Facebook
GoogleMiris bijušais FIA prezidents Moslijs
Šodien 81 gada vecumā mūžībā devies bijušais Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents Makss Moslijs, kurš savā dzīvē bija arī autosacīkšu braucējs un jurists.
Par FIA prezidentu Moslijs kļuva 1993. gadā, arī pirms tam ieņemot dažādus amatus motoru sporta pārvaldē, ieskaitot F1 pasaules čempionātu. FIA vadītāja amatā brits bija līdz pat 2009. gadam, kad viņu nomainīja Žans Tods, kurš savus pienākumus pilda arī šobrīd.
Moslijs bija viens no savulaik labi pazīstamās sacīkšu automobiļu rūpnīcas un "Formula 1" komandas "March Engineering" dibinātājiem. No 1969. līdz 1977. gadam viņa pienākumos ietilpa komandas interešu aizstāvēšana likuma priekšā un komerciālie jautājumi, kā arī viņš bija tās pārstāvis "Formula 1" Konstruktoru asociācijā (FOTA).
Savukārt 1978. gadā Moslijs kļuva par FOCA padomnieku tieslietu jautājumos, un, būdams šajā amatā, kopā ar Marko Pičinini panāca vienošanos par pirmā Konkordes līguma noslēgšanu. Šis līgums kļuva par iemeslu ilgstošām nesaskaņām starp FOCA un Starptautisko Sporta automobiļu federāciju (FISA), kas bija FIA komisija un tolaik pārraudzīja F1 čempionātu. 1991. gadā Moslijs kļuva par FISA prezidentu, bet 1993. gadā sāka vadīt FIA. Būdams FIA prezidents, Moslijs paveica ļoti daudz autosporta drošības uzlabošanā, kā arī zaļāku tehnoloģiju ieviešanā.
Moslijs arī pamanījās iekļūt skandālos. 2008. gadā britu medijus aplidoja ziņa par viņa intīmo dzīvi un apsēstību ar nacismu, taču viņš iesūdzēja laikrakstu tiesā un uzvarēja, saglabājot FIA prezidenta amatu, kas citādi bija apdraudēts.
Viņš bija jaunākais dēls Osvaldam Moslijam, kurš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados vadīja nacistiski noskaņoto partiju "Britu fašistu savienība". Savulaik viņš apgalvoja, ka uzvārda publiskā saistīšana ar nacistiem esot atturējusi viņu no vēlmes darboties politikā.
Izmantotie resursi:
News, sport and opinion from the Guardian's...
