Motoklubs "Rodeo MX" atzīmē 25 gadu jubileju

Motokluba “Rodeo MX” mītnes vieta ir Ventspils. 1997. gada rudenī klubu nodibināja četri tā laika lielākie motosporta entuziasti, kas vēlējās turpināt attīstīt motosportu Latvijā un tās pilsētā Ventspilī – Arvis Sanders, Uldis Sakne, Pēteris Vočtavs un Ainars Soks.

1998. gads bija pirmā pilnā sacensību sezona, kurā “Ventspils motoklubs Rodeo” startēja Latvijas čempionātā motokrosā. 2023. gada motokrosa sezonas noslēgumā apritēja 25 gadi, kopš “Rodeo MX” gadu no gada, neizlaižot nevienu sezonu, ir startējis Latvijas čempionātā. Pa šiem gadiem ir gūta milzu pieredze, izaudzināti daudzi labi un spēcīgi motobraucēji, kā arī izcīnītas ievērojami augstas un godalgotas uzvaras pasaulē, Eiropā un Latvijā.

Ieskatoties senākā vēsturē, pirms jaundibinātā kluba Ventspilī bija motoklubs “Dzintarjūra”, arī mototrase bija ar šādu nosaukumu. Kopš Padomju Savienības gadiem Ventspilī motosportam ir senas tradīcijas. “Šeit bija vairāki spēcīgi klubi, sabruka lielvalsts, tas viss nelielais pārmaiņu darbs, kas bija uzsākts 90. gadu sākumā, arī izbeidzās. Motosporta entuziasti, cilvēki, kas to gribēja turpināt, nekur nepazuda,” stāsta Arvis Sanders, kuram tajā laikā bija 23 gadi.

“Bijām domubiedru grupa, gājām mežā, zāģējām papīrmalku eksportam uz Zviedriju un sapņojām par jauniem “Hondas” markas motocikliem, kurus paši ar savām rokām arī nopelnījām. Nodibinājām firmu SIA “Dzintarjūra”, kurā apmācīja jaunos autovadītājus un kura padomju uzņēmuma DOSAAF pēctecībā atbildēja arī par tehniskajiem sporta veidiem pilsētā. Mūsu jaundibinātais uzņēmums to visu pārņēma, jo tas bija saistīts ar tehniku, ar sporta tradīcijām un sacensību organizēšanu. Sapratām, ka uzņēmums tomēr nav klubs. 1997. gada rudenī izveidojām atsevišķu bezpeļņas organizāciju/biedrību – “Ventspils motoklubu Rodeo”. Nodibinājām juridiski atsevišķi klubu, sapratām, ka ir vajadzīgi pirmie atbalstītāji – sponsori, lai varētu startēt sacensībās un paveikt vairāk. Mūsu motocikli bija jau pabraukti. Daudz konsultējāmies ar cilvēkiem, kas bija jau kaut ko sasnieguši motokrosā. Tajā laikā nebija ļoti daudz jaunu veidojumu, bet pārsvarā bija Padomju laika sportisti – elki, klubi, kuri arī reorganizējās. Tad mums bija svarīgi saprast, ar ko sākt, lai mēs kā klubs atšķirtos no citiem, būtu labāks, interesantāks, jo īpaši sponsoriem un atbalstītājiem. Mums izdevās uzrunāt un piesaistīt pirmo atbalstītāju ostas, kompāniju A/S “Ventbunkers”. Pārliecinājām tā vadītāju Olafu Berķi, ka mums ir nepieciešama finansiāla palīdzība un atbalstītāji. Paveicās, ka arī viņam interesēja motokross. Ierosināja valdi atbalstīt ar nelielu naudas summu, kuru mēs uzreiz likām lietā. Iegādājāmies motociklus, Eiropas līmeņa moto ekipējumu, formas tērpus, komandas imidža kreklus. Tajā laikā tas nebija tik izplatīti un pašsaprotami kā mūsdienās. Pārsvarā visi domāja par to, lai varētu nopirkt motociklu un braukt. Mums bija iespēja izcelties uz apkārtējā fona ar vienotiem komandas formas tērpiem. Ar to vien nepietika, bija jāveido spēcīgāks klubs ar labiem braucējiem un atbilstoša līmeņa tehniku. Daudz vairāk un profesionālāk jātrenējas, jo arī tajā laikā konkurence uz medaļām Latvijā bija milzīga. Jāparāda atzīstami sportiskie rezultāti, bet tajā pašā laikā neaizmirst, kā ieinteresēt jaunus atbalstītājus, sponsorus un līdzjutējus. Mūsu centienus novērtēja un palīgā nāca arī pašvaldība – Ventspils Dome. Tā mēs sākām, varbūt nedaudz atšķirīgāk kā citi,” stāsta Arvis Sanders.

Kluba vadītājs arī pats brauc motokrosā, viņam joprojām ir interesanti šo gadu laikā redzēt, kā klubs ir audzis un attīstījies, kā klubā ienāk jauni dalībnieki, kā viņi aug un attīstās. “Pa šiem gadiem esmu ieguvis lielu pieredzi gan kā kluba vadītājs, gan arī strādājot ar sponsoriem un atbalstītājiem. Tajā pašā laikā bija jāsaprot, ka bez sportistiem, bez jaunās paaudzes, bez kluba paaudžu maiņas nekas nevar notikt un attīstīties. Tas viss savstarpēji mijiedarbojas – treniņi, sacensības, atbalsts, sportisti, viņu vecāki, savstarpējās attiecības, mērķtiecība. Tas viss ir ļoti smalks un jutīgs mehānisms, ko tāpat vienkārši garām ejot, nevar saregulēt, lai galā būtu baudāms rezultāts,” saka Arvis Sanders.

Nozīmīgākie motokluba “Rodeo MX” sasniegumi 25 gadu laikā

2004. gadā Ivo Šteinbergs izcīnīja Pasaules Juniora čempiona un Eiropas Junioru čempiona titulu MX125 klasē.

Pirmo lielāko un ievērojamāko rezultātu mūsu kluba vēsturē sasniedza Aigars Bobkovs, kurš 2005. gadā Pasaules čempionātā motokrosā MX3 klasē izcīnīja augsto 4. vietu kopvērtējumā. Atsevišķos posmos viņš ierindojās arī starp labākajiem TOP3 braucējiem. Viņa tēvs Vitālijs Bobkovs bija motokluba “Rodeo MX” pirmais treneris. Viņam šī pieredze bija lielāka jau no Padomju gadiem, veidojot kluba dzīvi. Viņš ieviesa lielu pagrieziena punktu un virzienu, uz kuru pusi un kā doties tālāk.

2008. gadā Matīss Karro kļuva par otro Pasaules Juniora čempionu kluba sastāvā. Liels prieks un lepnums kluba vadītājam Arvim Sanderam ir par Tomu Macuku. Viņš šo gadu laikā ir izcīnījis un ieguvis vairākus augstus titulus – Eiropas čempiona, Eiropas vicečempiona, kā arī ieguvis Eiropas bronzas medaļu motokrosā.

“Tagad notiek paaudžu maiņa, skatīsimies, kurš būs nākošais. Nav Latvijā otra tāda kluba, kurš būtu ieguvis tik daudz individuālos titulus, šeit nerunāju par neskaitāmiem individuālajiem čempionu tituliem dažādās motociklu klasēs, bet mums Latvijas čempionātā pa šiem gadiem ir izcīnīti 13 komandu čempionu tituli. Klubā vienmēr ir bijis kāds spēcīgs komandas sportists, kas ir līderis, kā kuģa kapteinis. Tāds, kuram visi grib līdzināties. Motoklubu “Rodeo MX” ir pārstāvējuši tādi Latvijā un Baltijā zināmi sportisti, kā Mārtiņš Aleksandrovičs, Dāvis Ivanovs, Dāvis Līvs, vairākkārtējs čempions Kristers Drevinskis un Prits Ratseps. Pa šiem gadiem ir bijuši vēl daudz spēcīgu un labu braucēju, visus pat nenosaukt.

Es kā kluba vadītājs, šo gadu laikā, vēl joprojām, mācos ieraudzīt un izvērtēt lietas, kuras, teiksim, 10-15 gadus atpakaļ nepratu saskatīt. Tas padara vieglāku šo sapratni starp ieinteresētajām pusēm. Mērķis, sākot no atbalstītājiem, beidzot ar sportistu, vadību, viņu vecākiem, ir viens – maksimāli sasniegt augstāku rezultātu. Ja kāda no šīm iesaistītajām pusēm domā savādāk, tad nekad to augstāko virsotni nebūs iespējams sasniegt. Kluba vadītājam ir jāprot saprast, izanalizēt un pārliecināt pārējās puses. Tikai tad, kuģis var iet uz priekšu. Man ir prieks un lepnus, ka mūsu “Rodeo MX” klubam ir izdevies izdzīvot un arī pārdzīvot grūtākus laikus un turpināt atzīstami startēt motokrosā jau 25 gadus. Mēs darbojamies, iespringstam gadu no gada un cenšamies lietas uzlabot, mainīt, pilnveidot, lai tas kuģis spētu turpināt virzību uz priekšu. Nav tāda otra kluba ar tādu vēsturi, kas startē Latvijas čempionātā ar pilnu komandas sastāvu katru gadu, arī Baltijā tāda kluba nav,” atzīst Arvis Sanders.

Novēlējums “Rodeo MX” un LaMSF 100 gadē

“Novēlu jaunajiem biedriem un iesaistītajām personām saprast, ka ir jābūt vienotākiem, jāieklausās, jārespektē apkārtējie, nevis tikai jāredz tas savs mazais paladziņš uz kura atrodies. Ir jāskatās un jāanalizē plašāk un dziļāk. Ja katrs tā darīs, tad mēs kopā varam sasniegt daudz, kas jau kopumā pēdējos 4-5 gados ir pozitīvi mainījies un pierādījies darbos un rezultātos. Arī LaMSF tas nav viegls uzdevums pārredzēt/pārvaldīt šo laukumu. LaMSF vadībai novēlu būt tik izturīgai, pacietīgai un spējīgai redzēt šo un savākt kopā, lai mēs visi vairāk domātu pozitīvi un netērētu lieku enerģiju tur, kur tas nav vajadzīgs. Tad arī viss izdosies, ja katrs to deķi vilks uz savu pusi, tad būs kašķi, strīdi un neapmierināti sportisti. Lai nepazūd šī svētku sajūta, ko sauc par labu motokrosu, lai tā dzirkstele būtu stipra. Tēlaini sakot, ir jāsakož zobi, jāpacieš arī kāds aukstāks vējš, kas lido pāri un tad atkal būs viss kārtībā,” tā Arvis Sanders.

Informāciju sagatavoja:
Luīze Vīksna
LaMSF preses sekretāre