā, kas protestēja un nevēlējās, lai atceltu startu. Pēc brauciena, kad es jau biju slimnīcā, bet mans pilots visu vāca un taisījās vēl braukt, Jans pat neatnāca un neapjautājās, kas mums.

Vai tavs pilots arī guva kādas traumas?
Nekas nav lauzts, bet ir gan fiziskas sāpes, gan emocionālas. Taču cepuri nost viņam, jo viņš neatstāj mani novārtā un visu laiku man ir klāt. Vientuļš nejūtos, un tas ir pats galvenais.

Kāds bija jūsu šīs sezonas labākais rezultāts?
Šogad labākais rezultāts bija 4.vieta un vinnēts starts, ko mans pilots pirms tam nekad nebija izcīnījis. Pagājušajā gadā, kad aizgāju no Hendriksa, labākais rezultāts mums bija 7.vieta, bet šogad esam pārrakstījuši mana pilota karjeru.

Vai šobrīd galvā nav tādas domas, ka varbūt mest malā motokrosu?
Mans viedoklis ir tāds, ka es turpināšu braukt ar savu šī brīža pilotu tālāk arī nākamgad. Gribu pabeigt to, ko esmu iesācis un ko viņam esmu apsolījis. Šobrīd sezona ir beigusies, taču tā ir beigusies tādā vietā, ka neesam Top 15 braucēji, bet gan esam tuvu Top 5.

Vai nebaida tas, ka, piemēram, tavs pilots vai kāds cits varētu sākt kaut kādā veidā atspēlēties Hendriksam trasē?
Tagad jau daudzi runā, ka labāk, lai mans pilots nebrauc tagad ar citu kantētāju, jo Hendriksam varētu būt lielas problēmas, jo mans pilots tādas lietas neaizmirst un, iespējams, citreiz kādā līdzīgā situācijā viņš Janam ceļu negriezīs.

Traki, ka sportisti savā starpā cīnās ar tādiem paņēmieniem.
Zini, kas ir pats interesantākais? Manam pilotam ir firma, kas sportistiem sponsorē apģērbus, kur starp klientiem pēdējos piecus gadus ir arī Jans... Nezinu, kā un kas būs tālāk.

Pēc balss jūtu, ka esi stiprs un vēlme atgriezties trasē ir ļoti liela.
Jā, šobrīd noskaņojums ir kaujiniecisks. Gribas, lai pēc iespējas ātrāk varu sākt staigāt, lai varu sākt strādāt un atgriezties trasē. Tas, ka sezona ir beigusies, tas nenozīmē, ka es šogad vēlāk nenobraukšu kādus treniņus, kad ārsti man to ļaus. Gribas atgriezties trasē un pabeigt to, ko bijām iecerējuši. Galvu turu augšā un neraudu, jo, kas noticis, tas noticis. Joprojām man ir vēlme turpināt braukt un iet uz priekšu. Nekas nav beidzies, un dzīve iet uz priekšu.

Novēlu tev pēc iespējas ātrāk atveseļoties un atgriezties trasē!
Paldies Tev un visiem pārējiem, kuri interesējas par mani un uzmundrina. Es būšu atpakaļ!

Starta kritiens: